Bungas
Bungas ir sitamais mūzikas instruments. Tas ir viens no pasaules senākajiem mūzikas instrumentiem un to izskats ir maz mainījies vairāku tūkstošu gadu laikā. Tās ir izplatītas daudzu tautu mūzikā. Bungu spēlmani sauc par bundzinieku. Hornbostela—Zaksa mūzikas instrumentu klasifikācijas sistēmā bungas pieder plēvskaņu saimei.
| Bungas | |
|---|---|
 | |
| Sitamais instruments | |
| Klasifikācija | sitamie instrumenti |
| Hornbostela—Zaksa klasifikācija | plēvskaņi |
| Citi saistīti instrumenti | |
| bungu komplekts | |
Bungas sastāv no trīs daļām: ādas (plēves); rāmja vai korpusa, parasti cilindrisks, pār kuru āda ir nostiepta; savienotāja, kas satur kopā ādu ar korpusu. Bungām parasti ir viena vai divas plēves, retos gadījumos vairāk.[1] Ādas nostiepums nosaka skaņas relatīvo augstumu. Bungu darbības mehānisms ir vienkāršs — skaņa tiek radīta, pa tām uzsitot, izmantojot rokas vai vālītes un kontrolējot sitiena spēku. Vālīšu veidam, svaram, izmēram, materiālam un galviņas formai ir tik nozīmīga ietekme bungu skaņas veidošanā, ka tās būtu jāuztver kā bungu sastāvdaļa.[2] Bungu plēve var tikt pagatavota no visdažādākajiem materiāliem, parasti dzīvnieku ādām (ķirzaku, haizivju, liellopu, bifeļu, briežu, cūku, kazu, aitu, čūsku, valzirgu, pērtiķu) vai mākslīgajām izejvielām (plastmasas).[1] Citas konstrukcijas bungas bez plēves ir pašskaņi.
Vairāku bungu kopa apvienojumā ar bungu šķīvjiem veido mūsdienu bungu komplektu. Latvijā ir zināmi vairāki bungu veidi: celma bungas, lielās, mazās bungas, katlveida vara bungas jeb paupenes, sietiņš vai bubens.[3]
Bungu veidi
labot šo sadaļuSimfoniskajos un pūtēju orķestros izmanto divu veidu bungas — lielās bungas un mazās bungas. Ir arī citi bungu veidi kā celma bungas, paupenes un sietiņš.
Lielās bungas
labot šo sadaļu
Lielās bungas parasti novieto uz pamatnes. Pūtēju orķestrī, kur nereti tiek iets gājienā, lielās bungas nes uz krūtīm. Bungu sitamās vālītes gals ir apvilkts ar tūbu vai gumiju. Šo bungu skaņa ir dobja un drūma piano dinamikā, bet varena un barga forte dinamikā. Eiropā sākotnēji šādas bungas izmantoja kara orķestros. 18. gadsimta sākumā tās tika ieviesta operu orķestros.
Mazās bungas
labot šo sadaļu
Mazās bungas tiek sauktas arī par kara bungām. Tām ir neliels, parasti metāla korpuss. Mazās bungas parasti tiek novietotas uz stātīva vai piestiprinātas pie jostas vietas, ja, spēlējot tās, ir nepieciešams pārvietoties. 19. gadsimta sākumā mazās bungas parādījās simfoniskajos orķestros. Mazās bungas ir nozīmīgs instruments džeza ansambļa rimta grupā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Reck D. Music of the Whole Earth. — New York, 1977. ISBN 0684146312 102.lpp.
- ↑ Reck D. Music of the Whole Earth. — New York, 1977. ISBN 0684146312 110.lpp.
- ↑ «Bungas». letonika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Augustsss. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bungas.- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |