Kušānu valsts

Kušānu valsts jeb Kušānu impērija (baktriešu: Κυϸανο, sanskritā: कुषाण राजवंश Kuṣāṇ Rājavaṃśa; ap 1.—3. gadsimtu) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā (105—250) aptvēra mūsdienu Tadžikistānas, Afganistānas, Pakistānas un Ziemeļindijas teritoriju. Valstij bija sakari ar Romas impēriju, Indiju, Seno Persiju (Sasanīdu impēriju) un Seno Ķīnu. Kušānu valdīšanas laikā tika atvērti iepriekš partiešu bloķētie jūras un sauszemes tirdzniecības ceļi starp Romu un Āziju. Šajā laikā sāka veidoties Zīda ceļš no Ķīnas cauri kušānu teritorijai uz ziemeļiem no Hindukuša.

Kušānu valsts teritorija (ap 100.—250. m.ē.).

Vēsture

Kušānu vīrieša skulptūra 2. gs. Gandhara (tagad atrodas Parīzes Musée Guimet).

Tautu, kas nodibināja šo valsti ķīnieši sauca par „juečži” (貴霜), bet rietumos tie kļuva pazīstami kā kušāni. Precīza kušānu etniskā izcelsme nav zināma — vien tas, ka viņi nāca no Kaukāza un, iespējams, runāja kādā no indoirāņu valodām. Ap 135. gadu p.m.ē. kušāni ieņēma Grieķu Baktrijas valsti mūsdienu Afganistānas ziemeļos (Baktriju un Sogdiānu), bet nākamajā gadsimtā Kučulas Kadfisa vadībā tie ieņēma Gandharu (Indas baseinu) un nodibināja Kušānu valsti. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu Kabulas) un Pušklavati (pie mūsdienu Pešāvaras). Paši kušāni savas valodas pierakstam pieņēma grieķu alfabētu un sāka kalt grieķu parauga monētas. Vairums kušānu bija zoroastrieši, tomēr laika gaitā pamazām pieņēma budismu.

Sabrukums

Sākot no 3. gadsimta Kušānu valsts sadalījās sīkākās daļās. Kušānu valsts beigas tiek uzskatītas par hellēnisma ietekmes beigām Indijā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kušānu valsts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)