Izteicējs
Piemēri |
---|
Šajos piemēros izteicējs ir atzīmēts treknrakstā.
a šajos teikumos izteicējs ir nedalāms vārdu savienojums |
Izteicējs jeb predikāts (latīņu: praedicatum) ir teikuma loceklis, kas nosauc teikuma priekšmeta izteiktā nojēguma darbību vai arī pazīmi, tādējādi vai nu apstiprinot, vai arī noliedzot tās piemitību.[1] Tas ir viens no trim teikuma virslocekļiem (kopā ar teikuma priekšmetu un galveno locekli).
Izteicējs teikumā atbild uz jautājumu ko dara?, kāds ir?, kas ir?. Tam teikumā piemīt savstarpējais saistījums ar teikuma priekšmetu.[1] Izteicēju var izteikt ar dažādām vārdšķirām, parasti tas ir darbības vārds (verbāls izteicējs), bet var būt arī īpašības vārds (nomināls izteicējs), lietvārds (nomināls izteicējs), apstākļa vārds (adverbiāls izteicējs) vai arī nedalāms vārdu savienojums (tā saucamais paplašinātais izteicējs).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Brigita Ceplīte, Laimdots Ceplītis. Latviešu valodas praktiskā gramatika (pārstrādāts izd.). Zvaigzne ABC, 1997. 134.—135. lpp. ISBN 9984-04-641-9.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |