Galda hokejs

Galda hokejs ir galda spēle, kas cēlusies no ledus hokeja. Spēle norisinās uz miniatūra hokeja laukuma ar kustīgām hokejistu figūriņām, kuras ar stieņiem vada divi spēlētāji, tādējādi cenšoties gūt vairāk vārtu kā pretinieks.

Galda hokejs
{{{nosaukums}}}
Galda hokeja spēle
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns ITHF - Starptautiskā Galda hokeja federācija
Pirmsākumi 1932. gads, Ziemeļamerika
Reģistrētie spēlētāji Pasaules reitingā virs 12 000 reģistrētu spēlētāju
Reģistrētie klubi BJC "Laimīte", Rīgas GHK, Inčukalna GHK, Burtnieku MJIC, Ventspils JN u.c.
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
Komandas 3-5 spēlētāju katrā komandā
Jaukts dzimums
Ekipējums Galda hokeja laukums
Vieta Sporta zāle
Valstis ar vismaz vienu spēlētāju ITHF Pasaules reitingā. Sarkanas ir Top 8 valstis, ieskaitot Latviju.
  15000+ punktu
  10000+ punktu
  1000+ punktu
  -1000 punktu

Laiks: 2019. gada jūlijs

VēstureLabot

 
Spēles Eiropas čempionātā 2018. gadā Eskilstūnā Zviedrijā.

Pirmā pārbaudāmā informācija par spēli, kas imitē ledus hokeju, attiecas uz 1932. gadu, kad kanādietis Manro mājās izgatavoja vēl visai primitīvu spēles galdiņu no koka.[1] Viņa paraugam sekoja entuziasti un ražotāji citās valstīs, kurās plaši spēlēja ledus hokeju, taču nopietnu popularitāti izdevās sasniegt tikai tad, kad laukumu un figūriņu koku, dzelzi un kartonu 50. gados sāka aizstāt plastmasa.[2] 1957. gadā galda hokeju sāka izgatavot zviedru uzņēmums Stiga,[3] kurš mūsdienās ieņēmis monopolstāvokli standarta inventāra ražošanā ITHF sacensībām.

Tomēr līdz pirmajiem mēģinājumiem kaut kur organizēties valsts līmenī bija jāgaida līdz 1982. gadam, kad notika pirmais Zviedrijas čempionāts. Arī turpmākajos 20 gados Zviedrija palika līdere visā, kas attiecas uz galda hokeju. 1989. gadā Stokholmā tika organizēts pasaules čempionāts ar 7 valstu spēlētāju dalību, kurā uzvarēja, protams, zviedri. Turpmākie pasaules čempionāti tika organizēti dažādās valstīs ik pēc diviem gadiem, ar vienu nobīdi.[4] Bet tikai 2005. gadā Rīgā pirmoreiz zviedrus no pirmās vietas nostūma somu izlase, un 2007. gadā soms Nutunens kļuva par pirmo individuālo pasaules čempionu ne no Zviedrijas. Pašlaik vadošās galda hokeja lielvalstis ir Krievija, Latvija un Zviedrija, viņām seko Somija, Čehija, Ukraina, Norvēģija un Igaunija. Gados, kad nenotiek pasaules čempionāts, tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, kurš maz atšķiras pēc dalībnieku sastāva. Abus šos turnīrus aizvada jūnijā.

2018. gada Eiropas čempionāts notika Eskilstūnā Zviedrijā, par Eiropas čempionu kļuva Krievijas pārstāvis Maksims Borisovs, otrajā un trešajā vietā atstājot Latvijas spēlētājus E. Caicu un A. Sīli.[5] Latvijas izlase ieņēma otro vietu aiz Krievijas.

Pēdējais no līdz šim notikušajiem pasaules čempionātiem risinājās 2019. gadā Raubiču sporta kompleksā pie Minskas, Baltkrievijā, arī tajā uzvarēja Maksims Borisovs.[6] Sacensībās piedalījās spēlētāji no 16 valstīm. Arī komandu sacensībās uzvarēja Krievija, pārspējot Ukrainu, Latvijas izlase ieguva 3. vietu. 2019. gadā pasaules čempionātā zeltu bērnu grupā (līdz 13 gadu vecumam) izcīnīja Krista Annija Lagzdiņa, gūstot arī bronzu sieviešu kategorijā. Sudrabu sieviešu kategorijā izcīnīja Laima Kamzola. Bronzas medaļas savās kategorijās izcīnīja arī junioru un sieviešu izlases.

Nākamais Eiropas čempionāts — 2020. gadā Kraņā, Slovēnijā, bet pasaules čempionāts — 2021. gadā Tallinā, Igaunijā.

Vēsture LatvijāLabot

 
PSRS ražots galda hokejs ar vārtu guvuma elektrisku fiksāciju

60. gados galda hokejs kļuva populārs arī PSRS un Latvijā, taču šeit to izplatīja vairāk kā bērnu rotaļlietu. Vairums PSRS ražoto modeļu arī ārēji bija attiecīgi noformēti, un kā sekas parastie spēlētāji bija skolnieki un tie vecāki, kurus viņiem izdevās ievilkt savās aktivitātēs. Reizēm bija arī citi apstākļi, tā, Rīgas turnīru sērija "Favorīts-1981" tika izmantota kā formāls aizsegs politiski citāddomājošo kontaktiem.[7] 90. gadu beigās Latvijā parādījās tolaik jau pasaulē par standartu atzītie Zviedrijā ražotie laukumi, kuru iespējas bija krietni lielākas kā līdz tam Latvijā spēlētajām versijām, un 1998. gadā Ēriks Loks organizēja pirmo turnīru sēriju uz tiem.[8] Uz tālāku attīstību pamudināja arī zviedru meistara Jērana Agdura vizīte Latvijā 1999. gada oktobrī[9], pēc kuras tika nodibināts Rīgas galda hokeja klubs[10] un sāktas regulāras sacensības.[11] 2000. gadā tika nodibināta Latvijas Galda hokeja federācija (LGHF).[12] Tai pašā gadā tika novadīts pirmais Rīgas Kauss, kurš pulcēja 55 dalībniekus.[13] Ik sezonu Latvijā notiek 6—8 lielas sacensības izlases atlasei uz pasaules un Eiropas čempionātiem, kuras parasti apmeklē arī ārzemju spēlētāji.

2001. gadā Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās pasaules čempionātā Plzeņā Čehijā, kur ieņēma 5. vietu starp 13 izlasēm. Individuāli labākais bija M. Zirnis — 31. vieta.

Kopš 2003. gada Rīgas kauss tiek iekļauts pasaules galveno sezonas daudzposmu sacensību sērijā — Eirolīgā (kopš 2005 — Pasaules tūre).

2006. gada 16. martā Latvijas Nacionālā Sporta padome oficiāli atzina galda hokeju par sporta veidu un LGHF kā vadošo organizāciju,[14] tai pašā gadā LGHF tika uzņemta Latvijas Sporta federāciju padomē. 2006. gadā Latvijas izlase arī pirmoreiz tika pie medaļām Eiropas čempionātā, izcīnot trešo vietu izlasēm un trešo vietu individuāli (E. Caics). Tomēr šai gadā praktiski nepiedalījās spēcīgākie zviedri un somi, un līdz pasaules čempionāta medaļām nācās gaidīt līdz 2009. gadam, kad Budapeštā Latvija ieguva sudrabu.[15] Pirmais zelts nāca 2013. gada pasaules čempionātā Stavangerā, kad A.Sīlis un E.Caics savā starpā sadalīja pirmās divas vietas individuālajās sacensībās. Komandu zelts pagaidām iegūts tikai Eiropas čempionātā Rīgā 2014. gadā.[16]

OrganizācijasLabot

 
ITHF 2019. gadā. Zaļā krāsā dalībvalstis kopš 2005. gada (nav redzamas Kanāda un ASV), dzeltenīgi zaļā — vēlāk pieņemtās.[17]

Galda hokeja starptautisko pārraudzību veic Starptautiskā Galda hokeja federācija (ITHF), kura nosaka spēles un turnīru organizācijas noteikumus un veido starptautisko reitingu, kopīgi ar tajā ietilpstošajām valstu federācijām rīko pasaules un Eiropas čempionātus, kā arī Pasaules tūres sacensības. Kopš 2018. gada tās prezidents ir Bjarne Akselsens (Dānija), izpildkomitejā no Latvijas iekļauts E. Caics un juridiskajā komitejā I. Žubeckis.[18] Galvenā lēmumu pieņemšanas metode ir ietilpstošo valstu federāciju balsojums.

Latvijā galda hokeju organizē Latvijas Galda hokeja federācija ar sākotnēji pašievēlētu, bet tagad oficiāli reģistrētu galda hokeju klubu ievēlētu valdi un kopš paša sākuma nemainīgu prezidentu R. Blūmentālu, un vairākiem klubiem Rīgā, Inčukalnā, Ventspilī, Burtniekos u.c. Nekāda konkurence šai unitārajai sistēmai Latvijā nav veidojusies, atšķirībā no dažām citām valstīm (piem., Krievijā un Ukrainā).

Rezultatīvākie galda hokeja klubi LatvijāLabot

Vadošie spēlētāji LatvijāLabot

 
2018. gada Eiropas čempionāta uzvarētāji. No kreisās — Atis Sīlis (3. vieta), Maksims Borisovs (Krievija, 1. vieta) un Edgars Caics (2. vieta).

Dati saskaņā ar pasaules reitingu 2020. gada 29. februārī.[21].

Kopvērtējumā Sievietes Juniori (18-) Veterāni (40+) Bērni (13-) Seniori (50+)
Edgars Caics Laima Kamzola Rainers Kalniņš Sergejs Mihejevs Roberts Līvmanis Salvis Skarainis
Atis Sīlis Elēna Rācenāja Rolands Riekstiņš Sandis Kalniņš Railends Kuhaļskis Egīls Belševics
Raivis Miglinieks Krista Annija Lagzdiņa Kristaps Riekstiņš Aleksandrs Žernovojs Rūdolfs Pilāns Raimonds Īša

SacensībasLabot

Apmēram 20 valstu federācijas visas sezonas gaitā organizē nacionālu sacensību sēriju izlases atlasei. Parasti šie turnīri ir brīvi pieejami jebkuram gribētājam no jebkuras valsts, bieži vēlama pieteikšanās dažas dienas iepriekš. Lielākās sacensības tiek iekļautas Pasaules tūrē, kuras labākie spēlētāji saņem ārpuskārtas ceļazīmes uz attiecīgo sezonu noslēdzošo pasaules vai Eiropas čempionātu jūnija sākumā.

Sacensības LatvijāLabot

Pašlaik Latvijā tiek organizētas četru veidu sacensības:

  • LGHF lielturnīri ar pietiekami augstu reitingu izlases atlasei (Rīgas kauss decembrī, Latvia Open septembrī, Latvijas čempionāts pavasarī un četru posmu Latvijas kauss no rudens līdz pavasarim), kuros visos ir atklāta piedalīšanās, kā arī speciāli čempionāti sievietēm, junioriem un veterāniem aprīlī.[22]
  • Vietējo klubu rīkotās sacensības un treniņturnīri. Bieži grūti atšķirt vienu no otra, lai gan daļa no tiem tiek ierakstīta LGHF sacensību kalendārā. Labākā vieta iesācējiem.
  • Masveidīgi reklāmas vai komerciāli pasākumi. Īsi pirms Rīgas kausa regulāri tiek organizēts skolnieku turnīrs, kurā 2017. gadā piedalījās vairāk kā 580 skolnieku.[23] LGHF un vietējie klubi tāpat ar saviem galdiem piedalās dažādos publiskos pasākumos un vada turnīrus korporatīvajai atpūtai.[24]
  • Kopš 2016. gada — Amatieru Līga vienlaikus un vienuviet ar LGHF lielturnīriem, priekš iesācējiem un vājākajiem spēlētājiem.[25]

Turnīru organizācijaLabot

Mazos treniņturnīrus parasti organizē bez sevišķa plāna, korporatīvos — pēc pasūtītāja vēlmēm. Jo vairāk dalībnieku treniņturnīrā, jo vairāk tā organizācija atgādina LGHF reitinga lielturnīru.

Lielturnīrs parasti notiek sporta zālē (Rīgā — pēdējos gados Kultūru vidusskolā), pirms turnīra dalībnieki tiek piereģistrēti (tiek veikta arī iepriekšēja reģistrācija caur Internetu), un datorprogramma pēc reitinga sadala ieradušos spēlētājus pa 3—6 atlases apakšgrupām atkarībā no dalībnieku skaita. Normāli apakšgrupās ir pa 15-20 cilvēku, kuri izspēlē riņķa turnīru. Katras apakšgrupas galdiņi ir nostādīti vienā rindā. Pēc katras spēles dalībnieks pāriet pie nākamā galdiņa labajā pusē no sevis, tā saņemot sev pretī jaunu pretinieku, rindas galā pārejot otrā pusē. Uzvarētāji pieraksta spēles rezultātu apakšgrupas kopīgajā rezultātu lapā, no kuras to tiesneši ievada datorā.[26]

Rīgas kausā lielā dalībnieku pieplūduma dēļ pirms apakšgrupu sacensībām tiek organizētas kvalifikācijas grupas dalībniekiem ar zemu reitingu un nepiereģistrētajiem. 2017. gadā Rīgas kausā, ieskaitot kvalifikācijas grupas, pavisam piedalījās 257 spēlētāji, no kuriem 190 iekļuva pamatturnīrā pēc reitinga vai kvalifikācijas rezultātiem.

Pēc apakšgrupām seko tehnisks pārtraukums rezultātu apkopošanai, galdu pārbīdei un pusdienām, pēc kura labākie — šai sezonā parasti 16 — saskaņā ar apakšgrupās ieņemtajām vietām izspēlē riņķa turnīrā pirmo (augstāko) līgu, bet pārējie — zemākas līgas. Orientējoši tajās, izņemot zemāko, cenšas ielikt pa 20-24 spēlētājiem.

Pēc līgu izspēles bieži vēl tiek rīkotas izslēgšanas spēļu sērijas starp līgu pirmajiem un pēdējiem spēlētājiem, kā arī starp 8-16 labākajiem pirmās līgas spēlētājiem. Tas ir visai laikietilpīgs process — tā, 2015. g. septembra sacensībās Jēkabpilī vairums dalībnieku bija beiguši spēles pēc septiņām stundām, kamēr labākie spēlēja visas 12.[27]

Pēc turnīriem seko apbalvošana, lai gan tos dalībniekus, kuru vietas vairs nevar mainīties, parasti apbalvo izslēgšanas spēļu laikā. Apbalvo labākos gan kopīgā vērtējumā, gan atsevišķi starp junioriem (līdz 18 g. v.), veterāniem (no 40 g. v.) un sievietēm. Pēdējā laikā bieži izdala un atsevišķi apbalvo arī labākos bērnus līdz 13 un seniorus no 50.

Spēles laukumsLabot

 
Galda hokeja figūriņas ar ripu.
 
Galda hokeja figūriņas vadības mehānisms.

Visās ITHF sacensībās Eiropā tiek lietoti "Stiga play-off", kopš 2019. gada arī "Stiga 21" standarta laukumi. Ziemeļamerikā bieži lieto "Stiga Stanley cup" standartu, kura vienīgā atšķirība ir figūriņu formā.

Spēles laukums ir apmēram metru reiz pusmetru liela ar apmalēm ierobežota horizontāla virsma ar noapaļotiem stūriem, kurā izgrieztas renītes figūriņu vadīšanai un vārtu atveres. Renīšu un attiecīgi figūriņu katram spēlētājam ir pa sešām — viens vārtsargs, divi aizsargi un trīs uzbrucēji. Katra figūriņa caur zobrata mehānismu (citos standartos tā vietā var būt atsperes mehānisms) zem laukuma savienota ar vadības stieni, kura otrs gals iznāk ārā no laukuma apakšas pie spēlētāja. Katrs stienis var virzīties turp un atpakaļ pa renīti un griezties ap savu asi, tādējādi ļaujot šīs pašas kustības izdarīt figūriņai.

Spēlē lieto relatīvi lielu plastmasas ripu. Renītes izvietotas tā, lai jebkura vieta uz laukuma būtu aizsniedzama kādai figūriņai (lai gan Stigas standartā problemātiska paliek vārtu līnija, par kuru ir īpaša atruna noteikumos). Pretinieki, vadīdami savas figūriņas ar stieņiem, cenšas iemest ripu pretinieka vārtos. Atšķirībā no ledus hokeja, šeit nav "aizmugures" noteikuma un visi iemetieni notiek laukuma centrā.

Laukums tiek nostiprināts uz speciāla galdiņa vai jebkuras citas horizontālas virsmas 70-80 cm augstumā vai nu pielīmējot kājiņas ar divpusēju līmlenti, vai izmantojot speciālus stiprinājumus. Komplekta vārtos iekarināmais režģis sacensībās netiek lietots, parasti vārtu kaste tiek īpaši sagatavota, lai mazinātu ripu nevēlamu izlēkšanu no tās. Citu atšķirību starp veikalos pārdodamajiem "Stiga play-off" laukumiem un sacensībām sagatavotajiem nav.[28]

Nestandarta laukumiLabot

LučLabot

Neraugoties uz to, ka padomju galda hokeja standarts "Luč" pa pusgadsimtu ir mazliet atpalicis no pasaules līmeņa, tas ar nebūtiskām izmaiņām joprojām tiek pārdots un uz tā rīkoja čempionātus. Pirmais pasaules čempionāts, kurā šis standarts tika lietots, notika 2008. gadā Mostā, Čehijā,[29] tomēr tagad toreizējā rīkotāja organizācija pārgājusi uz mazizmēra "Chemoplast".[30][31] Diemžēl, kopš 2012. gada rūpnīcas finansiālo problēmu dēļ tā ražošana tiek periodiski apturēta un atkal atjaunota.[32]

BurbuļhokejsLabot

Šis galda hokeja paveids atšķiras pirmām kārtām ar to, ka to pārklāj caurspīdīgs kupols, kas neļauj ripai izlidot no laukuma, bet spēlētājiem — piekļūt tam. Attiecīgi hokejam ir speciāls mehānisms ripas ievadei spēlē pēc gūtiem vārtiem, citas atšķirības no standarta nav principiālas. Burbuļhokejs ir īpaši populārs Ziemeļamerikā un bieži tiek uzstādīts priekš līdzjutējiem sporta arēnās kopā ar līdzīgām sporta spēlēm un spēļu automātiem un parasti ir ar naudas pieņemšanas mehānismu par nospēlēto laiku. Šim paveidam bija pašam sava federācija IBHF un notiek savas sacensības.[33] Standarta popularitātei traucē tā dārgums. Pašlaik Facebook atrodama Nacionālā Burbuļhokeja asociācija, kura savas sacensības sauc par burbuļhokeja pasaules čempionātu.[34]

Citi galda hokeju variantiLabot

Dažādu ražotāju piedāvātās versijas ir daudzskaitlīgas, taču Eiropā mazpopulāras. Citādi tas ir Ziemeļamerikā, kur vairāku firmu ražojumu cienītāji organizējušies savos klubos (piemēram, uz Coleco galdiem spēlējošā NTHL) un dažādi galda hokeja paveidi tiek plaši lietoti — tā, uz viena no tiem 2015. gada 18. septembrī Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers nospēlēja reklāmas spēli pret Veinu Grecki.[35] Ziemeļamerikā darbojas vairākas savienības, līgas un federācijas, kuras vienlaikus atzīst dažādu ražotāju stieņu galda hokejus — tā, Vinipegas GHL savos turnīros lieto vienlaikus 20 ražotāju galda hokeja laukumus, ieskaitot "Stigu", un tās prezidents vienlaikus ilgstoši ieņēma amatu arī ITHF.[36]

Pārējos kontinentos šis sporta veids ir gandrīz nepazīstams, un to iedzīvotāji ar viņu pamatā sastopas emigrācijā — piemēram, Dānijā viņiem organizē speciālus turnīrus "Welcome to Denmark!".[37]

Citas spēlesLabot

Reizēm aiz komerciāliem iemesliem par galda hokeju tiek nosauktas spēles, kas to galīgi neatgādina, lai izmantotu populāru brendu. Reizēm atšķirība ir acīmredzama, kā gaisa hokeja vai biljardhokeja gadījumos, reizēm jautājums ir strīdīgs, kā ar magnētisko hokeju bez vadības renītēm, bet ar stieņiem.[38] Ir bijuši mēģinājumi visus tos apvienot zem viena organizatoriska jumta, kā WTHA,[39] par kuru veiksmīgumu ir pretēji viedokļi.

Galvenie spēles noteikumiLabot

 
Pēc katras spēles galda hokejā pieņemts paspiest roku pretiniekam
  1. Spēli tiesā paši spēlētāji, kas prasa no viņiem ētikas normu ievērošanu.
  2. Spēle ilgst piecas minūtes. Laiks spēles gaitā netiek apturēts, ripai paliekot vārtos vai izejot ārpus laukuma. Spēles laiku var apturēt, ja jālabo galdiņš vai pēc spēlētāju vienošanās neparedzētā situācijā.
  3. Spēle notiek uz firmas "Stiga" galdiņiem, kas nekustīgi piestiprināti pamatnei. Vārtos nelieto reizēm komplektā iekļauto plastmasas tīkliņu. Vārtu apakšdaļa var būt modificēta, izzāģējot plastmasas apakšu un aizvietojot to ar drēbes tīkliņu.
  4. Iemetienu laukuma centrā spēles sākumā veic, noliekot ripu laukuma centrā un sākot spēli līdz ar skaņas signālu. Visi citi iemetieni arī tiek izdarīti laukuma centrā, bet no augšas, turot ripu 5 cm centimetru virs figūriņu galvām. Abiem centra uzbrucējiem iemetiena brīdī jābūt atvilktiem līdz galam savās laukuma pusēs, aizsargiem atvilktiem pirms zilās līnijas un pretiniekiem jābūt gataviem iemetienam.
  5. Spēles neparedzēta pārtraukuma gadījumā iemetiens notiek, ja abi spēlētāji pārtraukuma mirklī varēja sasniegt ripu. Ja to kontrolēja viens no spēlētājiem, tad ripa paliek pie viņa.
  6. Vārti neskaitās:
    1. ja ripa nav palikusi vārtos, bet izlekusi atpakaļ;
    2. ja sists ar kāju pa stāvošu ripu, kuru pirms tam uz renītes nostādījusi tā pati figūriņa (taču tiek skaitīts metiens ar pacelto kāju, kad to lieto kā nūju);
    3. ja kopš iemetiena brīža pagājis mazāk par 3 sekundēm jeb vai ripa pēc tām vēl nav skārusi citas figūriņas, izņemot centru un pretinieka vārtsargu;
    4. ja ripa iemesta vienlaikus ar spēles beigu signālu (šaubu gadījumā vārti netiek ieskaitīti);
    5. ja ripa iemesta laikā, kad galds nav bijis stabils uzbrūkošā spēlētāja dēļ.
  7. Gūtie vārti skaitās, arī ja figūriņa salūzusi vai nokritusi vārtu gūšanas laikā.
  8. Viena figūriņa var turēt ripu ne ilgāk kā 5 sekundes, neizdarot piespēli vai metienu. Ja šis laiks tiek pārsniegts, seko iemetiens.
  9. Figūriņas, kas spēles gaitā pacēlušās uz augšu, var nospiest uz leju laikā, kad spēle ir pārtraukta vai kad nospiedējs pats kontrolē ripu. Pēdējā gadījumā jāievēro "5 sekunžu noteikums". Veicot nospiešanu, spēlētājs nevar vienlaikus spēlēt.
  10. Ja ripa nonākusi uz spēlētāja vārtu līnijas un viņš nav drošs, ka spēs to paņemt ar nūju, viņš drīkst paziņot "Bloks" un izdarīt iemetienu.
  11. Ja spēlētājs 30 sekunžu laikā pēc sākuma signāla vēl nav ieradies uz spēli, viņš saņem zaudējumu 0:10.[40]

Turnīros sportistiem tiek lietoti sīkāk izstrādāti noteikumi, kuri ietver situācijas, kādas amatieru spēlēs parasti nerodas.[41]

Praktiskā nozīmeLabot

Galda hokeju daži sauc par pasaules ātrāko sportu, jo tas prasa ļoti ātru reakciju.[42] Vienlaikus daudzi to vispār neatzīst par sportu, uztverdami kā rotaļlietu. Dažādās valstīs pret to ir dažāda attieksme, tā, Krievijā 2015. gada rudenī tika apspriests likumprojekts par visu neatzīto sporta veidu sacensību faktisku aizliegšanu, kas būtu skāris arī galda hokeju. Likumprojekts netika pieņemts sporta sabiedrības protestu dēļ.[43] Citāda pozīcija ir Igaunijā, kur starptautiskā Tallinas kausa atklāšanā piedalījās kultūras ministrs.[44]

Latvijā galda hokeju sporta pedagogi ieteic, lai attīstītu kustību koordināciju, veiklību, muguras un kāju muskulatūras nostiprināšanai. Attīstās mazā pirkstu motorika un loģiskā domāšana, jo spēle ir dinamiska un mainošās situācijas prasa citādu reakciju katru sekundi.[19]

Galveno starptautisko turnīru statistikaLabot

Pasaules čempionātu rezultātiLabot

 
Latvijas delegācija 2019. gada pasaules čempionātā.
 
2019. gada pasaules čempionāta labāko sieviešu apbalvošana. No kreisās — Laima Kamzola (Latvija), Marija Saveļjeva (Igaunija) un Krista Annija Lagzdiņa (Latvija).
 
Eiropas čempionāta-2006 sieviešu komandu fināls Latvija — Čehija Skalicā, Slovākijā
Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
1989   Stokholma, Zviedrija   Mikaels Kracs 42 (7 valstis)
1992   Brno, Čehoslovākija   Jākobs Lindāls 32 (5 valstis)
1993   Parīze, Francija   Anderss Ekestube 61 (9 valstis)
1995   Stokholma, Zviedrija   Jākobs Lindāls 66 (8 valstis)
1997   Helsinki, Somija   Hanss Estermans 61 (9 valstis)
1999   Vilhelmshāfena, Vācija   Stefans Edvāls 71 (15 valstis)
2001   Plzeņa, Čehija   Hanss Estermans 100 (16 valstis)
2003   Cīrihe, Šveice   Dāniels Vallens 102 (19 valstis)
2005   Rīga, Latvija   Hanss Estermans 132 (22 valstis)
2007   Maskava, Krievija   Roni Nutunens 117 (19 valstis)
2009   Budapešta, Ungārija   Roni Nutunens 131 (16 valstis)
2011   Turku, Somija   Oļegs Dmitričenko 105 (17 valstis)
2013   Stavangera, Norvēģija   Atis Sīlis 121 (23 valstis)
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Maksims Borisovs 108 (16 valstis)
2017   Libereca, Čehija   Edgars Caics 146 (25 valstis)
2019   Raubiči, Baltkrievija   Maksims Borisovs 115 (17 valstis)

Pasaules sieviešu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāja Dalībnieču skaits
1992   Brno, Čehoslovākija   Natālija Biai 6 (3 valstis)
1993   Parīze, Francija   Sisija Vikstrēma 9 (5 valstis)
1995   Stokholma, Zviedrija   Katrīna Johansona 12 (6 valstis)
1997   Helsinki, Somija   Sisija Vikstrēma 8 (5 valstis)
1999   Vilhelmshāfena, Vācija   Tarja Lindberga 8 (3 valstis)
2001   Plzeņa, Čehija   Pīa Pulliainena 12 (6 valstis)
2003   Cīrihe, Šveice   Pīa Pulliainena 22 (8 valstis)
2005   Rīga, Latvija   Pīa Pulliainena 21 (8 valstis)
2007   Maskava, Krievija   Aleksandra Belavina 15 (6 valstis)
2009   Budapešta, Ungārija   Marija Jalbačova 23 (9 valstis)
2011   Turku, Somija   Marija Jalbačova 16 (7 valstis)
2013   Stavangera, Norvēģija   Marija Miloradova 18 (9 valstis)
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Viktorija Laričeva 18 (8 valstis)
2017   Libereca, Čehija   Irina Vorobjova 23 (9 valstis)
2019   Raubiči, Baltkrievija   Marija Saveļjeva 21 (7 valstis)

Pasaules junioru čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
1997   Helsinki, Somija   Mikaels Lindbergs 9 (5 valstis)
1999   Vilhelmshāfena, Vācija   Erno Lantiainens 8 (4 valstis)
2001   Plzeņa, Čehija   Mīka Pulliainens 14 (7 valstis)
2003   Cīrihe, Šveice   Aleksejs Zaharovs 24 (10 valstis)
2005   Rīga, Latvija   Roni Nutunens 26 (11 valstis)
2007   Maskava, Krievija   Roni Nutunens 22 (8 valstis)
2009   Budapešta, Ungārija   Ahti Lampi 29 (10 valstis)
2011   Turku, Somija   Maksims Borisovs 20 (8 valstis)
2013   Stavangera, Norvēģija   Maksims Borisovs 25 (10 valstis)
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Mihails Šaškovs 20 (9 valstis)
2017   Libereca, Čehija   Oskars Henriksons 36 (13 valstis)
2019   Raubiči, Baltkrievija   Antons Umanskis 33 (8 valstis)

Pasaules veterānu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2005   Rīga, Latvija   Tomass Petersons 24 (11 valstis)
2007   Maskava, Krievija   Pāvels Plešāks 25 (13 valstis)
2009   Budapešta, Ungārija   Pontuss Eriksons 35 (12 valstis)
2011   Turku, Somija   Dmitrijs Petrovs 24 (11 valstis)
2013   Stavangera, Norvēģija   Aleksejs Titovs 36 (16 valstis)
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Staņislavs Ļutajs 39 (14 valstis)
2017   Libereca, Čehija   Aleksejs Titovs 52 (21 valsts)
2019   Raubiči, Baltkrievija   Peters Estlunds 59 (17 valstis)

Pasaules neoficiālo bērnu (līdz 13 gadiem) čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Ņikita Žolobovs 13 (4 valstis)
2017   Libereca, Čehija   Jevgeņijs Matancevs 20 (10 valstis)
2019   Raubiči, Baltkrievija   Krista Annija Lagzdiņa 26 (7 valstis)

Pasaules neoficiālo vecveterānu (no 50 gadiem) čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Pāvels Plešāks 19 (9 valstis)
2017   Libereca, Čehija   Anderss Ekestube 34 (14 valstis)
2019   Raubiči, Baltkrievija   Ingve Osheims 34 (11 valstis)

Pasaules izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
1992   Brno, Čehoslovākija   Zviedrija 4
1993   Parīze, Francija   Zviedrija 15
1995   Stokholma, Zviedrija   Zviedrija 15
1997   Helsinki, Somija   Zviedrija II 14
1999   Vilhelmshāfena, Vācija   Zviedrija 8
2001   Plzeņa, Čehija   Zviedrija 13
2003   Cīrihe, Šveice   Zviedrija 14
2005   Rīga, Latvija   Somija 16
2007   Maskava, Krievija   Zviedrija 15
2009   Budapešta, Ungārija   Krievija 15
2011   Turku, Somija   Krievija 12
2013   Stavangera, Norvēģija   Krievija 15
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Krievija 13
2017   Libereca, Čehija   Krievija 15
2019   Raubiči, Baltkrievija   Krievija 12

Pasaules sieviešu izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājas Komandu skaits
2005   Rīga, Latvija   Krievija 6
2007   Maskava, Krievija   Krievija 4
2009   Budapešta, Ungārija   Krievija 6
2011   Turku, Somija   Somija 3
2013   Stavangera, Norvēģija   Krievija 4
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Krievija 4
2017   Libereca, Čehija   Latvija 5
2019   Raubiči, Baltkrievija   Krievija 5

Pasaules junioru izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2011   Turku, Somija   Krievija 7
2013   Stavangera, Norvēģija   Krievija 7
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Krievija 6
2017   Libereca, Čehija   Ukraina 9
2019   Raubiči, Baltkrievija   Ukraina 6

Pasaules veterānu izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2009   Budapešta, Ungārija   Zviedrija 10
2011   Turku, Somija   Krievija 7
2013   Stavangera, Norvēģija   Zviedrija 9
2015   Sanktpēterburga, Krievija   Čehija 11
2017   Libereca, Čehija   Zviedrija 14
2019   Raubiči, Baltkrievija   Zviedrija 12

Eiropas čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
1990   Lunda, Zviedrija   Jērgens Sundkvists 63 (9 valstis)
1992   Brno, Čehoslovākija   Mikaels Kracs 75 (5 valstis)
2006   Skalica, Slovākija   Aleksejs Zaharovs 111 (17 valstis)
2008   Rīga, Latvija   Ahti Lampi 103 (10 valstis)
2010   Everuma, Zviedrija   Ahti Lampi 82 (9 valstis)
2012   Rīga, Latvija   Maksims Borisovs 106 (13 valstis)
2014   Rīga, Latvija   Maksims Borisovs 122 (14 valstis)
2016   Tallina, Igaunija   Edgars Caics 124 (15 valstis)
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Maksims Borisovs 128 (17 valstis)

Eiropas sieviešu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāja Dalībnieču skaits
1992   Brno, Čehoslovākija   Natālija Biai 7 (4 valstis)
2006   Skalica, Slovākija   Aleksandra Belavina 17 (7 valstis)
2008   Rīga, Latvija   Marija Jalbačova 14 (7 valstis)
2010   Everuma, Zviedrija   Marija Jalbačova 15 (6 valstis)
2012   Rīga, Latvija   Viktorija Laričeva 20 (8 valstis)
2014   Rīga, Latvija   Viktorija Laričeva 18 (8 valstis)
2016   Tallina, Igaunija   Viktorija Novoseļivska 22 (7 valstis)
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Marija Saveļjeva 18 (7 valstis)

Eiropas junioru čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2006   Skalica, Slovākija   Edgars Caics 24 (6 valstis)
2008   Rīga, Latvija   Ahti Lampi 22 (8 valstis)
2010   Everuma, Zviedrija   Matīss Saulītis 25 (7 valstis)
2012   Rīga, Latvija   Maksims Borisovs 25 (7 valstis)
2014   Rīga, Latvija   Jans Pelkonens 35 (11 valstis)
2016   Tallina, Igaunija   Venjamins Gerasimovs 37 (10 valstis)
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Ņikita Žolobovs 36 (10 valstis)

Eiropas veterānu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2006   Skalica, Slovākija   Pāvels Plešāks 28 (9 valstis)
2008   Rīga, Latvija   Pāvels Plešāks 26 (10 valstis)
2010   Everuma, Zviedrija   Janne Kokko 20 (6 valstis)
2012   Rīga, Latvija   Jans Driāks 39 (12 valstis)
2014   Rīga, Latvija   Larss Henriksons 41 (13 valstis)
2016   Tallina, Igaunija   Aleksejs Titovs 48 (13 valstis)
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Aleksejs Titovs 45 (15 valstis)

Eiropas neoficiālo bērnu (līdz 13 gadiem) čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2014   Rīga, Latvija   Dmitrijs Afoņins 16 (5 valstis)
2016   Tallina, Igaunija   Jevgeņijs Matancevs 24 (9 valstis)
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Jevgeņijs Matancevs 18 (7 valstis)

Eiropas neoficiālo vecveterānu (no 50 gadiem) čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2014   Rīga, Latvija   Aleksandrs Daņilovs 14 (7 valstis)
2016   Tallina, Igaunija   Pāvels Plešāks 23 (8 valstis)
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Janne Kokko 25 (9 valstis)

Eiropas izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
1990   Lunda, Zviedrija   Zviedrija III 15
1992   Brno, Čehoslovākija   Zviedrija 8
2006   Skalica, Slovākija   Čehija 12
2008   Rīga, Latvija   Somija 10
2010   Everuma, Zviedrija   Zviedrija 8
2012   Rīga, Latvija   Krievija 10
2014   Rīga, Latvija   Latvija 11
2016   Tallina, Igaunija   Krievija 11
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Krievija 11

Eiropas sieviešu izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājas Komandu skaits
2006   Skalica, Slovākija   Čehija 4
2008   Rīga, Latvija   Krievija 4
2010   Everuma, Zviedrija   Krievija 4
2012   Rīga, Latvija   Krievija 4
2014   Rīga, Latvija   Krievija 4
2016   Tallina, Igaunija   Krievija 5
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Zviedrija 3

Eiropas junioru izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2010   Everuma, Zviedrija   Krievija 6
2012   Rīga, Latvija   Krievija 6
2014   Rīga, Latvija   Ukraina 9
2016   Tallina, Igaunija   Krievija 9
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Krievija 8

Eiropas veterānu izlašu čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2008   Rīga, Latvija   Zviedrija 8
2010   Everuma, Zviedrija   Krievija 5
2012   Rīga, Latvija   Čehija 6
2014   Rīga, Latvija   Krievija 11
2016   Tallina, Igaunija   Krievija 11
2018   Eskilstūna, Zviedrija   Zviedrija 10

Ziemeļamerikas čempionātu rezultātiLabot

Gads Norises vieta Uzvarētājs Dalībnieku skaits
2008   Detroita, ASV   Kenijs Dibuā 38 (3 valstis)
2009   Detroita, ASV   Bernijs Kunclers 36 (3 valstis)
2010   Detroita, ASV   Bjarne Akselsens 34 (4 valstis)
2011   Detroita, ASV   Bjarne Akselsens 25 (4 valstis)
2012   Detroita, ASV   Bjarne Akselsens 48 (4 valstis)
2013   Detroita, ASV   Bjarne Akselsens 42 (3 valstis)
2014   Livonija, ASV   Brjūss Tērners 40 (2 valstis)
2015   Livonija, ASV   Karls Jensons 40 (4 valstis)
2016   Livonija, ASV   Romans Nežiba 35 (3 valstis)
2017   Livonija, ASV   Romans Nežiba 30 (3 valstis)
2018   Livonija, ASV   Romans Nežiba 24 (3 valstis)
2018 (II)   Edmontona, Kanāda   Bjarne Akselsens 27 (3 valstis)
2019   Lemonta, ASV   Vitālijs Skorobogatovs 17 (4 valstis)

Pasaules klubu čempionātu rezultātiLabot

 
Pasaules 2018. gada klubu čempionāta fināls Jēkabpilī. BJC "Laimīte" pret "Toros"no Krievijas.
Gads Norises vieta Uzvarētāji Komandu skaits
2007   Oslo, Norvēģija   Enköping HSC 20 (7 valstis)
2010   Libereca, Čehija   RTHF United Team 26 (8 valstis)
2012   Sanktpēterburga, Krievija   BJC Laimīte 17 (5 valstis)
2014   Letovice, Čehija   BJC Laimīte 31 (10 valstis)
2016   Kurska, Krievija   BJC Laimīte 23 (4 valstis)
2018   Jēkabpils, Latvija   THC Toros 23 (5 valstis)

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. «The first table hockey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  2. «From history of table hockey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  3. «Stiga Table Hockey Game History - Table Hockey Shop». Tablehockey.net. 2014-02-01. Skatīts: 2015-10-28.
  4. List of world championships
  5. Open results at ECh-2018
  6. Pasaules čempionātā galda hokejā Latvijai sešas medaļas
  7. Galda hokeja pirmssākumi Latvijā un pasaulē
  8. «Kas Ir Galda Hokejs?». www.galdahokejs.lv. 2015-10-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-12-09. Skatīts: 2015-10-28.
  9. 1999. gada 27. oktobris 00:00. «Popularizēs galda hokeju». db.lv. Skatīts: 2015-10-28.[novecojusi saite]
  10. «Rīgas GHK dibināšanas protokols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  11. «Rīgas GHK pirmā sezona». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  12. «LGHF dibināšanas protokols». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  13. Pirmais Rīgas kauss 2000. g. 10. jūnijā
  14. DELFI. «Notiks Latvijas čempionāts galda hokejā - DELFI». Delfi.lv, 2006-05-16. Skatīts: 2015-10-28.
  15. Budapeštas sudrabs
  16. Latvija pirmoreiz iegūst komandu zeltu galda hokejā
  17. International Table Hockey Federation: Organization
  18. ITHF information page
  19. 19,0 19,1 BJC "Laimīte" galda hokeja pulciņš
  20. «VJN galda hokeja pulciņš». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. janvārī. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  21. World ranking — Latvians
  22. «LGHF pieteikto sacensību kalendārs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. decembrī. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  23. Rīgas Domes IKSD: Novadīts Rīgas bērnu un jauniešu galda hokeja turnīrs “Sarauj 2017”
  24. LGHF un vadošo sportistu atskaites par notikušajiem amatieru turnīriem
  25. «Amatieru Līga». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. janvārī. Skatīts: 2016. gada 23. janvārī.
  26. Turnīru norises kārtība
  27. Latvia Open-2015 subjektīvs apraksts
  28. «ITHF turnīru organizācijas noteikumi, p. 3 — Noteikumi organizatoriem». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. augustā. Skatīts: 2018. gada 7. septembrī.
  29. «WTHA World Championship-2008». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
  30. WTHA news 2/2016
  31. Praha – Pražský turnaj fotogalerie
  32. Novosibirskas portāls par situāciju ap "Luč" 2014. gadā
  33. «Bubble hockey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 13. martā. Skatīts: 2019. gada 11. maijā.
  34. World Championship Tournament of Bubble Hockey will be held in Buffalo
  35. Wayne Gretzky assists on Stephen Harper's goal
  36. New CTHA President Sal Capizzi’s unique league
  37. Eagles development tournaments
  38. Мурманский магнитный хоккей
  39. «WTHA - about WTHA». Billiard-hockey.com. 2010-10-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-17. Skatīts: 2015-10-28.
  40. Saīsināta noteikumu versija
  41. Pilna noteikumu versija
  42. «About Table Hockey». Lou Marinoff. Skatīts: 2015-10-28.
  43. Чемпионат — это звучит гордо. Как чиновников поставили на место
  44. В субботу в Таллинне прошел этап Кубка мира по настольному хоккею

Ārējās saitesLabot

FederācijasLabot

Citas saitesLabot