Platons Zubovs
Platons Zubovs (krievu: Платон Александрович Зубов; dzimis 1767. gada 26. novembrī, miris 1822. gada 19. aprīlī) bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā. Piedalījās viņas dēla ķeizara Pāvila I nogalināšanā 1801. gada 11. martā.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuPēc Trešās Polijas dalīšanas un Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā Katrīna II uzdāvināja savam favorītam kņazam Platonam Zubovam vairākus lielus īpašumus Lietuvā. Jau nākamajā gadā pēc Pāvila I nākšanas pie varas kņazs Zubovs krita nežēlastībā un īpašumus viņam atņēma. Zubovs devās uz Vāciju, kur uzsāka jaunas mīlas afēras, cita starpā bildināja Kurzemes pēdējā hercoga Pētera Bīrona meitu, bet tika atraidīts.
1800. gadā viņš atgriezās Krievijā, tika apžēlots un konfiscētie īpašumi viņam tika atdoti, tomēr Zubovs piedalījās galma sazvērestībā pret ķeizaru Pāvilu I, kas tika nogalināts savā guļamistabā 1801. gada 11. (23.) martā. Pēc tam Zubovs atkal bēga uz ārzemēm, kur 1802. gada jūnijā Teplicē (tagadējā Čehijā) kāda strīda dēļ viņu uz divkauju izaicināja bijušā Kurzemes hercoga Kārļa brāļa dēls Saksijas princis Jozefs Ksavjers. Zubovs apkaunojošā veidā savā vietā uz dueli nosūtīja savu adjutantu kņazu Ščerbatovu, kas nogalināja Saksijas princi. Pēc tam Zubovs apmetās uz dzīvi Jonišķos. Rundālē līdz savai nāvei 1804. gadā dzīvoja viņa jaunākais brālis Valeriāns Zubovs, pēc kura nāves viņš ieguva pili savā īpašumā.
Neilgi pirms savas nāves kņazs Zubovs apprecēja kāda Viļņas guberņas šļahtiča Ignāta Valentinoviča meitu Teklu Valentinoviču, kopā ar kuru viņš apmetās uz dzīvi Rundāles pilī. Pēc Zubova nāves 1822. gadā Tekla apprecējās ar grāfu Andreju Šuvalovu un abi dzīvoja Rundāles pilī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Platons Zubovs.