Vaironis Jakāns
Vaironis Jakāns (dzimis 1927. gada 20. jūnijā, miris 2008. gada 29. decembrī) bija latviešu teātra un kino aktieris.
| Vaironis Jakāns | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
| Dzimis |
1927. gada 20. jūnijs Jaunjelgava, Latvija | |||||
| Miris |
2008. gada 29. decembrī (81 gada vecumā) Rīga, Latvija | |||||
| Nodarbošanās | aktieris | |||||
|
Apbalvojumi
| ||||||
BiogrāfijaLabot
Vaironis Jakāns piedzima 1927. gada 20. jūnijā, Jaunjelgavā, friziera Ernesta Jakāna ģimenē. Mācījās Jaunjelgavas vidusskolā. Tika mobilizēts vācu armijā un novirzīts par palīgu lidotāju daļā (1944). Pēc pārbaudes Moršanskas filtrācijas nometnē 1945. gadā, atgiezās Latvijā.
1952. gadā beidzis Latvijas Konservatorijas teātra fakultāti. Strādājis par aktieri Jelgavas drāmas teātrī (1952—1953), Valmieras drāmas teātrī (1953—1954). Kopš 1954. gada ir Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas teātra aktieris.[1]
1960. gadā debitēja kino epizodiskā lomā filmā "Vētra".[2] Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas režisoru filmās.
Vaironis Jakāns mira 2008. gada 29. decembrī, Rīgā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.
ApbalvojumiLabot
- Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1970)
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1990)
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2005)
Lomas teātros (izlasīts saraksts)Labot
Jelgavas drāmas teātrīLabot
- 1952 — Andreja Globas "Tukšie trauki" — Čans Guns
- 1953 — Ivana Popova "Ģimene" — Volodja Uļjanovs
A.Upīša drāmas teātris (Nacionālais teātris)Labot
- 1955 — Maksima Gorkija "Dibenā" — Aļoška
- 1955 — Ježi Ļutovska "Ģimenes lieta" — Tomašs
- 1957 — Mārtiņa Zīverta "Āksts" — Džigs
- 1958 — Rūdolfa Blaumaņa "No saldenās pudeles" — Pičuks
- 1959 — Pētera Pētersona "Balto torņu ēnā" — Pāvils
- 1961 — A.Hellāna "Viņš teica - nē" — Frenks Vorens
- 1963 — pēc Ēriha Marija Remarka romāna "Trīs vīri" — Gotfrīds Lencs
- 1969 — Harija Gulbja "Mans mīļais, mans dārgais" — Mudīgais
- 1969 — Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" — Joske
- 1971 — Ferenca Molnāra "Lilioms" — Hugo
- 1980 — Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" — Tenis
- 1987 — Maikla Freina "Troksnis aiz sienas" — Tims Olguds
- 1987 — Paula Putniņa "Ar būdu uz baznīcu" — Tālis
- 1989 — Rūdolfa Blaumaņa "Sestdienas vakars" — Bungatiņš
- 1990 — Moljēra "Skapēna blēdības" — Argants
- 1994 — Fjodora Dostojevska "Noziegums un sods" — Marmeladovs
- 1994 — Annas Brigaderes "Lielais loms" — Miķelis
- 1996 — Andreja Upīša "Zaļā zeme" — Preimanis
- 1997 — Viļa Lāča "Zvejnieka dēls" — Bundžiņa
- 1998 — Pētera Petersona "Fēlikss un Felicita" — Vilims
FilmogrāfijaLabot
- 1960 — "Vētra"
- 1968 — "Kad lietus un vēji sitas logā" — Mežnieks
- 1970 — "Klāvs - Mārtiņa dēls" — Habeks
- 1971 — "Nāves ēnā — Skrastiņš
- 1973 — "Oļegs un Aina" — Gulbis
- 1973 — "Cāļus skaita rudenī"
- 1974 — "Uzbrukums slepenpolicijai" — Spicausis
- 1974 — "Dunduriņš" — epizodē
- 1975 — "Melnā vēža spīlēs" — barons Heksenbergs
- 1975 — "Liktenim spītējot" — Kapeika
- 1975 — "Motociklu vasara" — epizodē
- 1977 — "Kļūstiet mana sievasmāte!" — apmeklētājs
- 1982 — "Salavecīša personiskā dzīve" — epizodē
- 1982 — "Aizmirstās lietas" — epizodē
- 1982 — "Mana ģimene" — epizodē
- 1983 — "Akmeņainais ceļš" — epizodē
- 1984 — "Fronte tēva pagalmā" — Šustiņš
- 1985 — "Spēle notiks tik un tā" — epizodē
- 1986 — "Viņš, viņa un bērni" — Viktora tēvs
AtsaucesLabot
- ↑ Teātris un kino biogrāfijās : enciklopēdija / sast. un galv. red. Māra Niedra; māksl. Aleksandrs Busse. — Rīga : Preses nams, 1999-. — (Latvija un latvieši). 1.sēj. A-J. — 1999. — 462 lpp. : il. ISBN 9984-00-331-0
- ↑ Kinoskatītāja rokasgrāmata. Galvenā enciklopēdiju redakcija. 208. lpp. — Rīga. 1980. gads