Atvērt galveno izvēlni
Bijušais pasaules rekordists Villijs Benkss

Trīssoļlēkšana ir vieglatlētikas lēkšanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk ar trīs soļiem jāaizlec speciāli sagatavotā bedrē.

Trīssoļlēcējs izpilda lēcienu

Lēciena atzīme ir dēlītis, kuram mūsdienu čempionātos ir uzlikta maza plastilīna strīpiņa, lai varētu redzēt pēdas, ja sportists ir pārkāpis atspēriena dēlīti. Pirmā piezemēšanās ir jāveic ar to pašu kāju, ar kuru tika veikts atspēriens. Nākamā fāze ir solis, kura laikā ir jāpiezemējas uz otras kājas. Tad seko pēdējais solis — lēciens smilšu bedrē, tāpat kā tāllēkšanā. Lēciens netiek ieskaitīts, ja sportists pārkāpj atspēriena dēlīti, sajauc trīssoļlēkšanas soļus vai neveic lēcienu atvēlētajā laikā (parasti vienā minūtē).

Trīssoļlēkšana ir iekļauta Olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši Olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1896. gada, sievietes — kopš 1996. gada.

Pasaules rekords tāllēkšanā vīriešiem ir 18,29 m un pieder Džonatanam Edvardsam no Lielbritānijas, uzstādīts 1995. gada 7. augustā. Pasaules rekords tāllēkšanā sievietēm ir 15,50 m un pieder Inesai Kravecai no Ukrainas, uzstādīts 1995. gada 10. augustā.

Pasaules rekords trīssoļlēkšanā telpās vīriešiem (17,92 metri) pieder Tedijam Tamgo no Francijas. Pasaules rekords trīssoļlēkšanā telpās sievietēm (15,36 metri) pieder Tatjanai Ļebedevai no Krievijas.

Satura rādītājs

Desmit labākie trīsoļlēcējiLabot

VīriešiLabot

Atjaunots 2011. gada 12. maijā.[1]

Rezultāts Vējš Sportists Valsts Norises vieta Datums
18,29 1,3 Džonatans Edvardss   Apvienotā Karaliste Gēteborga 1995. gada 7. augusts
18,09 -0,4 Kenijs Harisons   ASV Atlanta 1996. gada 27. jūlijs
17,98 1,2 Tedijs Tamgo   Francija Ņujorka 2010. gada 12. jūnijs
17,97 1,5 Villijs Benkss   ASV Indianapolisa 1985. gada 16. jūnijs
17,92 1,6 Hristo Markovs   Bulgārija Roma 1987. gada 31. augusts
17,92 1,9 Džeimss Bekfords   Jamaika Odesa 1995. gada 20. maijs
17,90 1,0 Vladimirs Inozemcevs   PSRS Bratislava 1990. gada 20. jūnijs
17,90 0,4 Žadels Gregoriu   Brazīlija Belema 2007. gada 20. maijs
17,89 0,0 Žoau Karlušs de Oliveira   Brazīlija Mehiko 1975. gada 15. oktobris
17,87 1,7 Maiks Konlijs   ASV Sanhosē 1987. gada 27. jūnijs

SievietesLabot

Atjaunots 2011. gada 22. martā.[2]

Rezultāts Vējš Sportiste Valsts Norises vieta Datums
15,50 1,9 Inesa Kraveca   Ukraina Gēteborga 1995. gada 10. augusts
15,39 0,5 Fransuāza Mbango Etone   Kamerūna Pekina 2008. gada 17. augusts
15,34 -0,5 Tatjana Ļebedeva   Krievija Iraklija 2004. gada 4. jūlijs
15,32 0,9 Krisopī Devecī   Grieķija Atēnas 2004. gada 21. augusts
15,29 0,3 Žamile Aldama   Kuba Roma 2003. gada 11. jūlijs
15,28 0,9 Jargelisa Saviņjē   Kuba Osaka 2007. gada 31. augusts
15,25 1,7 Olga Ripakova   Kazahstāna Splita 2010. gada 4. septembris
15,20 0,0 Šarka Kašparkova   Čehija Atēnas 1997. gada 4. augusts
15,20 -0,3 Terēza Marinova   Bulgārija Sidneja 2000. gada 24. septembris
15,18 0,3 Iva Prandževa   Bulgārija Gēteborga 1995. gada 10. augusts

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot