Papildinātājs

Piemēri
Šajos piemēros papildinātājs ir atzīmēts treknrakstā. Meistaram sala rokas. Medaļas ir izgatavotas no zelta, sudraba un bronzas. Naži ir izgriezti no kvalitatīva koka. Meitenes skolā gribēja izlasīt grāmatu "Zelta zirgs".

Papildinātājs jeb objekts (latīņu: obiectum — ‘priekšmets’)^[1] ir teikuma palīgloceklis, kas nosauc darbības objektu, tās rezultātu vai līdzekli. Tas atbild uz jautājumiem ko?, kam?, kā?, ar ko?, par ko?, pret ko?, no kā?, kur?, ko darīt?.^[2]

Papildinātājus iedala vienkāršajos un saliktajos papildinātājos. Vienkāršos papildinājumus var izteikt ar deklinējamu vārdu un prievārdu, darbības vārdu nenoteiksmē, deklinējamu vārdu ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā (un retāk — lokatīvā).^[2] Saliktos papildinātājus var izteikt ar nedalāmu vārdu savienojumu un saliktu nosaukumu.^[2] Tāpat papildinātājs var tikt iedalīts pēc saistījuma veida tiešajā un netiešajā papildinātājā.^[3]

AtsaucesLabot

↑ Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 527. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 28. lpp. ISBN 9984-11-109-1.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 508. lpp.

Ārējās saitesLabot

AILab ieraksts

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[svešvārdi-1] Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 527. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.

[Veckāgana89-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Vēsma Veckāgana. Latviešu valoda 8. un 9. klasei. Lievārde : Lielvārds, 1997. 28. lpp. ISBN 9984-11-109-1.

[lpe-3] Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 508. lpp.

[1]

[2]

[3]