Gaznī
Gaznī (dari un puštu: غزنی ) ir pilsēta Afganistānas austrumos, Gaznī vilajeta administratīvais centrs. Pilsēta atrodas uz plakankalnes 2219 m virs jūras līmeņa. Gaznī atrodas 150 km uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Kabulas, ar kuru to savieno Kabulas-Kandahāras maģistrāle A01.
| Gaznī | |
|---|---|
| pilsēta | |
| غزنی | |
 | |
  Gaznī | |
| Koordinātas: 33°33′11″N 68°25′33″E / 33.55306°N 68.42583°EKoordinātas: 33°33′11″N 68°25′33″E / 33.55306°N 68.42583°E | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Afganistāna |
| Administrācija | |
| • Mērs | Hakims Gaznīvals |
| Augstums | 2 219 m |
| Iedzīvotāji (2015) | |
| • kopā | 143 379 |
| Laika josla | UTC+4:30 |
 Gaznī Vikikrātuvē | |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuGaznī dzīvo ap 141 000 iedzīvotāju (2006).[1] Pilsēta ir daudzkulturāla un daudznacionāla — aptuveni 50% no iedzīvotājiem ir tadžiki, 25% — hazareji, 15% — puštuni, 10% — citas tautības.[2]
Vēsture
labot šo sadaļu
Gaznī jau senos laikos bija pazīstama kā tirgošanās vieta un to savos darbos pieminējis jau Ptolemajs.[3] Līdz 7. gadsmita otrajai pusei pilsēta bija plaukstošs budisma centrs. 683. gadā apkārtējos reģionos iebruka arābi, kas vietējos iedzīvotājus pievērsa islāmam. Vēlākajos gados pilsēta tika pārbūvēta un kļuva par Gaznevīdu impērijas, kurā ietilpa liela daļa mūsdienu Ziemeļindijas, Irānas un Centrālāzijas, galvaspilsētu (994-1160). No Gaznī tika vadīti neskaitāmi karagājieni uz Indiju, kuru laikā tika sagrauti daudzi tempļi, bibliotēkas un pilis. Karagājienu laikā Gaznevīdi pievērsa indiešus islāmam, bet mājās atgriezās ar pasakainām bagātībām. Šajā laikā pilsētā tika celtas krāšņas celtnes un rīkotas greznas ceremonijas.
1140. gadā Gaznī iekaroja un nodedzināja Gūrīdu valdnieks Alaudīns. Pēc tam Gūrīdi atkārtoja Gaznevīdu ekspansiju gan uz austrumiem, gan rietumiem. No 1173. gada Gaznī kļuva par gurīdu impērijas galvaspilsētu. Pilsēta atkal uzplauka, līdz 1221. gadā Čingishana dēla Ogadeja vadībā to pilnībā nopostīja mongoļi.
No 13. gadsimta otrās puses pilsēta bija pakļauta Herātas valdniekiem, bet no 14. gadsimta beigām — 16. gadsimta sākumam to pārvaldīja Timurīdi. 1504. gadā Gaznī iekaroja Moguli, kas to pārvaldīja līdz Nādira iebrukumam (1738). 1746. gadā pilsētu sagrāba jaunais afgāņu valdnieks un Durrānī dinastijas aizsācējs šahs Ahmeds Durrānī.
1839. gadā Pirmā angļu-afgāņu kara laikā pilsētu ieņēma briti, kas to pārvaldīja līdz 1842. gadam.
Apskates objekti
labot šo sadaļu
- citadele
- minareti
- valdnieka Masuda III pils
- valdnieka Sebaktigina kapenes
- valdnieka Mahmuda Gaznas mauzolejs
- Islāma mākslas muzejs
- valdnieka Hakima Sanāī mauzolejs
- arheoloģisko izrakumu vieta Tapa Sardarā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Afganistānas centrālais statistikas birojs, saite Arhivēts 2011. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Dati par povinci» (PDF). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2007-07-15.
- ↑ Roberta Guinta. «GAZNÈ (or GÚazna, GÚazn^n)». Encyclopædia Iranica (Online Edition izd.). United States : Columbia University. Skatīts: January 2008.[novecojusi saite]
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gaznī.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Uzziņas par Gaznī un Gaznī provinci (angļu valodā)
- Gaznī (angļu valodā)
- Gaznevīdu dinastija, Encyclopaedia Britannica (angļu valodā)
- Gaznevīdi un Gūrīdi, Encyclopaedia Britannica (angļu valodā)
- Mahmuds Gazna, Columbia Encyclopedia (angļu valodā)