Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (latīņu: [nōmen] substantivum, no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime"). Izšķir divu veidu lietvārdus — sugas vārdus, kas apzīmē jebkuru priekšmetu no līdzīgu priekšmetu kopas ("māja", "bērns" u.c.), un īpašvārdus, kas apzīmē kādu konkrētu priekšmetu (personvārdi, vietvārdi u.c., piemēram, "Jēkabs", "Himalaji").
Lietvārdiem izpaužas trīs gramatiskās kategorijas:
- dzimtes kategorija (mūsdienu latviešu valodā ir sieviešu un vīriešu dzimtes lietvārdi),
- skaitļa kategorija (mūsdienu latviešu valodā — vienskaitlis vai daudzskaitlis),
- locījuma kategorija (mūsdienu latviešu valodā pastāv septiņi locījumi).
Lietvārda pamatforma ir vienskaitļa nominatīvs.
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |