Atvērt galveno izvēlni

Ineta Radēviča

latviešu vieglatlēte
(Pāradresēts no Ineta Radeviča)

Ineta Radēviča (dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Krāslavā) ir bijusī latviešu vieglatlēte, startējusi tāllēkšanas un trīssoļlēkšanas sacensībās. Viņa ir 2010. gada Eiropas čempione tāllēkšanā, kā arī 2011. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvēja. Trīs gadus pēc kārtas (2010—2012) tikusi atzīta par gada labāko Latvijas sportisti. Vairākus gadus pēc aktīvās sporta karjeras beigām viņas 2012. gada analīzēs tika konstatēts dopings.[2]

Ineta Radēviča Athletics pictogram.svg
Ineta Radēviča
Ineta Radēviča pēc uzvaras 2010. gada Eiropas čempionātā
Personas dati
Dzimusi 1981. gada 13. jūlijā (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Krāslava, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzīvesvieta Valsts karogs: Latvija Baltezers, Latvija
Augums 176 cm[1]
Svars 56 kg[1]
Izglītība Nebraskas universitāte
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Tāllēkšana
Trīssoļlēkšana
Profesionāles karjera 2000—2012
Treneris Valsts karogs: Krievija Jevgeņijs Terovanesovs
Dalība sacensībās
Dalība OS 2 (2004, 2012)
Dalība 2 (2005, 2011)
Dalība PČ telpās 3 (2004, 2006, 2008)
Dalība 2 (2010, 2012)
Dalība EČ telpās 2 (2005, 2007)
Personiskie rekordi
Tāllēkšana 6,92 m Sport records icon LR.svg
Trīssoļlēkšana 14,12 m
Infokaste atjaunota 2012. gada 27. jūnijā.

Pēc sportistes karjeras beigām bijusi sporta žurnāliste Latvijas Televīzijā. No 2017. gada marta līdz 2018. gada novembrim — Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente.[3] Precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju.

Satura rādītājs

KarjeraLabot

 
I. Radēviča goda aplī 2011. gada Pasaules čempionātā

Vieglatlētikā sākusi trenēties 10 gadu vecumā pie savas mātes Innas Radēvičas.[4] Sākumā trenējusies septiņcīņā, taču 1999. gadā 17 gadu vecumā pārgāja uz tāllēkšanu.[5] Pēc pirmajiem panākumiem starptautiskā arēnā (bronzas medaļa 2001. gada Eiropas U-23 čempionātā tāllēkšanā) I. Radēviča devās studēt uz ASV, kur uzvarēja divos NCAA koledžu čempionātos, pārstāvot Nebraskas universitāti (2003, 2004). Piedalījās 2004. gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās, kur izcīnīja 20. vietu trīssoļlēkšanā un 13. vietu tāllēkšanā.

I. Radēvičas pirmā trenere bija māte Inna Radēviča. Vēl ir trenējusies pie Ludmilas Olijares, Aleksandra Čumakova, Viktora Lāča, Jurija Volkenšteina, savukārt karjeras pēdējos gados — pie Jevgeņija Terovanesova.

2008.—2009. gadā I. Radēviča nepiedalījās sacensībās, jo šajā laikā viņai piedzima bērns. Pēc mazuļa piedzimšanas atsāka profesionāli trenēties un 2010. gada vasarā viņai izdevās sasniegt ievērojamāko rezultātu tobrīdējā sportistes karjerā: uzstādot jaunu Latvijas rekordu (6,92 m), kļūt par 2010. gada Eiropas čempioni tāllēkšanā,[6][7] kvalifikācijā viņa uzrādīja rezultātu 6,72 m, kas viņu ierindoja 4. vietā.[8] Vēl viņa bija pieteikta startam trīssoļlēkšanā,[9] taču neizgāja uz starta kvalifikācijas sacensībās, kas norisinājās dienu pēc čempiones titula izcīnīšanas tāllēkšanā.[10]

2010. gada 23. decembrī I. Radēviča tika atzīta par 2010. gada labāko Latvijas sportisti.[11][12][13]

2011. gada jūnijā sportiste atzina, ka varētu beigt karjeru pēc 2012. gada Londonas Olimpiskajām spēlēm.[14]

2011. gada Pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu I. Radēviča ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā, pēdējā lēcienu sērijā uzrādot savu sezonas labāko rezultātu 6,76 m.[15] Šis panākums bija pirmā medaļa Pasaules čempionātā Latvijai kā neatkarīgai valstij un tikai otrā medaļa vispār latviešu sportistiem (1983. gadā pie medaļas šķēpa mešanā tika Dainis Kūla). 2017. gadā, pēc tam, kad Krievijas sportiste Olga Kučerenko tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, I. Radēviča saņēma čempionāta sudraba medaļu.

2011. gada 22. decembrī I. Radēviča otro reizi tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti.

Jā, viens centimetrs bija ļoti sāpīgs, bet tā nebija traģēdija. Olimpiskajam mērķim veltīju visus savus spēkus, lai tad, kad nostartēšu, zinātu, ka esmu izdarījusi visu, ko varēju. Vienalga — būs man tā medaļa vai arī tās nebūs. Sports ir tikai viena desmitgade no dzīves, tikai darbs, ko daru noteiktu laiku. [..] Neiegūtā medaļa ir tikai profesionāla neveiksme, nevis traģēdija.[16]

— Ineta Radēviča par startu 2012. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs

2012. gada Eiropas čempionātā viņa ierindojās 6. vietā ar 6,55 metrus tālu lēcienu.[17] 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa sākotnēji izcīnīja 4. vietu ar sezonas labāko rezultātu 6,88 m, tikai par 1 cm atpaliekot no bronzas medaļu izcīnījušās ASV sportistes Dženejas Deločas,[18] bet 2019. gada 10. maijā tika paziņots, ka Radēviča oficiāli diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm,[19] līdz ar to zaudējot šo panākumu. Viņas organismā atrastas anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas.[19] Līdz diskvalifikācijai tas bija sportistes otrs labākais rezultāts karjerā. Laikā no 2010. līdz 2012. gadam viņa sezonas labāko rezultātu sasniedza sezonas lielākajās sacensībās. Radēviča tika izraudzīta par Latvijas karognesēju Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā.[20] Par sasniegumiem sportā ticis piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.[21]

2012. gada 21. decembrī I. Radēviča trešo gadu pēc kārtas saņēma Latvijas Gada balvu sportā kā gada labākā sportiste un LTV7 speciālbalvu par atsaucīgumu žurnālistiem. Saņemot balvu kā labākā sportiste, viņa paziņoja par karjeras beigšanu.[22]

2018. gada novembrī tika ziņots, ka 2012. gada Londonas olimpisko spēļu laikā veiktajās analīzēs konstatēts dopings,[2] taču pati I. Radēviča apzinātu aizliegto vielu lietošanu ir noliegusi.[23] Saistībā ar šo notikumu divas dienas vēlāk viņa atkāpās no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata.[24]

Privātā dzīveLabot

I. Radēviča ir dzimusi 1981. gada 13. jūlijā Krāslavā. Viņas māte Inna Radēviča ir bijusī barjerskrējēja, tāllēcēja (personiskais rekords 6,18 m) un vieglatlētikas trenere, savukārt tēvs Valērijs Radēvičs ir bijušais sprinteris,[16] viņam pieder Latvijas rekords 4×200 metru stafetē,[25][26] kā arī viens no labākajiem rezultātiem 100 m distancē Latvijas vieglatlētikas vēsturē (10,3 s, 1975. gads).[27]

Izglītību ieguvusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, mācījusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Sporta un veselības nodaļā, taču studijas nepabeidza.[16] 2001. gadā devusies uz ASV, kur sākumā studējusi Vičitas universitātē,[28] vēlāk absolvējusi Nebraskas universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā.[29][16] Diplomātijas akadēmijā Maskavā studējusi starptautiskās attiecības.[30]

Pirms 2004. gada vasaras olimpiskajām spēlēm I. Radēviča kļuva populāra, pozējot kaila žurnālam Playboy (speciālajā Olimpisko spēļu izdevumā).[31]

2003. gadā I. Radēviča apprecējās ar vieglatlētu un savu treneri Viktoru Lāci, bet 2005. gadā viņi izšķīrās.[32] Pašlaik I. Radēviča ir precējusies ar Krievijas hokejistu Pjotru Sčastļiviju,[33] viņiem ir dēls[34] un meita.[35] Lai gan viņa bija izpildījusi normatīvu dalībai tāllēkšanā, 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā viņa nepiedalījās, jo gaidīja bērnu.[36]

Personiskie rekordiLabot

Disciplīna Rezultāts Datums Vieta Piezīmes
Tāllēkšana 6,92 m 2010. gada 28. jūlijs   Barselona, Spānija Latvijas rekords
Tāllēkšana (telpas) 6,67 m 2007. gada 2. marts   Birmingema, Lielbritānija
Trīssoļlēkšana 14,12 m 2004. gada 21. augusts   Atēnas, Grieķija
Trīssoļlēkšana (telpas) 13,72 m 2004. gada 28. februāris   Maskava, Krievija

SasniegumiLabot

Gads Sacensības Norises vieta Vieta Disciplīna Rezultāts
Pārstāvētā valsts:   Latvija
1999 Eiropas čempionāts U-20 Tāllēkšana 17. vieta 5,70 m
2000 Pasaules čempionāts junioriem   Santjago, Čīle Tāllēkšana 14. vieta 5,93 m
Eiropas kausa 2. līga   Kauņa, Lietuva Trīssoļlēkšana 5. vieta 12,80 m
Latvijas čempionāts   Latvija Tāllēkšana 1. vieta
2001 Eiropas čempionāts U-23   Amsterdama, Nīderlande Tāllēkšana 3. vieta 6,70 m
Latvijas čempionāts   Latvija Trīssoļlēkšana 1. vieta
2002 Eiropas kausa 1. līga   Sevilja, Spānija Tāllēkšana 5. vieta 6,06 m
Eiropas kausa 1. līga   Sevilja, Spānija Trīssoļlēkšana 5. vieta 13,36 m
2003 Eiropas kausa 2. līga   Orhūsa, Dānija Tāllēkšana 1. vieta 6,45 m
Eiropas kausa 2. līga   Orhūsa, Dānija Trīssoļlēkšana 1. vieta 13,70 m
Eiropas čempionāts U-23   Bidgošča, Polija Trīssoļlēkšana 3. vieta 14,04 m
NCAA   ASV Trīssoļlēkšana 1. vieta 13,93 m
2004 Pasaules čempionāts telpās   Budapešta, Ungārija Tāllēkšana 20. vieta 6,37 m
NCAA   ASV Trīssoļlēkšana 1. vieta
Olimpiskās spēles   Atēnas, Grieķija Tāllēkšana 13. vieta 6,53 m
Olimpiskās spēles   Atēnas, Grieķija Trīssoļlēkšana 20. vieta 14,12 m
2005 Eiropas čempionāts telpās   Madride, Spānija Tāllēkšana 5. vieta 6,58 m
Eiropas kausa 2. līga   Tallina, Igaunija Tāllēkšana 1. vieta 6,80 m
Latvijas čempionāts   Latvija Tāllēkšana 1. vieta
Pasaules čempionāts   Helsinki, Somija Tāllēkšana 21. vieta 6,18 m
2006 Pasaules čempionāts telpās   Maskava, Krievija Tāllēkšana 5. vieta 6,54 m
Eiropas kausa 1. līga   Prāga, Čehija Tāllēkšana 4. vieta 6,22 m
Latvijas čempionāts   Latvija Tāllēkšana 1. vieta
2007 Eiropas čempionāts telpās   Birmingema, Lielbritānija Tāllēkšana 8. vieta 6,40 m
2008 Pasaules čempionāts telpās   Valensija, Spānija Tāllēkšana 6. vieta 6,54 m
2010 Eiropas čempionāts   Barselona, Spānija Tāllēkšana 1. vieta 6,92 m
2011 Pasaules čempionāts   Tegu, Dienvidkoreja Tāllēkšana 2. vieta 6,76 m
2012 Eiropas čempionāts   Helsinki, Somija Tāllēkšana 6. vieta 6,55 m
Olimpiskās spēles   Londona, Apvienotā Karaliste Tāllēkšana 4. vieta 6,88 m

Sezonu labākie rezultātiLabot

Gads Tāllēkšana Trīssoļlēkšana
Rezultāts Vieta Datums Rezultāts Vieta Datums
1996 5,39 m  
1997 5,36 m 10,85 m
1998 5,59 m 11,78 m
1999 5,90 m 12,64 m
2000 6,33 m   Daugavpils, Latvija 2000. gada 27. maijs 6,33 m   Daugavpils, Latvija 2000. gada 27. maijs
2001 6,12 m 13,14 m
2002 6,26 m 13,37 m
2003 6,70 m   Bidgošča, Polija 2003. gada 19. jūlijs 14,04 m   Bidgošča, Polija 2003. gada 20. jūlijs
2004 6,53 m   Atēnas, Grieķija 2004. gada 25. augusts 14,12 m   Atēnas, Grieķija 2004. gada 21. augusts
2005 6,80 m   Tallina, Igaunija 2005. gada 19. jūnijs  
2006 6,44 m   Hanija, Grieķija 2006. gada 17. jūlijs 13,43 m   Modena, Itālija 2006. gada 20. maijs
2007 6,35 m   Doha, Katara 2007. gada 11. maijs  
2008 6,66 m   Soči, Krievija 2008. gada 28. maijs 13,71 m   Maskava, Krievija 2008. gada 10. jūnijs
2010 6,92 m   Barselona, Spānija 2010. gada 28. jūlijs 13,89 m   Lisabona, Portugāle 2010. gada 12. jūnijs
2011 6,76 m   Tegu, Dienvidkoreja 2011. gada 28. augusts  
2012 6,88 m   Londona, Apvienotā Karaliste 2012. gada 8. augusts  

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 LETA. «Radevičai Londonas OS konstatētas pozitīvas dopinga analīzes». diena.lv, 2018. gada 24. novembrī. Skatīts: 2018. gada 24. novembrī.
  3. «Radēviča pārliecinoši ievēlēta LVS prezidentes amatā». delfi.lv. Skatīts: 2017. gada 6. aprīlī.
  4. «Inetas Latvijas lappuses». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 11. martā. Skatīts: 2012. gada 31. janvārī.
  5. «Focus on Athletes - Ineta Radevica». IAAF.org. Skatīts: 2012. gada 14. decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Ineta Radeviča - Eiropas čempione!». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  7. «Tāllēcēja Ineta Radeviča kļūst par Eiropas čempioni». tvnet.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  8. «Radeviča iekļūst finālsacensībās; Grīvai personiskais rekords». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  9. «Radeviča: "Šīs patiešām ir laimīgas beigas!"». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  10. «Radēviča tomēr nestartēs trīssolī (papildināts)». sportacentrs.com. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  11. Valdis Bērziņš. «Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča». sportacentrs.com, 2010. gada 23. decembrī. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  12. Ilze Āķe-Vīksne. «Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji». olimpiade.lv, 2010. gada 24. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  13. «Dukurs un Radēviča – 2010.gada labākie sportisti Latvijā». diena.lv. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  14. Jānis Pārums. «Radeviča: "Visticamāk, Londonā būs mans pēdējais starts karjerā"». sportacentrs.com, 2011. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 10. septembrī.
  15. Viesturs Lācis. «Pēc 28 gadu pārtraukuma Latvijai pasaules bronzu izcīna Radeviča». sportacentrs.com, 2011. gada 28. augustā. Skatīts: 2011. gada 1. septembrī.
  16. 16,0 16,1 16,2 16,3 Blaua, Līga (2013. gada 9. janvārī). "Atveru jaunu lappusi". Ieva 2 (293): 10.—13. lpp. ISSN 1407-2033.
  17. «Radevičai sestā vieta Eiropas čempionātā». Sportacentrs.com. 2012. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 28. jūnijā.
  18. «Radeviča paliek centimetru aiz olimpiskās bronzas». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 8. augustā.
  19. 19,0 19,1 LETA. «Radeviča oficiāli diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm». lsm.lv, 2019. gada 10. maijs. Skatīts: 2019. gada 22. maijā.
  20. «Latvijas karogu Londonas spēļu noslēguma ceremonijā nesīs Ineta Radēviča». LTV.lv. 2012. gada 11. augustā. Skatīts: 2012. gada 11. augustā.
  21. «Pļaviņš, Šmēdiņš un Radeviča saņems Triju Zvaigžņu ordeņus». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 30. oktobrī.
  22. Siliņš, Andrejs. «Ineta Radeviča beidz sportistes karjeru». sportacentrs.com, 2012. gada 21. decembrī. Skatīts: 2012. gada 21. decembrī.
  23. Radeviča: Apzināti neesmu lietojusi aizliegtus medikamentus Diena
  24. «Dopinga skandāla dēļ Radeviča atkāpusies no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata» (latviešu). Skatīts: 2018-11-27.
  25. «Latvijas nacionālie rekordi vieglatlētikā vīriešiem». Tiesraides.lv. Skatīts: 2013. gada 4. janvārī.
  26. «Radēviča jau gatavojas olimpiskajām spēlēm». LA.lv. Skatīts: 2013. gada 4. janvārī.
  27. Āzens, Dainis (2011. gada 19. jūlijā). "Ģimenes padarīšana". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 29: 38.—41.. lpp. ISSN 1691-0451.
  28. «Ineta Radeviča». Gramata21.vip.lv. Skatīts: 2013. gada 4. janvārī.[novecojusi saite]
  29. «Šašliks vēl marinējas». sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 2. augustā.
  30. «Radeviča uzmanību veltīs ģimenes pieaugumam un mācībām». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 4. janvārī.
  31. «Kaila Ineta Radēviča žurnālā "Playboy"». DELFI. 2010. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 11. februārī.
  32. «2005. gada rūgtākās šķiršanās». Apollo.lv. 2005. gada 30. decembrī. Skatīts: 2010. gada 28. jūlijā.[novecojusi saite]
  33. «Jumpers fly high at Moscow "Christmas Cup"». IAAF. 2007. gada 14. janvārī. Skatīts: 2007. gada 16. janvārī. (angliski)
  34. «Ineta Radēviča sapņo arī par meitiņu». delfi.lv. 2011. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 12. oktobrī.
  35. «Radēvičai piedzimusi meitiņa». NRA.lv. Skatīts: 2013. gada 10. oktobrī.
  36. «Ineta Radeviča Pekinā neleks». sportacentrs.com. 2008. gada 9. augustā. Skatīts: 2010. gada 19. janvārī.

Ārējās saitesLabot