Puštuni

Puštuni (puštunu: پښتون Paṣtūn vai پختون Paxtūn) jeb afgāņi ir irāņu tauta, kura galvenokārt dzīvo Afganistānas dienvidos un austrumos, kā arī Pakistānas rietumu provincēs. Puštuni runā puštunu valodā. Lielākā daļa puštunu ir sunnītu musulmaņi.

Puštuni
پښتون Paṣtun

Visi iedzīvotāji
aptuveni 42 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Pakistāna 28 milj. (2005) Afganistāna 13 milj. (2006) Apvienotie Arābu Emirāti 315 524 (2008) Apvienotā Karaliste 200 000 (2006) Irāna 150 000 (2005) Indija 11 086 (2001) ASV 7 710 (2000) Kanāda 1 695 (2006)
Valodas
puštunu valoda; persiešu un urdu valoda plaši tiek lietota kā otrā valoda
Reliģijas
islāms

Precīzu paštunu skaitu nav iespējams aplēst, jo kopš Afganistānas pilsoņu kara sākuma Afganistānā netika veiktas tautas skaitīšanas, bet 2020. gadā to skaits tiek lēsts aptuveni 53 miljonu apmērā, no tiem tikai aptuveni 25 % dzīvo Afganistānā, kur paštūni ir vadošā un dominējošā etniskā grupa (50 % iedzīvotāju).

Vēsture

Puštunu izcelsme ir neskaidra, bet tiek uzskatīts, ka viņi ir dzīvojuši reģionā, kas šodien veido Afganistānu un Pakistānu, jau vairākus tūkstošus gadu. Daži vēsturnieki uzskata, ka puštuni ir indoeiropiešu cilšu pēcteči, kas migrēja uz šo reģionu no Centrālāzijas apmēram pirms 1500 gadiem p.m.ē.

Puštunu etniskā teritorija tika iekarota Aleksandra Lielā karagājiena laikā 4. gadsimtā p.m.ē. Pēc Aleksandra nāves reģionā izveidojās vairākas grieķu-baktriešu valstības.

Islāms sāka izplatīties puštunu teritorijā 7. gadsimtā, un līdz 10. gadsimtam lielākā daļa puštunu bija pievērsušies islāmam. Tas ievērojami ietekmēja puštunu kultūru un sabiedrību.

Guridu dinastija (12. gadsimts) izcēlās no puštunu cilšu līderiem un izveidoja spēcīgu impēriju, kas kontrolēja lielas teritorijas mūsdienu Afganistānā, Irānā un Indijas ziemeļos. Viņi spēlēja nozīmīgu lomu Indijas subkontinenta islāma vēsturē.

16. un 17. gadsimtā puštunu teritorijas iekaroja Mogulu impērija. Tomēr puštuni bieži sacēlās pret mogulu varu.

18. gadsimtā puštuni izveidoja vairākas impērijas. Mirvais Hotaks (Mirwais Hotak) nodibināja Hotaku dinastiju, kas uz neilgu laiku kontrolēja lielu daļu Afganistānas un Irānas. Pēc tam Ahmeds Šahs Durrani nodibināja Durrani impēriju, kas tiek uzskatīta par mūsdienu Afganistānas pamatu.

19. gadsimtā Britu impērija iekaroja lielu daļu Indijas subkontinenta, tostarp puštunu teritorijas.

21. gadā pēc Trešā anglo-afgāņu karā Afganistāna ieguva pilnīgu neatkarību no britiem, un puštuni kļuva par nozīmīgu spēku valsts politikā un sabiedrībā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Puštuni.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)