Papildinātājs

Piemēri
Šajos piemēros papildinātājs ir atzīmēts treknrakstā. Meistaram sala rokas. Medaļas ir izgatavotas no zelta, sudraba un bronzas. Naži ir izgriezti no kvalitatīva koka. Meitenes skolā gribēja izlasīt grāmatu "Zelta zirgs".

Papildinātājs jeb objekts (latīņu: obiectum — ‘priekšmets’)^[1] ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, rezultātu vai līdzekli. Tas atbild uz jautājumiem kā?, kam?, ko?, kur?, ko darīt?, jautājamo vietniekvārdu kas? savienojumā ar prievārdu — ar ko? par ko? pret ko? no kā? pie kā? pēc kā? un citiem.^[2]^[3]

Papildinātājus iedala vienkāršos un saliktos. Vienkāršos papildinātājus var izteikt ar deklinējamu vārdu un prievārdu, darbības vārdu nenoteiksmē, deklinējamu vārdu ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā (retāk lokatīvā).^[3] Saliktos papildinātājus var izteikt ar nedalāmu vārdu savienojumu un saliktu nosaukumu.^[3] Pēc saistījuma veida papildinātājus var iedalīt tiešos un netiešos.^[4]

Atsauces

↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 527. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
↑ Valoda.ailab.lv: Papildinātājs
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 28. lpp. ISBN 9984-11-109-1.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 508. lpp.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[svešvārdi-1] Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 527. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

[2] Valoda.ailab.lv: Papildinātājs

[Veckāgana89-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 28. lpp. ISBN 9984-11-109-1.

[lpe-4] Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 508. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]