Ašoka

Ašoka
अशोक
Ašoka; अशोक
	Maurju impērijas valdnieks (čakravartins);
	1. gadsimtā p.m.ē. vai 1. gadsimtā izgatavots cilnis, kura centrā atrodas figūra, kas attēlo Ašoku
Maurju imperators
Valdīšana	aptuveni no 268. līdz 232. gadam p.m.ē.
Kronēšana	268. gadā p.m.ē.
Priekštecis	Bindusara
Pēctecis	Dašaratha
Tituli	Devanampriya, Priyadarshin
Dzimis	304. gadā p.m.ē.; Pataliputra, Patna
Miris	232. gadā p.m.ē (72 gadu vecumā); Pataliputra, Patna
Sievas	Devi; Karuvaki; Padmavati; Tišjarakša
Bērni	Mahinda ; Sanghamitra ; Tivala ; Kunala ; Čarumati;
Dinastija	Maurju dinastija
Tēvs	Bindusara
Māte	Šubhadrangi

Ašoka (hindi un sanskritā: अशोक, Aśoka, izrunā: /aˈɕoːkə/, dzimis ap 304. gadā p.m.ē., miris 232. gadā p.m.ē.), zināms arī kā Ašoka Lielais, bija trešais Maurju dinastijas imperators, kas valdīja gandrīz visā Indijas subkontinentā no 269. gada p.m.ē. līdz savai nāvei. Viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem valdniekiem Indijas vēsturē. Ašoka par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludināja budismu, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu.

Ašoka ir Maurju impērijas dibinātāja Čandraguptas Maurjas mazdēls un otrā valdnieka Bindusaras dēls. Ašokas priekšteči jau izveidoja lielu valsti, bet viņa valdīšanas laikā Maurju impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē. Pēc Kalingas iekarošanas, kuras laikā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, Ašoka kā savu reliģiju pieņēma budismu. Nav zināms, vai to izdarīja personisku motīvu vadīts vai politisku apsvērumu dēļ. Pēc tam sākās straujš budisma uzplaukums. Pateicoties viņam budisms izplatījās arī Šrilankā, kur tā joprojām ir dominējošā reliģija.

Biogrāfija

Informācija par Ašoku galvenokārt iegūstama budistu tekstos un hronikās. Tomēr ir grūti noteikt, vai tajos rakstītais atbilst patiesībai. Par Ašokas bērnību vēl mazāk atrodama informācija. Droši zināms, ka Ašoka bija valdnieka Bindusaras dēls. Leģenda vēsta, ka Ašokas māte bija Šubhadrangi. Viņa bija no braminu kastas. Pētnieki nav vienisprātis par to, kurā gadā Ašoka ir dzimis. Tiek uzskatīts, ka viņš piedzima 304. gadā p.m.ē. vai dažus gadus ap to. Leģenda vēsta, ka Ašokam bija 99 vai 98 brāļi. Par savu troņmantnieku tēvs Bindusara bija izvēlējies Susimu, bet Ašoka esot viņu nogalinājis, kā arī atbrīvojies no citiem konkurentiem uz troni. Tiek pieļauts, ka šī leģenda ir izdomāta, lai parādītu Ašokas nežēlību pirms viņš pieņēma budismu.

Maurju impērija Ašokas valdīšanas laikā ap 250. gadu p.m.ē.

Pirmais patiesi dokumentētais notikums no Ašokas dzīves ir Maurju impērijas uzbrukumus Kalingai. Kalinga atradās Indostānas pussalas austrumos, mūsdienās Orisas štatā. Ašoka ap 268. gadu p.m.ē. no sava tēva mantojuma ieguva lielu impēriju. Kalinga bija viena no teritorijām, kas neatradās impērijas pakļautībā. Aptuveni astotajā valdīšanas gadā (ap 260. gadu p.m.ē.) Ašoka nolēma iekarot Kalingu. Šajā karā dzīvību zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku, tas bija ļoti asiņains karš. Pēc kara Ašoka pieņēma budismu un kļuva par vienu no "nevardarbības" atbalstītājiem. Par viņa iepriekšējo reliģiju ir maz zināms. Tiek pieļauts, ka tā varētu būt hinduisms vai džainisms.

Pēc kara valstī kā dominējošā reliģija kļuva budisms. Ašoka dažādās impērijas pilsētās lika uzcelt budistu tempļus, nosūtīja budistu mūkus uz Šrilanku, Baktriju, Indoķīnas pussalu, Antiohu, Aleksandriju un pat uz Atēnām, lai izplatītu darmu.

Ašoka daudzviet impērijā pavēlēja uzcelt dažādas un daudz celtnes. Vienas no visizplatītākajām bija kolonnas, kas joprojām ir atrodamas daudzviet Indijā un arī ārpus šīs valsts. Viena no ievērojamākajām ir atrodas Sarnatā, kur Sidhārta Gautama (Buda) pirmoreiz vēstīja darmu. Tur Ašoka lika izveidot kolonnas kapiteli četru ar mugurām kopā sēdošu lauvu veidolā. Šis kapitelis mūsdienās ir redzams Indijas emblēmā. Savukārt kapiteļa apakšā redzamais Ašokačakra (Ašokas ritenis) ir redzams Indijas karogā. Citas nozīmīgas celtnes bija tā sauktie Ašokas pīlāri, uz kuriem uzrakstīja 33 Ašokas ediktus. Šie pīlāri vēsturniekiem ļāva apjaust Maurju impērijas lielumu. Vēl tika uzceltas daudzas stupas un budistu klosteri.

Ašokas valdīšanas pēdējie gadi nav plaši atspoguļoti budistu tekstos. Tajos tiek minēts, ka Ašokas vara samazinājās, un, saskaņā ar dažiem tekstiem, pat atteicies no troņa un kļuvis par budistu mūku. Daudzi vēsturnieki šo faktu apšauba. Ašoka nomira 232. gadā p.m.ē. aptuveni 72 gadu vecumā.