Reitings

Reitings (no angļu: rating), ir kaut kā salīdzinošs skaitlisks vai pakāpjveida novērtējums kvalitātes, kvantitātes vai abu apvienojuma ziņā. Reitingus plaši izmanto dažādās dzīves sfērās, piemēram, ekonomikā, sportā, populārajā kultūrā, valsts pārvaldē utt.

Ekonomiskie un finanšu reitingi

Kredītreitingi

Kredītreitings ir potenciālā parādnieka (fiziskas personas, uzņēmuma, uzņēmuma vai valdības) kredītriska novērtējums, paredzot viņa spēju atmaksāt parādu un tādējādi netieša prognoze par parādnieka saistību neizpildes iespējamību. Kredītreitings atspoguļo kredītreitingu aģentūras potenciālā parādnieka kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas novērtējumu, ieskaitot tā sniegto informāciju un citu nepublisko informāciju, ko ieguvuši kredītreitingu aģentūras analītiķi.

Pakalpojumu reitingi

Viesnīcu un restorānu biznesā tiek pielietots "zvaigznīšu reitings", kur piešķirto zvaigznīšu daudzums apzīmē pakalpojumu klāsta formālu daudzveidību un kvalitāti.

Dažādas organizācijas veic pasaules augstskolu salīdzināšanu, kas nosaka to prestižu.

Aprēķinot masu informācijas līdzekļu reitingu, tiek ņemts vērā tikai vai galvenokārt to faktiski aptvertais cilvēku daudzums, bet konkrētas programmas reitingu — gan faktiskais daudzums, gan to procents no kopējās attiecīgā MIL auditorijas.

Valsts pārvaldes reitingi

Dažādu valstu salīdzinājumi

Valstis un to reģioni tiek salīdzināti un klasificēti pēc dažādiem kritērijiem, lai izvērtētu to attīstības pakāpi un informētu par stāvokli tajos vai lai propagandētu savu attieksmi pret tiem. Šādu klasifikāciju veic gan valsts iestādes, gan privātas organizācijas, no tūrisma aģentūrām līdz masu medijiem un citām politiski orientētām grupām. Bieži tie pēc nosaukuma nav atšķirami no indeksiem un sarakstiem, tā, Tautas attīstības indekss un Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību ir valstu reitingi pēc to attīstības līmeņa dažādās jomās. Pēc šā paša tipa stādītais žurnāla Newsweek valstu saraksts tiek saukts par reitingu.

Valsts iestāžu veidotie uzņēmumu un organizāciju reitingi

Valsts iestādes bieži klasificē tām pakļautos vai citādi saistītos ar tām uzņēmumus un organizācijas pēc to atbilstības izraudzītiem kritērijiem, lai realizētu dažādu attieksmi pret tiem. Tā, Latvijas Sporta federāciju padome izstrādājusi kritērijus, kuri sporta federācijām jāpilda un no izpildes līmeņa atkarīgs finansējums, kādu LSFP tām piešķir.

Valsts veiktie skolu novērtējumi nosaka skolu prestižu un finansējumu un Latvijā noveduši pie daudzu mazo skolu slēgšanas, tādējādi pasliktinot kvalitatīvas izglītības saņemšanas iespējas. Mazajās skolās pietiek ar vienu īpaši labu skolēnu, lai radikāli mainītu skolas reitingu.

Politiskie reitingi

Politikā regulāri tiek sastādīti un publicēti partiju un politiķu popularitātes reitingi, kuru mērķis ir sabiedrības informēšana un reizēm — kā bieži apgalvo šo reitingu zaudētāji — arī tās uzskatu koriģēšana. Piemēram, Gelapa kompānija (Gallup, Inc) divreiz mēnesī pēc aptaujas rezultātiem paziņo ASV prezidenta reitingu — viņa atbalstu iedzīvotāju vidū.

Sociālie reitingi

Vecuma reitingi

Vecuma reitingus daudzās valstīs pielieto, lai novērtētu informācijas piekļuves pieļaujamību nepieaugušām personām. Tā, daudzās valstīs junioriem tiek bloķēta vai neieteikta piekļuve erotiskai, varmācīgai vai rupjai kultūras daļai, ASV ir ļoti populāri reitingi kino un video produkcijai, kurus ieviesa jau 1968. gadā, Krievijā jaunatne tiek centīgi pasargāta no informācijas par narkotikām, pašnāvībām un rupjībām. Piemēram, Krievijas Tīmekļa vietne par mikoloģiju izvieto savās lapās brīdinājumus par to, ka to drīkst lasīt tikai no 16 gadu vecuma. Eiropā izveidota videospēļu reitinga novērtēšanas sistēma PEGI, kas ir līdzīga Krievijā eksistējošai aizliegumu sistēmai. Šie aizliegumi darbojas arī Latvijā.

Sociālās uzticamības reitingi

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, valstij un aktīvām organizācijām vai uzņēmumiem ir plašas iespējas iegūt informāciju par iedzīvotājiem. Kā sekas, veidojas iedzīvotāju reitingi ne tikai pēc to kredītspējas, bet arī pēc varas iestādes apmierinošas uzvedības un uzskatiem. Īpaši demonstratīvu formu tas ieguvis Ķīnā, kuras veidojamā sociālo kredītu sistēma piešķir katram tajā iekļautajam iedzīvotājam reitingu. Cilvēki ar pozitīvu reitingu saņem finansiālas un organizatoriskas atlaides, valstij nevēlamākiem indivīdiem liedz iegādāties transporta biļetes, sūtīt bērnus labākajās skolās vai tikt pieņemtiem darbā.

Sporta reitingi

Sportā papildus pie konkrēto sacensību rezultātiem tiek veidoti sportistu līmeņa reitingi, kuri tiek izmantoti vairākos veidos: gan sportistu izsēšanai, gan variantā, kurā stiprākie spēlētāji intrigas uzturēšanai nevar tikties turnīra sākumā, gan pretējā variantā, kurā spēlētāji jau iepriekš tiek sadalīti līgās pēc to spēka. Savukārt līgu iekšpusē atkal var tikt pielietots pirmais variants. Reitings tāpat nepieciešams sportistu reklāmas mērķiem.

Plaši pazīstami reitingi sporta veidos ir, piemēram, šahistu reitings un tenisistu Pasaules rangs. Reitingi mudina sportistus sasniegt vairākkārtīgas un ilglaicīgas sekmes, lai to atrašanās augstās vietās būtu mazāk atkarīga no veiksmes vai neveiksmes kādā atsevišķā turnīrā, kā arī enerģiskāk cīnīties pret redzami stiprākiem pretiniekiem, jo uzvara pār tiem ir reitingam nozīmīgāka.

Reitingi tiek veidoti atšķirīgos veidos atkarībā no sporta veidu un laikmeta īpatnībām. Piemēram, futbola izlašu reitings vairākkārtīgi mainījies savā vēsturē, no pirmās versijas (1993—1998), kurā tika piešķirts vienāds punktu skaits par uzvaru jebkurā oficiālā spēlē, līdz 2018. gadā ieviestajai, kas tuvināta šahā pieņemtajam Elo reitingam. Sporta veidos, kuros tiek izspēlēts daudz spēļu, reitings tiek bāzēts ne uz katras spēles rezultātu, bet uz rezultātiem turnīros, piemēram, pieciem labākajiem rezultātiem turnīros, turklāt turnīriem arī ir savs reitings pēc statusa un spēlējušo dalībnieku līmeņa, no kā atkarīgs tajos iegūstamo punktu skaits (10. vieta pasaules čempionātā praktiski vienmēr dos vairāk punktu nekā 4. nacionālajā kausā). Ar laiku agrāk iegūto punktu skaits tiek samazināts, lai nebūtu iespējams izdzīvot uz kādreizējiem sasniegumiem.

Popkultūras reitingi

Reitingi popkultūrā, īpaši mūzikā, tiek stādīti pēc dažādiem kritērijiem: pēc nopirktās produkcijas daudzuma, pēc klausītāju aptaujām, pēc vairāk vai mazāk kompetentu žūriju balsojuma, pēc atskaņošanas biežuma. Vairumam šo reitingu raksturīgs īslaicīgums, lai gan, piemēram, Billboard sastāda arī dziesmu reitingu (chart) arī par 10 gadiem.

Reizēm šie reitingi rada negatīvu efektu: tā, ZF seriāls "Firefly" ("Jāņtārpiņš") tika nekvalitatīvi parādīts televīzijā un tādēļ tam izrādījās zems reitings pēc skatītāju daudzuma. Seriāla rādīšana šī reitinga dēļ tika pārtraukta. Taču kad to izlaida uz diska normālā kvalitātē, tam izrādījās daudz piekritēju. Skatītāju neuzticība pret telekanālu darbībām, kas pārāk pakļautas reitingu ietekmei, rada t. s. "Jāņtārpiņa" efektu — skatītāji izvairās skatīties maz populārus seriālus, baidīdamies, ka to rādīšanu varētu pārtraukt reitingu dēļ.

Tīmekļa reitingi

Tīmekļa vietnes tiek vērtētas pēc to apmeklētības, pēc iespējas cenšoties atmest mēģinājumus šo apmeklētību mākslīgi paaugstināt. Bieži tiek lietoti Alexa sastādītie reitingi, tomēr lielie Tīmekļa meklētāji, kā Google, veido arī paši savus vietņu reitingus.