Vasaļvalsts
Vasaļvalsts ir valsts vai teritorija, kas formāli ir suverēna, bet atrodas stiprākas valsts pakļautībā. Vasaļvalsts uztur ierobežotu neatkarību iekšējās lietās, bet ir atkarīga no citas valsts (suzerēna) ārpolitikas, aizsardzības un citos svarīgos jautājumos.
Vasaļvalstu piemēri vēsturē
labot šo sadaļu- Polijas-Lietuvas ūnija un Kurzemes hercogiste (1561–1795). Kurzemes hercogistei bija zināma autonomija iekšējās lietās, bet tā bija pakļauta Polijas kronim un maksāja nodevas.
- Valahija un Moldāvija (15. gs. – 19. gs.) – šīs teritorijas bija Osmaņu impērijas vasaļvalstis. Tām bija savi vietējie valdnieki, bet tās maksāja osmaņiem nodevas un sniedza militāro palīdzību, kad tas bija nepieciešams.
- Norvēģija 14. gs. kļuva par vasaļvalsti Dānijai, vēlāk Dānijas-Norvēģijas ūnijas ietvaros līdz 1814. gadam.
- Dažas Eiropas valstis, piemēram, Vestfāles karaliste un Itālijas Karaliste, Napoleona valdīšanas laikā (1804–1815) kļuva par vasaļvalstīm un bija atkarīgas no Francijas politikas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vasaļvalsts.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)