Teodors Hermanovskis (1883. gada 14. februāris1964. gada 3. maijs) bija latviešu inženieris un valstsvīrs. Latvijas Pagaidu valdības pirmais satiksmes un darbu ministrs. Viens no funkcionālisma aizsācējiem Latvijā.

Teodors Hermanovskis
1919. gadā Liepājā
LPV Satiksmes un darbu ministrs
Amatā
1918. gada 19. novembrī — 1920. gada 11. jūnijā
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis nav
Pēctecis Ādolfs Kuršinskis

Dzimšanas dati 1883. gada 14. februārī
Jaunjelgava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1964. gada 3. maijā (81 gada vecumā)
Edžvotera, Ņūdžersija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Paula (Millere)
Bērni Egils, Askolds, Gunārs un Vidvars
Profesija inženieris
Augstskola RPI

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1883. gadā Jaunjelgavā pilsētas ministeriāļa (ierēdņa) Jāņa Hermanovska un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Gīsleres, ģimenē. Macījās Jaunjelgavas pilsētas elementārskolā un pilsētas skolā, tad Jelgavas reālskolā. Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves, vairoties no represijām, neilgu laiku dzīvoja emigrācijā Šveicē. Pēc atgriešanās dzimtenē studēja inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā, darbojās kreiso studentu biedrībā Zemgalija. Pēc studiju absolvēšanas 1911. gadā kā inženieris piedalījās Sibīrijas dzelzceļa būvdarbos.

1912. gadā atgriezās Latvijā un strādāja par arhitekta palīgu Eižena Laubes birojā. Pirmā pasaules kara laikā Hermanovskis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Krieviju.[1] Pēc citiem datiem no 1912. gada strādāja par inženieri Rīgas—Orlas dzelzceļa valdē, bet kara laikā bija 12. armijas štāba ceļu pārvaldes priekšnieks.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas T. Hermanovskis no 1918. gada 19. novembra bija Latvijas Pagaidu valdības satiksmes un darbu ministrs, Liepājā lika izlaist Latvijas Republikas pirmās zīmogmarkas. Pēc Aprīļa puča uzturējās uz kuģa "Saratova" Liepājas ostā. Pēc Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā Hermanovskis 1919. gadā organizēja dzelzceļa virsvaldi, darbu direkciju, šoseju un zemes ceļu valdes, pastu un telegrāfa virsvaldes. 1920. gadā Hermanovskis ar ministru kabineta piekrišanu parakstīja līgumu ar kādu ASV firmu par dzelzceļa vagonu un lokomotīvju piegādi, taču tā apkrāpa valsti un solīto mantu nepiegādāja.[1]

No 1920. līdz 1922. gadam viņš bija laikraksta "Latvijas Sargs" un no 1922. līdz 1923. gadam žurnāla "Nedēļa" redaktors. No 1925. gada darbojās celtniecības uzņēmumos kā būvinženieris.[2] Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas apmēram 100 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, lielākā daļa no tām Teikā,[3] kinoteātris "Teika" un tam apkārt esošās daudzstāvu ēkas, arī kinoteātris "Daile" Rīgā, ēkas gan Ogrē, gan Jūrmalā un viesnīca Rūjienā. Hermanovska projektētais dzīvokļu un veikalu nams Marijas ielā 8 (1926) ir pirmā funkcionālisma stila celtne Rīgā.[4]

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Hermanovskis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Eslingenē. Vēlāk izceļoja uz ASV, kur darbojās celtņu projektēšanā un celtniecībā. Miris 1964. gadā Edžvoterā, Ņūdžersijā.[2]

 
Teodora Hermanovska pase ar foto un pirkstu nospiedumiem (1926)

2011. gadā Teodora Hermanovska vārdā nosauca viņa plānoto ielu Torņakalnā.[5]

Pēc Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrības 2016. gada ierosmes ar Jaunjelgavas novada domes atbalstu izveidoja Hermanovska pieminekļa idejas meta komisiju, konkursā par labāko atzina tēlnieka Kristapa Gulbja metu ar devīzi "DZĪVE ROKAS LĪNIJĀS" ar Hermanovska pirksta nospiedumu tēraudā. Pieminekli atklāja 2020. gadā.[1]

Pēc T. Hermanovska projektiem uzceltās ēkas

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 1,2 Teodors Hermanovskis – novadnieks un Valstsvīrs, kurš būvēja Latviju Vaira Lejniece, "Jaunjelgavas Novada Vēstis" 2020. gada 19. novembrī
  2. 2,0 2,1 Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920. Enciklopēdija. Rīga:Preses nams, 1999. ISBN 9984-00-395-7 (348. lpp.)
  3. DelfiRīgā būs Teodora Hermanovska un Mežrozīšu iela (05.07.2011.) (aplūkots 30.12.2012.)
  4. Rīgas arhitektūra. Jumava. 2000. ISBN 9984-05-336-9.
  5. "Latvijas Vēstneša" tiesību aktu vortāls — Rīgas domes lēmums "Par Teodora Hermanovska vārda piešķiršanu Rīgas ielai" (aplūkots 30.12.2012.)