Luksemburgu dinastija

Luksemburgu dinastija bija vēlīno viduslaiku dinastija Eiropā, kuras pārstāvji starp 1308. un 1437. gadu valdīja kā Romiešu karaļi, Svētās Romas impērijas imperatori, Bohēmijas karalistes un Ungārijas karalistes karaļi.

Luksemburgas dinastijas ģerbonis

Dinastija cēlusies no Limburgu dinastijas, kuras zemes ietilpst mūsdienu Beļģijas Limburgā. 1247. gadā Limburgas hercoga jaunākais dēls Heinrihs V pēc mātes nāves mantoja varu Luksemburgas hercogistē. Viņa mazdēlu Heinrihu VII 1308. gadā ievēlēja par Romiešu karali. Dinastisku laulību rezultātā Luksemburgi 1310. ieguva arī Bohēmijas karalistes troni. 1346. gadā Luksemburgu pārstāvi Kārli IV ievēlēja par antikarali, un viņam drīz izdevās nostiprināties impērijas tronī. Dinastijas varas sabrukums sākās Kārļa IV dēla Vāclava IV varas laikā. 1400. gadā viņu atcēla no troņa. 1410. gadā Vāclava II brālis Sigismunds Luksemburgs nāca pie varas impērijā, taču līdz ar viņa nāvi 1437. gadā dinastijas galvenā līnija izmira.