Vikipēdija

Rīgas kauss (galda hokejs)

Rīgas kauss, arī Rīga Open (angļu: Riga Cup; Riga Open) ir pasaulē visplašākais[1] regulārais galda hokeja turnīrs, kurā ik gadus piedalās vairāk nekā 200 spēlētāju. Sacensības organizē Latvijas Galda hokeja federācija (LGHF), turnīrs ir iekļauts Pasaules tūres svarīgāko 6 turnīru (Supersērijas) sarakstā. Tradicionāli notiek Rīgā decembra sākumā.

Rīgas kauss
Rīgas kauss
Sports Galda hokejs
Dibināta 2000. gadā
Valsts/reģions Valsts karogs: Pasaule Pasaule
Pašreizējais čempions 2018: Flag of Krievija Krievija Maksims Borisovs; 4. tituls
Visvairāk čempiona titulu 5 tituli:Flag of Krievija Krievija Maksims Borisovs
4 tituli:
Flag of Latvija Latvija Edgars Caics,
Flag of Latvija Latvija Atis Sīlis
Mājaslapa Rīgas kausi

Vēsture

labot šo sadaļu

Priekšvēsture

labot šo sadaļu
 
Rīgas kausa sacensības 2016. gadā

1998.—1999. gadā Latvijā sāka organizatoriski attīstīties galda hokejs uz firmas Stiga laukumiem, uz kuriem tolaik Eiropā jau notika vietējie un pasaules čempionāti. Rīgā, galvenokārt gan ēdināšanas iestādēs, notika dažādi nelieli turnīri, spēles klasi nodemonstrēt ieradās Zviedrijas galda hokeja emisārs Jērans Agdurs, un domubiedru grupa izveidoja Rīgas Galda hokeja klubu (RGHK), piesaistot arī laukumu tirdzniecības pārstāvjus. Viens no uzstādītajiem mērķiem bija pārvērst galda hokeju par sporta veidu ar izstrādātu masu turnīru sistēmu un attiecīgu pāriešanu uz sporta zālēm kafejnīcu vietā. Cits mērķis bija palielināt galda hokeja popularitāti.[2]

2000. gads

labot šo sadaļu

Vasara galda hokejam ir "klusā sezona", jo tas parasti tiek spēlēts telpās un karstā laikā tas nav populāri. Arī iknedēļas turnīri "Lido" atpūtas kompleksa alus pagrabiņā uz vasaru pārtrūka intereses trūkuma dēļ. Pēc pārrunām ar kompleksa vadību, tika nolemts sarīkot lielu turnīru visiem gribētājiem lielteltī kompleksa teritorijā un tas ar LSPA tehnisko atbalstu tika izdarīts 10. jūnijā. Atsaucība bija tiem laikiem liela, piedalījās 55 spēlētāji, ieskaitot divus viesus no Krievijas — žurnālistu Mihailu Margoli un dziedātāju Aleksandru Minčenko, kuri tai laikā veica galda hokeja organizācijas darbu attiecīgi Maskavā un Sanktpēterburgā.[3] Tolaik Krievijas viesu meistarība bija zemāka nekā Latvijas vadošajiem spēlētājiem, un viņiem neizdevās iekļūt pat izslēgšanas spēļu sešpadsmitniekā. Turnīrā uzvaru svinēja RGHK vadītājs R. Sternāts.[4]

Pirmajā turnīrā bija nežēlīga atlases sistēma un neliels spēļu skaits dalībniekiem, bez tam, gaišajā teltī bija pārmērīgs karstums. Organizatori redzēja, ka kaut kas jāmaina, bet inventāra un pieredzes trūkums tobrīd nepieļāva visu atrisināt. R. Blūmentāla vadībā izveidotā LGHF, kuras valdē tika iekļauti tābrīža labākie spēlētāji, izlēma turpmāk turnīru aizvadīt ziemā telpās un spēja atrast nākamajām lielsacensībām piemērotāku vietu — VEF Kultūras pili, tomēr pat tur platības izrādījās par maz. Uz decembrī noorganizēto otro Rīgas kausu ieradās 189 cilvēki, un 173 no tiem izspēlēja kvalifikācijas kārtu no 6 spēlēm pēc Šveices sistēmas, pēc tam labākajiem pārejot pie izslēgšanas spēlēm ar reitingotākajiem spēlētājiem. Turnīra uzvarētājs S. Mihejevs pavisam izspēlēja tikai 15 spēles, kas pēc pašreizējiem standartiem būtu tikai iesildīšanās.[5]

Attīstība

labot šo sadaļu

Ar 2001. gada decembri Rīgas kauss sāka atgādināt mūsdienu sacensības. Tas tika rīkots skolas sporta zālē, ar iepriekšēju pieteikšanos un inventāra nodrošināšanu visiem vienlaicīgai spēlei. Ieradās Somijas viesi ar nopietnu starptautisko reitingu un aizņēma visu uzvarētāju pjedestālu. Turpmāk notika pakāpeniska spēles un organizatoriskā līmeņa celšanās, sacensības ilgu laiku notika RTU Lielajā aulā ar dalībnieku skaitu ik gadus starp 100 un 200, 2009. gadā tika pāriets uz Rīgas Kultūru vidusskolas sporta zāli[6] un kopš 2015. gada dalībnieku skaits vienmēr pārsniedzis 200. Ar 2003. gadu turnīrs tika iekļauts prestižāko turnīru ("Eirolīgas") kalendārā, kopš 2005. gada ir Pasaules tūres svarīgāko turnīru (tolaik — "Lielā sešnieka") sarakstā.[2]

Rekords uzvaru ziņā pašlaik pieder Edgaram Caicam, kurš 2010. gadā pirmais sasniedza 4 titulu robežu.[7] Viņa rezultātu pašlaik atkārtojuši Atis Sīlis un Maksims Borisovs.[8]

2018. gada decembra 20. Rīgas kausā piedalījās 250 spēlētāji no 12 valstīm, starp kuriem bija 17 no vadošajiem pasaules reitinga 30 spēlētājiem.[9] Skaita rekords starp visiem Pasaules tūres turnīriem tika sasniegts 2017. gadā — 257 dalībnieki.[10] Plašās un neierobežotās stipru spēlētāju dalības dēļ Rīgas kauss ārzemēs reizēm tiek dēvēts par galveno sezonas turnīru vai neoficiālu atklāto pasaules čempionātu.[11][12][13] 2020. gadā Rīgas kauss nenotika Covid-19 pandēmijas radīto juku dēļ, 2021. gadā tas ieplānots novembra beigās.

Formāts

labot šo sadaļu

Turnīrs kopš 2012. gada notiek divās dienās.[14] Pirmajā tiek izspēlēta kvalifikācijas kārta zemāk reitingotajiem spēlētājiem (vairums no tiem nāk no nedēļu pirms tam rīkojamā skolnieku galda hokeja masu pasākuma "Sarauj!"), dalībnieku un uzvarētāju skaitu nosaka, vadoties no aprēķina, lai pamatturnīrā piedalītos 170 vai 190. Seko apakšgrupu spēles (kurās piedalās visi pamatturnīra spēlētāji, reizēm no tā tika atbrīvoti stiprākie 8), pēc kurām spēlētāji pēc rezultātiem sadalās pa līgām (augšējā līga sastāv no 4 grupām pa 20 spēlētājiem, no kuriem pa 12 labākajiem no grupas iekļūst finālgrupās). Nākamajā dienā spēlē tikai labākie 48 spēlētāji, kuri divās finālgrupās riņķa turnīros izspēlē labākās vietas un to sadalījumu izslēgšanas spēlēs ("play-off").

Apbalvošana

labot šo sadaļu

Dažādas balvas tiek pasniegtas pirmo 16 vietu ieguvējiem un atsevišķās vērtējuma kategorijās, ieskaitot dāmas un juniorus. Rīgas kauss izcēlās starp citiem turnīriem ar to, ka tajā jau sākuma laikos apbalvoja arī zemāko līgu uzvarētājus, kas tad vēl nebija kļuvis par normu.[15]

Uzvarētāji

labot šo sadaļu
Datums 1. vieta 2. vieta 3. vieta
1. 2000/06/10   Latvija Raivis Sternāts   Latvija Mārtiņš Zirnis   Latvija Jānis Ķirsis
2. 2000/12/09   Latvija Sergejs Mihejevs   Latvija Raivis Sternāts   Latvija Mārtiņš Zirnis
3. 2001/12/08   Somija Janne Kokko   Somija Jani Lappalainens   Somija Aki Teivainens
4. 2002/12/07   Somija Janne Kokko   Latvija Didzis Ozoliņš   Krievija Aleksejs Šastovs
5. 2003/12/07   Zviedrija Hanss Estermans   Zviedrija Pontuss Eriksons   Somija Mikko Kariainens
6. 2004/10/23   Latvija Edgars Caics   Somija Kristians Iso-Trīkeri   Krievija Ivans Zaharovs
7. 2005/12/10   Latvija Edgars Caics   Zviedrija Pontuss Eriksons   Somija Kristians Iso-Trīkeri
8. 2006/12/02   Somija Roni Nutunens   Zviedrija Dāniels Vallens   Somija Janne Ollila
9. 2007/12/08   Latvija Atis Sīlis   Krievija Aleksejs Zaharovs   Latvija Raivis Pukinskis
10. 2008/12/06   Latvija Atis Sīlis   Krievija Ivans Zaharovs   Latvija Edgars Caics
11. 2009/12/05   Latvija Edgars Caics   Somija Ahti Lampi   Krievija Andrejs Voskoboiņikovs
12. 2010/12/04   Latvija Edgars Caics   Latvija Matīss Saulītis   Čehija Petrs Tmejs
13. 2011/12/03   Krievija Oļegs Dmitričenko   Krievija Jānis Galuzo   Čehija Petrs Tmejs
14. 2012/12/02   Krievija Maksims Borisovs   Latvija Edgars Caics   Somija Ahti Lampi
15. 2013/12/08   Krievija Maksims Borisovs   Latvija Edgars Caics   Somija Ahti Lampi
16. 2014/12/07   Latvija Atis Sīlis   Krievija Jānis Galuzo   Latvija Edgars Caics
17. 2015/12/06   Krievija Maksims Borisovs   Latvija Edgars Caics   Latvija Atis Sīlis
18. 2016/12/04   Latvija Atis Sīlis   Latvija Edgars Caics   Zviedrija Oskars Henriksons
19. 2017/12/03   Krievija Maksims Borisovs   Latvija Edgars Caics   Krievija Sergejs Ivanovs
20. 2018/12/02   Krievija Arsēnijs Stoļarovs   Latvija Edgars Caics   Krievija Ņikita Žolobovs
21. 2019/12/01   Krievija Maksims Borisovs   Krievija Deņiss Matvejevs   Somija Kevins Eriksons

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Visu notikušo ITHF sacensību saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 26. decembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Galda hokejs Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. decembrī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  3. ↑ «Хоккей и музыка в исполнении Александра Минченко». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. novembrī.
  4. ↑ 1. Rīgas Kauss Sandis Kalniņš, 2013, LGHF
  5. ↑ 2. Rīgas kauss Arhivēts 2019. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Sandis Kalniņš, 2013, LGHF
  6. ↑ Почти "московский" финал в Риге Arhivēts 2019. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē., 2009
  7. ↑ Edgaram Caicam 4. "Rīgas kauss" galda hokejā Sporta centrs, G. Gailītis, V. Bērziņš, 2010.
  8. ↑ «Кубок Риги в 4-й раз выиграл Максим Борисов». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. decembrī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  9. ↑ «ITHF: Riga Cup 2018». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  10. ↑ 257 - рекорд Мирового Тура в Риге!
  11. ↑ «Курская ФНХ: XX Кубок Риги». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  12. ↑ «Санкт-Петербургская ФНХ: Открытый Чемпионат мира». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. decembrī. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  13. ↑ «ФНХ Беларуси: Рижский бальзам на душу». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  14. ↑ «Двумя неделями ранее в Риге: и снова Борисов!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 4. jūlijā.
  15. ↑ Эстонская НХФ: Бальзам на душу. Рижский Arhivēts 2009. gada 8. maijā, Wayback Machine vietnē. (2007)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_kauss_(galda_hokejs)&oldid=3463600"