Vikipēdija

2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā

2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā bija 20. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kas notika Barselonā, Katalonijā, Spānijā no 27. jūlija līdz 1. augustam. Sacensības notika stadionā, kurā norisinājās arī 1992. gada Olimpisko spēļu notikumi. Iepriekšējais Eiropas čempionāts bija 2006. gadā Gēteborgā, Zviedrijā. Šī ir pirmā reize, kad Spānijā notiek Eiropas čempionāts vieglatlētikā.

2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā
Norises vieta Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija
Laiks 27. jūlijs — 1. augusts
Galvenais stadions Luisa Kompanisa Olimpiskais stadions

< 2006
2012 >

Latviju šajā čempionātā pārstāvēja 21 sportists, tai skaitā arī 2006. gada Eiropas čempions 110 m barjerskrējienā Staņislavs Olijars, kurš Barselonā palika bez rezultāta un nespēja saglabāt titulu. Tomēr Latvijas sportisti ieguva zelta medaļu arī šajā Eiropas čempionātā, jo Ineta Radēviča izcīnīja uzvaru tāllēkšanā. Bronzas medaļu ieguva Māris Urtāns lodes grūšanā (4. vieta sacensību noslēgumā, bet pēc vairākiem gadiem viens no konkurentiem tika diskvalificēts par dopinga lietošanu). Citi labākie rezultāti Latvijas delegācijā: Ainārs Kovals šķēpa mešanā (6. vieta) un Madara Palameika šķēpa mešanā (8. vieta).

Dalībvalstis labot šo sadaļu

Kalendārs labot šo sadaļu

H Priekšsacīkstes Q Kvalifikācija ½ Pusfināli F Fināls

Vīrieši
Datums → 27 28 29 30 31 1
Disciplīna ↓ R V R V R V R V R V R V
100 m H H ½ F
200 m H ½ F
400 m H ½ F
800 m H ½ F
1500 m H F
5000 m H F
10 000 m F
Maratons F
110 m/b H ½ F
400 m/b H ½ F
3000 m/šķ H F
4×100 m stafete Q F
4×400 m stafete Q F
20 km soļošana F
50 km soļošana F
Tāllēkšana Q F
Trīssoļlēkšana Q F
Augstlēkšana Q F
Kārtslēkšana Q F
Lodes grūšana Q F
Diska mešana Q F
Vesera mešana Q F
Šķēpa mešana Q F
Desmitcīņa F

Sievietes
Datums → 27 28 29 30 31 1
Disciplīna ↓ R V R V R V R V R V R V
100 m H ½ F
200 m H ½ F
400 m H F
800 m H ½ F
1500 m H F
5000 m F
10 000 m F
Maratons F
100 m/b H ½ F
400 m/b H ½ F
3000 m/šķ H F
4×100 m stafete Q F
4×400 m stafete Q F
20 km soļošana F
-
Tāllēkšana Q F
Trīssoļlēkšana Q F
Augstlēkšana Q F
Kārtslēkšana Q F
Lodes grūšana Q F
Diska mešana Q F
Vesera mešana Q F
Šķēpa mešana Q F
Septiņcīņa F

Rezultāti labot šo sadaļu

Vīrieši labot šo sadaļu

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
100 metri [1]   Kristofs Lemetrs 10,11   Marks Lūiss-Frensiss 10,18[a]   Martials Mbandžoks 10,18
200 metri [2]   Kristofs Lemetrs 20,37   Kristians Malkolms 20,38 SB   Martials Mbandžoks 20,42
400 metri [3]   Kevins Borlē 45,08 SB   Maikls Binghems 45,23   Martins Rūnijs 45,23
800 metri [4]   Marcins Levandovskis 1:47,07   Maikls Rimmers 1:47,17   Adams Kšžots 1:47,22
1500 metri [5]   Arturo Kasado 3:42,74   Karstens Šlangens 3:43,52   Manuels Olmedo 3:43,54
5000 metri [6]   Mohameds Farahs 13:31,18   Hesus Espanja 13:33,12   Haile Ibrahimovs 13:34,15
10 000 metri [7]   Mohameds Farahs 28:24,99   Kristofers Tompsons 28:27,33   Daniele Meuči 28:27,33
Maratons [8]   Viktors Retlins 2:15:31   Hosē Manuels Martiness 2:17:50   Dmitrijs Safronovs 2:18:16
110 m/b [9]   Endijs Tērners 13,28 SB   Garfilds Darjēns 13,34 PB   Daniels Kišs 13,39
400 m/b [10]   Deivids Grīns 48,12 EL   Rīss Viljamss 48,96 PB   Staņislavs Melņikovs 49,09 PB
3000 m/šķ [11]   Mahidine Mehisi-Benabads 8:07,87 CR   Buabdelā Tahrī 8:09,28   Hosē Luiss Blanko 8:19,15 SB
20 km soļošana [12]   Staņislavs Jemeļjanovs 1:20:10   Alekss Švacers 1:20:38   Žoau Vjeira 1:20:49 SB
50 km soļošana [13]   Johans Dinizs 3:40:37 EL   Gžegožs Sudols 3:42:24 PB   Sergejs Bakuļins 3:43:26 PB
4x100 m [14]   Francija 38,11 EL   Itālija 38,17   Vācija 38,44
4x400 m [15]   Krievija 3:02,14   Lielbritānija 3:02,25   Beļģija 3:02,60
Augstlēkšana [16]   Aleksandrs Šustovs 2,33   Ivans Uhovs 2,31   Martins Bernards 2,29
Kārtslēkšana [17]   Reno Lavilenī 5,85   Maksims Mazuriks 5,80 SB   Pžemislavs Červinskis 5,75 SB
Tāllēkšana [18]   Kristians Reifs 8,47 WL/CR/PB   Kafetjēns Gomiss 8,24 PB   Kriss Tomlinsons 8,23 SB
Trīssoļlēkšana [19]   Filipss Idovu 17,81 PB   Marians Oprea 17,51 SB   Tedijs Tamgo 17,45
Lodes grūšana[20][b]   Tomašs Majevskis 21,00   Ralfs Bartelss 20,93   Māris Urtāns 20,72
Diska mešana [21]   Pjotrs Malahovskis 68,87 CR   Roberts Hartings 68,47   Roberts Fazekašs 66,43 SB
Šķēpa mešana [22]   Andrēass Tūrkildsens 88,37   Matiass de Cordo 87,81 PB   Tero Pitkemeki 86,67
Vesera mešana [23]   Libors Harfreitags 80,02   Nikola Viconi 79,12   Kristiāns Paršs 79,06
Desmitcīņa [24]   Romēns Barā 8453 EL   Elko Sintnikolāss 8436 PB   Andrejs Kravčanka 8370 SB

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

  1. ↑ Vietu sadalījums tika noteikts pēc fotofiniša.
  2. ↑ Par čempionu kļuva Baltkrievijas sportists Andrejs Mihņevičs (21,01), taču viņš tika diskvalificēts par dopinga lietošanu un zelta medaļa atņemta.

Sievietes labot šo sadaļu

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza
100 metri [25]   Verena Zailere 11,10 PB   Veronika Manga 11,11 PB   Mirjama Sumarē 11,18 PB
200 metri [26]   Mirjama Sumarē 22,32 EL, PB   Jeļizaveta Brižina 22,44 PB   Aleksandra Fedoriva 22,44
400 metri [27]   Tatjana Firova 49,89 EL   Ksenija Ustalova 49,92 PB   Antoņina Krivošapka 50,10 SB
800 metri[a]   Ivonne Haka 1:58,85 PB   Dženija Mīdousa 1:59,39   Lūcija Klocova 1:59,64
1500 metri [28]   Nurija Fernandesa 4:00,20 PB   Hinda Dehiba 4:01,17   Natālija Rodrigesa 4:01,30 SB
5000 metri [29]   Alemitu Bekele 14:52,20 CR   Elvana Abejlegese 14:54,44   Sāra Moreira 14:54,71 PB
10 000 metri   Elvana Abejlegese 31:10,23   Inga Abitova 31:22,83   Žesika Augustu 31:25,77
Maratons[30][b]   Anna Incerti 2:32:48   Tetjana Filoņuka 2:33.57   Izabella Andersone 2:34:43
100 m/b [31]   Nevina Janita 12,63 NR   Dervala O'Rūrka 12,65 NR   Karolīna Nitra 12,68
400 m/b [32]   Natālija Antjuha 52,92 CR, EL   Vaņa Stambolova 53,82 NR   Perija Šeiksa-Dreitone 54,18 PB
3000 m/šķ [33]   Jūlija Zarudņeva 9:17,57 CR   Marta Domingesa 9:17,74   Ļubova Harlamova 9:29,82 SB
20 km soļošana [34]   Olga Kaņiskina 1:27:44, SB   Aņisja Kridjapkina 1:28:55   Vera Sokolova 1:29:32
4x100 m [35]   Ukraina 42,29 WL   Francija 42,45   Polija 42,68
4x400 m [36]   Krievija 3:21,26 WL   Vācija 3:24,07   Lielbritānija 3:24,32
Augstlēkšana [37]   Blanka Vlašiča 2,03 =CR, =EL   Emma Grīna Tregaro 2,01 PB   Ariane Frīdriha 2,01
Kārtslēkšana [38]   Svetlana Feofanova 4,75   Zilke Špīgelburga 4,65   Liza Rižiha 4,65 PB
Tāllēkšana [39]   Ineta Radēviča 6,92 NR[c]   Naide Gomeša 6,92 SB   Olga Kučerenko 6,84
Trīssoļlēkšana [40]   Olga Saladuha 14,81 EL   Simona la Mantija 14,56 SB   Svetlana Boļšakova 14,55 NR
Lodes grūšana [41]   Nadzeja Astapčuka 20,48   Natālija Mihņeviča 19,53   Anna Avdejeva 19,39
Diska mešana [42]   Sandra Perkoviča 64,67   Nikoleta Grasu 63,48   Joanna Višņevska 62,37
Šķēpa mešana [43]   Linda Štāla 66,81 PB   Kristīna Obergfella 65,58   Barbora Špotākova 65,36
Vesera mešana [44]   Betija Heidlere 76,38 SB   Tatjana Lisenko 75,65   Anita Vlodarčika 73,56
Septiņcīņa [45]   Džesika Enisa 6823 CR, WL, PB   Natālija Dobrinska 6778   Dženifera Ēzere 6683

AR Kontinenta rekords | ČR Čempionāta rekords | NR/VR Valsts rekords | OR Olimpiskais rekords | PB/PR Personīgais rekords | SR Sezonas rekords | WL Pasaules labākais rezultāts sezonā | WR Pasaules rekords

  1. ↑ Sākotnējā pirmās vietas ieguvēja Marija Savinova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu un zelta medaļa atņemta.
  2. ↑ Par čempioni kļuva Lietuvas sportiste Živile Balčūnaite (2.31:14), taču viņa tika pieķerta dopinga lietošanā un zelta medaļa atņemta. Tāpat tika diskvalificēta Krievijas maratoniste Nailija Julamanova, kas sākotnēji finišēja 2. vietā.
  3. ↑ I. Radēviča ieņēma pirmo vietu, jo viņai otrs labākais lēciens (6,87) bija labāks nekā N. Gomešai (6,68).

Medaļu kopvērtējums labot šo sadaļu

Vieta Valsts 1  Zelts 2  Sudrabs 3  Bronza Kopā
1   Krievija 11 5 8 24
2   Francija 8 6 4 18
3   Lielbritānija 6 7 6 19
4   Vācija 4 6 6 16
5   Turcija 3 1 0 4
6   Spānija (mājinieki) 2 3 3 8
7   Ukraina 2 3 2 7
8   Polija 2 2 5 9
9   Horvātija 2 0 0 2
10   Beļģija 1 0 2 3
11   Baltkrievija 1 1 1 3
12   Latvija 1 0 1 2
13   Norvēģija 1 0 0 1
13   Slovākija 1 0 0 1
13   Šveice 1 0 0 1
16   Itālija 0 5 1 6
17   Nīderlande 0 2 0 2
17   Rumānija 0 2 0 2
19   Portugāle 0 1 3 4
20   Bulgārija 0 1 0 1
20   Īrija 0 1 0 1
20   Zviedrija 0 1 0 1
23   Ungārija 0 0 3 3
24   Azerbaidžāna 0 0 1 1
24   Čehija 0 0 1 1
24   Somija 0 0 1 1
Kopā 47 47 47 141

Punktu tabula labot šo sadaļu

Punkti tiek piešķiti par pirmajām astoņām vietām:

  • Uzvara - 8 punkti
  • 2. vieta - 7 punkti
  • 3. vieta - 6 punkti
  • 4. vieta - 5 punkti

  • 5. vieta - 4 punkti
  • 6. vieta - 3 punkti
  • 7. vieta - 2 punkti
  • 8. vieta - 1 punkts
Vieta Valsts Punkti Kopā
1 2 3 4 5 6 7 8
1   Krievija 88 35 48 35 16 21 16 5 263
2   Francija 64 42 24 15 20 9 2 7 183
3   Apvienotā Karaliste 48 49 36 15 8 6 2 3 167
4   Vācija 32 42 36 15 4 9 10 4 152
5   Spānija 16 21 18 10 16 21 6 3 111
6   Ukraina 16 21 12 20 12 15 0 1 97
  Polija 16 14 30 0 28 0 4 4 96
8   Itālija 0 35 6 20 12 6 12 3 93
9   Baltkrievija 16 7 6 15 4 3 4 1 56
10   Portugāle 0 7 18 10 0 6 2 3 46
11   Turcija 24 7 0 0 8 0 2 0 41
12   Čehija 0 0 6 5 16 9 2 1 39
13   Beļģija 8 0 12 0 8 0 2 0 30
14   Rumānija 0 14 0 5 8 0 0 2 29
15   Nīderlande 0 14 0 10 0 0 4 0 28
16   Norvēģija 8 0 0 10 4 3 0 1 26
17   Īrija 0 7 0 10 4 3 0 0 24
18   Slovākija 8 0 0 5 0 0 8 0 21
19   Horvātija 16 0 0 0 0 3 0 0 19
  Ungārija 0 0 18 0 0 0 0 1 19
  Zviedrija 0 7 0 10 0 0 2 0 19
22   Šveice 8 0 0 5 0 3 2 0 18
23   Latvija 8 0 0 5 0 3 0 1 17
24   Somija 0 0 6 0 4 0 4 1 15
25   Lietuva 0 0 0 0 8 3 2 0 13
  Grieķija 0 0 0 0 4 3 4 2 13
27   Moldova 0 0 0 5 4 3 0 0 12
28   Igaunija 0 0 0 10 0 0 0 0 10
29   Azerbaidžāna 0 0 6 0 0 3 0 0 9
30   Serbija 0 0 0 0 4 3 0 1 8
31   Bulgārija 0 7 0 0 0 0 0 0 7
32   Slovēnija 0 0 0 0 0 3 2 0 5
33   Kipra 0 0 0 0 0 3 0 0 3

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

Piezīmes labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Par Eiropas sprinta karali kļūst Lemetrs
  2. ↑ Lemetram arī 200 metru zelts
  3. ↑ Viena apļa skrējienā triumfē Kevins Borlē
  4. ↑ 800 metros triumfē sezonas līderis Levandovskis
  5. ↑ Vieglatlētikas čempionātā pirmais zelts mājniekiem
  6. ↑ Mo Farahs izcīna otro zelta medaļu
  7. ↑ Britiem dubultuzvara 10 kilometru distancē
  8. ↑ Maratonā vīriem uzvar Rotlins
  9. ↑ Barjersprintā uzvar brits Tērners
  10. ↑ 400 metru barjerotajā distancē dubultuzvara Lielbritānijai
  11. ↑ Kavēkļu skrējienā dubultuzvara Francijai
  12. ↑ Rumbenieks 23. vietā, uzvar Jemeļjanovs
  13. ↑ 50 kilometros otro reizi pēc kārtas uzvar Dinī
  14. ↑ 4x100 metru stafetē uzvar Francijas sprinteri
  15. ↑ Krievijai dubultpanākums 4x400 metru stafetē
  16. ↑ Krieviem dubultuzvara augstlēkšanā, čempions - Šustovs
  17. ↑ Lavilenjē uzvar kārtslēkšanā
  18. ↑ Kristians Reifs aizlec 8,47 m un uzvar
  19. ↑ Trīssoļlēkšanā triumfē Aidovu
  20. ↑ Urtāns uzreiz aiz godalgoto trijnieka
  21. ↑ Malahovskis triumfē ar EČ rekordu
  22. ↑ Kovals sestais, Torkildsenam kārtējais tituls
  23. ↑ Harfreitāgam zelts vesera mešanā
  24. ↑ Desmitcīņas zelts francūzim Barā, Vaisjūns 19. vietā
  25. ↑ Dāmu 100 m sprintā uzvar vāciete Zailere
  26. ↑ 200 metru sprintā uzvar Sumarē
  27. ↑ 400 metros dāmām triumfē Krievija
  28. ↑ Spāniete Fernandesa kļūst par čempioni 1500 metros
  29. ↑ Turcijai pirmās divas vietas 5000 metros
  30. ↑ Lietuvai zelts maratonā sievietēm
  31. ↑ Turciete Janita izcīna zeltu barjersprintā
  32. ↑ Antjuha uzvar ar Eiropas čempionātu rekordu
  33. ↑ Kavēkļu skrējienā zelts Zarudņevai
  34. ↑ Krievijai viss goda pjedestāls 20km soļošanā
  35. ↑ Dāmu 4x100 metru stafetē triumfē Ukraina
  36. ↑ Krievijai pārliecinoša uzvara dāmu 4x400 metru stafetē
  37. ↑ Vlašiča uzvar un atkārto rekordu
  38. ↑ Feofanova atgūst Eiropas čempiones titulu
  39. ↑ Ineta Radeviča - Eiropas čempione!
  40. ↑ Saladuhai zelts trīssoļlēkšanā
  41. ↑ Baltkrievietes gandrīz "savāc visu banku" lodes grūšanā
  42. ↑ Horvātiete Perkoviča ar pēdējo metienu izrauj uzvaru diska mešanā
  43. ↑ Palameika astotā Eiropā
  44. ↑ Haidlere uzvar vesera mešanā
  45. ↑ Enisa notur uzvaru septiņcīņā

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=2010._gada_Eiropas_čempionāts_vieglatlētikā&oldid=3988856"