Malajiešu-polinēziešu valodas

Malajiešu-polinēziešu valodas ir plašākā un daudzskaitlīgākā no Austronēziešu valodu saimes apakšgrupām, kurā ietilpst 1251 zināma valoda ar vairāk kā 385 miljoniem runātāju. Izplatītas plašā reģionā Dienvidaustrumāzijā, Okeānijā un Madagaskarā, bet nav sastopamas Taivānā, no kurienes šīs saimes valodas cēlušās. Lielākās no grupas valodām ir indonēziešu valoda (270 miljoni runātāju), filipīniešu valoda (100 miljoni), javiešu valoda (100 miljoni), sundu valoda (42 miljoni), malajiešu valoda (35 miljoni), sebuāņu valoda (30 miljoni), malgašu valoda (18 miljoni) un maduriešu valoda (14 miljoni); tās ir valsts valodas 15 valstīs.

Malajiešu-polinēziešu
Ģeogrāfiskā
izplatība
Dienvidaustrumāzija, Okeānija, Madagaskara
Ģenētiskā
klasifikācija
Austronēziešu
  • Malajiešu-polinēziešu
Atzari
ISO 639-5 poz

Klasifikācija labot šo sadaļu

Malajiešu-polinēziešu valodas dalās daudzās mazākās grupas un apakšgrupās, no kurām tikai viena — okeāniskā — ir vispārēji akceptēta; ir rekonstruēta tās protookeāniskā valoda visos tās struktūras aspektos (fonoloģija, leksika, morfoloģija un sintakse). Visas pārējās lielās grupas ir pretrunīgas un diskutablas. Viena no klasifikācijas versijām, kurā katra no minētajām grupām kādā no klasifikācijām izdalīta kā tieša malajiešu-polinēziešu valodu apakšgrupa:[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu