Papildinātājs
| Piemēri |
|---|
Šajos piemēros papildinātājs ir atzīmēts treknrakstā.
|
Papildinātājs jeb objekts (latīņu: obiectum — ‘priekšmets’)[1] ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, tās rezultātu vai līdzekli. Tas atbild uz jautājumiem kā?, kam?, ko?, kur?, ko darīt?, kā arī jautājamā vietniekvārda kas? savienojumā ar prievārdu — ar ko? par ko? pret ko? no kā? pie kā? pēc kā? un citiem.[2][3]
Papildinātājus iedala vienkāršajos un saliktajos papildinātājos. Vienkāršos papildinājumus var izteikt ar deklinējamu vārdu un prievārdu, darbības vārdu nenoteiksmē, deklinējamu vārdu ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā (un retāk — lokatīvā).[3] Saliktos papildinātājus var izteikt ar nedalāmu vārdu savienojumu un saliktu nosaukumu.[3] Tāpat papildinātājs var tikt iedalīts pēc saistījuma veida tiešajā un netiešajā papildinātājā.[4]
AtsaucesLabot
- ↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 527. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
- ↑ Valoda.ailab.lv: Papildinātājs
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 28. lpp. ISBN 9984-11-109-1.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 508. lpp.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |