Indo-grieķu valsts

Indo-grieķu ķēniņvalsts, indiešu avotos Jāvanarādža ("Joniešu valsts") ir vēsturiski nosacīts apzīmējums valstij ar hellēnisma un budisma kultūru, kas pastāvēja tagadējās Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritorijā no aptuveni 180. gada p.m.ē. līdz aptuveni 10. gadam p.m.ē., kad izveidojās Kušānu valsts.

Indo-grieķu ķēniņa Menandra iebrukumi Ziemeļindijā (ap 165.—130. gadā p.m.ē.).

Vēsture

Ap 180. gadu p.m.ē. Grieķu Baktrijas valsts ķēniņš Demetrijs (grieķu: Δημήτριος) ieņēma Maurju impērijas rietumu daļu (Indas baseinu) un viņa pēcnācējs ķēniņš Menandrs (Μένανδρος) karoja ar Senās Indijas valdniekiem un nodibināja valsti, kas tiek dēvēta par Indo-grieķu ķēniņvalsti. Pirmā valsts galvaspilsēta bija Sagala (mūsdienu Pendžābas provinces ziemeļos Pakistānā). Pēdējais indo-grieķu ķēniņš bija Antialkīds (Αντιαλκίδας), kas valdīja no 115. līdz 95. gadam p.m.ē. Ap 80. gadu p.m.ē. indo-grieķu valsti pakļāva skitu ķēniņš Maues (Μαύης), par galspilsētu kļuva Takšašila (mūsdienu Taksila).

• 
  Indo-Baktrijas ķēniņa Demetrija portrets ar ziloņgalvas ķiveri, kas norāda uz Indijas iekarojumiem
• 
  Indo-grieķu ķēniņa Menandra portrets ar uzrakstiem grieķu un indiešu pāli rakstā
• 
  Indo-grieķu ķēniņa Antialkidas portrets
• 
  Skitu ķēniņš Maues uz zirga