Kandahāra

Kandahāra
Kandahāra;
	pilsēta
کندهار
	Baba Vali mauzolejs
	KandahāraAtrašanās vieta Afganistānā
	Koordinātas: 31°37′01″N 65°43′01″E / 31.61694°N 65.71694°EKoordinātas: 31°37′01″N 65°43′01″E / 31.61694°N 65.71694°E
Valsts	Afganistāna
Province	Kandahāra
Velajats	Kandahāra
Augstums	1 005 m
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	614 254
Laika josla	Afganistānas laiks (UTC+4:30)
	Kandahāra Vikikrātuvē

Kandahāra (puštu: کندهار, Kandahār, persiešu: قندهار, Qandahār) ir otra lielākā pilsēta Afganistānā ar iedzīvotāju skaitu 512 200 (2011. gada dati).^[1] Tas ir Kandahāras provinces administratīvais centrs un atrodas valsts dienvidos, aptuveni 1005 metrus virs jūras līmeņa. Gar pilsētas rietumdaļu plūst Argandabas upe.

Kandahāra ir nozīmīgs aitu, vilnas, kokvilnas, zīda, filca, pārtikas graudu, svaigu un žāvētu augļu un tabakas tirdzniecības centrs. Reģionā audzē vērtīgus augļus, īpaši granātābolus un vīnogas. Pilsētā atrodas ražotnes, kurās augļus konservē, žāvē un iepako. Kandahārā atrodas starptautiska lidosta un ceļu tīkls to savieno ar Farāhu un Herātu rietumos, Gaznī un Kabulu ziemeļaustrumos, Tarīnkoutu ziemeļos un Kvetu (Pakistānā) dienvidos.

Vēsture labot šo sadaļu

330. gadā p.m.ē. Maķedonijas ķēniņš Aleksandrs Lielais iekarotajā Arahozijas satrapijā nodibināja pilsētu, ko viņa vārdā nodēvēja par Arahozijas Aleksandriju. No 305. gada p.m.ē. tā bija Maurju impērijas pakļautībā, no tiem laikiem Kandahārā saglabājies imperatora Ašokas dekrēts, kas iekalts akmenī grieķu un aramiešu valodās. Vēlāk Kandahāra atradās Grieķu Baktrijas valsts (250.-125. p.m.ē.), Indo-grieķu valsts (180. gadā p.m.ē. – 10. gadā m.ē.), Kušānu valsts (1.—3. gadsimtā) un Sasanīdu impērijas (224—651) sastāvā.

Pēc islāma arābu iekarojumiem Kandahāra bija Umajādu kalifāta (661—750) un Abāsīdu kalifāta sastāvā, bet 10.-12. gadsimtā Gaznevīdu impērijas laikā to dēvēja par Teginābādu. 1221. gadā to pakļāva Mongoļu impērija un Ilhanāts (1256–1353), 1383. gadā Timurs, bet 1508. gadā Bāburs. 16. un 17. gadsimtā pastāvēja Kandahāras haniste, kas bija Sefevīdu šahu vasaļvalsts. 1747. gadā hans Ahmads Kandahārā sasauca pirmo puštunu vistautas sapulci — Lojadžirgu (loya jirga — lielā padome), kurā tika ievēlēts par visu puštunu hanu, pieņēma titulu "šahs" un vārdu Duranī — "Persijas pērle" — sākot dēvēties par šahu Duranī (valdīja 1747-1772). Ahmadšahs, būdams talantīgs karavadonis un politiķis, gan ar spēku, gan diplomātiskā ceļā pakļāva un apvienoja visas afgāņu ciltis, izveidojot t.s. Duranī lielvalsti.

Pirmā angļu-afgāņu kara(1839-1842) un Otrā angļu-afgāņu kara (1878–1880) laikā pilsētu okupēja Britu impērijas ekspedīcijas korpuss. PSRS okupācijas laikā (1979—1989) Kandahāra bija modžahedu pretestības centrs Afganistānā. 1994. gadā Kandahārā izveidojās Taliban valdība mullas Muhameda Omāra vadībā, kas pakļāva lielāko daļu Afganistānas teritorijas, izveidojot Afganistānas Islāma Emirātu (1996-2001). NATO okupācijas (2001—2014) laikā Kangahārā bija liela NATO karabāze, bet pēc galveno NATO spēku izvešanas Taliban mēģina atgūt kontroli pār pilsētu.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 «B. Demography and Population». United Nations Assistance Mission in Afghanistan and Afghanistan Statistical Yearbook 2006, Central Statistics Office. Afghanistan's Ministry of Rural Rehabilitation and Development. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. martā. Skatīts: 2011. gada 12. janvāris.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kandahāra.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[demography-1] 1,0 ^1,1 «B. Demography and Population». United Nations Assistance Mission in Afghanistan and Afghanistan Statistical Yearbook 2006, Central Statistics Office. Afghanistan's Ministry of Rural Rehabilitation and Development. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. martā. Skatīts: 2011. gada 12. janvāris.

[1]