Fazāns
Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns[1] (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns. Fazānu ģintī (Phasianus), pie kuras pieder parastais fazāns, ir tikai vēl viena suga — raibais fazāns (Phasianus versicolor), kas pēc izcelsmes ir endēma Japānas suga. Tomēr daži sistemātiķi uzskata, ka tā ir parastā fazāna pasuga.[2] Fazānam ir apmēram 30 pasugas, kas tiek iedalītas vairākās grupās. Tas daudzviet tiek audzēts kā mājputns un medību putns, iespējams, tas ir vispopulārākais medību putns visā pasaulē.[3] Krustojot dažādās pasugas, ir iegūtas 182 fazānu šķirnes.[4]
| Parastais fazāns Phasianus colchicus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Fazāna tēviņš | |
 Fazāna mātīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
| Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
| Apakšdzimta | Fazānu apakšdzimta (Phasianinae) |
| Ģints | Fazāni (Phasianus) |
| Suga | Parastais fazāns (Phasianus colchicus) |
| Izplatība | |
 Dabiskais izplatības areāls
Introdukcijas areāls
| |
 Parastais fazāns Vikikrātuvē | |
Izplatība savvaļā
labot šo sadaļu.jpg)
Fazāna dabīgais izplatības areāls ir Āzijas centrālie un dienvidaustrumu reģioni, kā arī salīdzinoši nelielās Eiropas dienvidaustrumu teritorijas - Grieķija, Bulgārija un Kaukāzs.[5] Mūsdienās ārpus vēsturiskā izplatības areāla kā medību putns tas introducēts daudzviet Eiropā, Amerikā un Austrālijā. Latvijā fazānu introdukcijas mēģinājumi savvaļā beigušies nesekmīgi - populācija Latvijas dabā nespēj iedzīvoties, jo nespēj pārdzīvot bargās ziemās.[6]
Izskats
labot šo sadaļu
Fazānam piemīt izteikts dzimumu dimorfisms - tēviņi ir nedaudz lielāki, tiem ir slaida, gara aste, kas nereti veido pusi no putna garuma, un to spalvu krāsa ir koša, ar metālisku spīdumu. Turklāt tēviņa apspalvojuma krāsa var būt ļoti dažāda, sākot ar gandrīz baltu un beidzot ar melnu. Krāsu dažādība iegūta, krustojot savā starpā dažādās pasugas, kā arī krustojot parasto fazānu ar raibo fazānu. Tipiskākais parastā fazāna apspalvojums ir zeltaini ruds ķermenis ar punktveida brūnu, tumši zaļu, violetu un baltu raibumojumu, tumša, zili-zaļa galva, neliels cekuls un koši sarkana sekste. Ap acīm spalvas neaug, un ir redzama sarkanā āda. Daudzām pasugām ap kaklu ir šaurs, balts gredzens. Nominālpasugai P. c. colchicus un vēl dažām citām baltā gredzena ap kaklu nav. Acis tēviņam ir koši dzeltenas.
Mātītes apspalvojums ir neuzkrītošs un maskējošs, tā pelēkbrūni raibumotā krāsa izcili maskē perējošo mātīti ligzdā uz zemes. Arī aste tai ir uz pusi īsāka nekā tēviņam. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītei. Tipisko tēviņa apspalvojumu jaunie putni sāk pamazām iegūt apmēram 10 nedēļu vecumā.
Pieauguša fazāna tēviņa garums ar visu asti ir 80—90 cm, astes garums 42–54 cm, mātītes ķermeņa garums ar asti ir apmēram 60 cm, aste 29–31 cm.[4] Fazāni sver 0,5–3 kg, tēviņu vidējais svars 1,2 kg, mātītes 0,9 kg.[7]
Uzvedība
labot šo sadaļuParastais fazāns savu dzīvi galvenokārt pavada uz zemes, briesmu gadījumā tas parasti glābjas, ātri skrienot. Lido fazāns reti, bet nepieciešamības gadījumā spēj attīstīt samērā lielu ātrumu. Īsos pārlidojumos tā ātrums ir 43–60 km/h, bet briesmu gadījumā fazāns spēj būt patiess sprinteris, sasniedzot 95 km/h.[8] Lai arī visa diena paiet, skraidot pa zemi un meklējot barību, naktīs tas mēdz uzlidot koku zaros, kur apmetas nakšņot. Dzīves vietai izvēlas biezus krūmājus un mežus, kas aizauguši ar pamežu, garu zāli un kas atrodas tuvu ūdens tilpnēm.[4] Ligzdošanas laikā fazāns ir teritoriāls, bet ārpus vairošanās sezonas tas ir sabiedrisks putns un veido lielus barus, kas kopīgi barojas un nakšņo.
Barošanās
labot šo sadaļu
Fazāns ir visēdājs un barojas gan ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, gan ar nelieliem mugurkaulniekiem, piemēram, čūskām, ķirzakām, maziem zīdītājiem un putniem, gan ar augļiem, sēklām un augu lapām.
Ligzdošana
labot šo sadaļuPārošanas rituāls fazāniem ir sarežģīts. Katram tēviņam ir sava teritorija, kuru tas apsargā un, ja iemaldās cits tēviņš, notiek niknas cīņas. Tēviņš izveido harēmu, kurā ir līdz 18 mātītēm.[8] Mātītes pirms uzsāk perēšanu kopīgi ar tēviņu tā teritorijā barojas apmēram 6 nedēļas, lai uzkrātu tauku rezerves un sagatavotos ilgstošam perēšanas periodam. Tēviņš izrāda uzmanību katrai savai mātītei, skraidot tai apkārt ar izplestiem un zemu nolaistiem spārniem, izceltu asti un seksti.[8] Ligzda tiek būvēta uz zemes seklā iedobē, būvniecībai izmantojot smalkus zariņus, sausu zāli un saknītes. Vienā perējumā ir aptuveni 8—15 olas.[8] Līdzko mātītes sāk perēt, tēviņš pārstāj tām pievērst uzmanību. Inkubācijas periods ilgst ir 22—25 dienas. Perē tikai mātītes un vienā sezonā ir tikai viens perējums. Mazuļi ir ligzdbēgļi un pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu. Pirmajās 2 nedēļās tie barojas tikai ar kukaiņiem. Īsus pārlidojumus jaunie putni spēj veikt jau 12—14 dienu vecumā, bet pieauguša putna apspalvojums tiem izaug 8—11 nedēļu vecumā.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļu
.jpg)
Fazānam ir vairāk kā 30 pasugas, kas iedalās vairākās grupās.[9] Pasugas pamatā iedalās pēc tēviņa apspalvojuma veida, astes un spārnu krāsas, un pēc baltā kakla gredzena (vai ap kaklu ir baltais gredzens vai nav). Pasugām kopumā piederību nevar noteikt, izmantojot mātītes izskatu.
- Baltspārnu fazāni - principalis grupa - nav vai tik tikko samanāms baltais kakla gredzens, spārni balti, virsastes spalvas un kopējais ķermeņa apspalvojums brūns ar bronzas spīdumu, sastopama Turkestānas centrālajā reģionā:
- P. c. principalis - sastopams Kopetdaga kalnu austrumos, Irānas austrumos Horasānā un Afganistānā;
- P. c. bergii - sastopams Arāla jūras reģionā;
- P. c. bianchii - sastopams Amudarjas krastos Turkmenistānā, Uzbekistānas austrumos, Tadžikistānas dienvidos un Afganistānas ziemeļos;
- P. c. chrysomelas - sastopams Amudarjas baseinā;
- P. c. septentrionalis - sastopams Ziemeļkaukāza upju Kubaņas, Tereka un Kumas krastos;
- P. c. zarudnyi - sastopams Amudarjas baseina vidusdaļā;
- P. c. zerafschanicus - sastopams Zeravšanas upes krastos;
- Kaukāza fazāni - colchicus grupa - nav baltais kakla gredzens, spārni dzeltenbrūni vai brūni, virsastes spalvas rudas vai kastaņbrūnas, sastopama Kaukāzā un Turkestānas rietumos:
- P. c. colchicus - sastopams Gruzijas rietumos, Armēnijas dienvidos, Azerbaidžānas ziemeļos un Irānas ziemeļrietumos;
- P. c. persicus - sastopams Kopetdaga kalnos, uz rietumiem no P. c. talischensis izplatības areāla;
- P. c. talischensis - sastopams Kaspijas jūras dienvidmalas reģionā un Kūras upes krastos;
- Ķīnas fazāni - torquatus grupa - plats, labi saskatāms baltais kakla gredzens, spārni gaiši pelēkbrūni vai gaiši pelēki, virsaste pelēka vai gaiši zilpelēka ar oranžiem raibumiem, galvas virsa gaiši pelēka, sastopama visā Ķīnas teritorijā, bet īpaši liela pasugu dažādība mājo Ķīnas austrumos, izplatības areāls stiepjas līdz Vjetnamas ziemeļiem un Taivānas dienvidiem, un līdz Tatāru šaurumam ziemeļos, Lielākā daļa Ziemeļamerikā dzīvojošo fazānu ir no šīs grupas:
- P. c. torquatus - sastopams Ķīnas austrumos;
- P. c. alaschanicus - sastopams Ķīnas ziemeļos un centrālā daļā Helaņšaņs kalnu grēdas reģionā;
- P. c. decollatus - sastopams Ķīnas vidienē Hubei provinces reģionā;
- P. c. edzinensis - sastopams izolētās Gobi tuksneša oāzēs un Gaņsu provinces ziemeļos;
- P. c. elegans - sastopams Ķīnas rietumos un vidienē Sičuaņas rietumos;
- P. c. formosanus - sastopams Taivānā;
- P. c. hagenbecki - sastopams Mongolijas rietumos, Altaja ziemeļos;
- P. c. karpowi - sastopams Korejas pussalas centrālajā un dienvidu daļā un Čedžudo salā;
- P. c. kiangsuensis - sastopams Ķīnas ziemeļos, Šaņsji un Šaaņsji provinces ziemeļos un Mongolijas dienvidos;
- P. c. pallasi - sastopams Korejas pussalas ziemeļu daļā, Mandžūrijā un Sibīrijā;
- P. c. rothschildi - sastopams Ķīnas dienvidos un vidienē Juņnaņa provincē un Vjetnamas ziemeļos;
- P. c. satscheuensis - sastopams izolētā Duņhuanas oāzā;
- P. c. sohokhotensis - sastopams Naņšaņa kalnos;
- P. c. strauchi - sastopams Ķīnas vidienē Šaaņsji un Gaņsu dienvidos;
- P. c. suehschanensis - sastopams Ķīnas vidienē un rietumos Sičuaņas ziemeļrietumos;
- P. c. takatsukasae - sastopams Ķīnas dienvidos Guansji Džuanu reģionā un Vjetnamas ziemeļos;
- P. c. vlangallii - sastopams izolētā Caidamas ielejā;
- Mongolijas fazāni - mongolicus grupa - plats, labi saskatāms baltais kakla gredzens, spārni balti, virsaste ruda vai kastaņbrūna, ķermeņa apspalvojums vara sarkans, sastopama Turkestānas ziemeļaustrumos:
- P. c. mongolicus - sastopams Kazahstānas dienvidos un Siņdzjanā;
- P. c. turcestanicus - sastopams Kazahstānā un Sirdarjas upes krastos;
- Tarimas fazāni - tarimensis grupa - nav vai tik tikko samanāms baltais kakla gredzens, spārni dzeltenbrūni vai brūni, virsaste dažāda - no tumšas haki krāsas līdz gaišai olīvzaļai, sastopama Turkestānas dienvidaustrumos Tarimas ieplakas reģionā:
- P. c. tarimensis - sastopams Lopnūra apkaimē;
- P. c. shawii - sastopams Siņdzjanas rietumos un dienvidos;
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Rīgas Zoo: Medību fazāns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 29. maijā.
- ↑ Wild in Japan
- ↑ Robertson, Peter (1997): Pheasants. Voyageur Press, Inc. ISBN 0-89658-361-9
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Fazānu turēšana gaļas putnkopībai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 29. maijā.
- ↑ «IUCN: Phasianus colchicus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 29. maijā.
- ↑ “Motacilla” braucienā zaļajās vārnās redzēts fazāns[novecojusi saite]
- ↑ All About Birds: Ring-necked Pheasant
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Oiseaux-Birds: Common Pheasant
- ↑ The true pheasant
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fazāns |