Āda
- Šis raksts ir par dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējo apvalku. Par materiālu skatīt rakstu āda (materiāls).
Āda ir dzīvnieku un cilvēku ķermeņa ārējais apvalks. Āda sargā ķermeni no apkārtējās vides ietekmes un mikroorganismiem, ir maņu orgāns, piedalās vielmaiņā un termoregulācijā.
Augstāk attīstītākajiem mugurkaulniekiem ir 3 ādas slāņi; virsāda jeb epiderma — sastāv no epitēlijaudiem, radusies no ektodermas; pamatāda — sastāv no saistaudiem, radusies no mezodermas; zemāda — sastāv no taukaudiem.
Bezmugurkaulniekiem ir 1 ādas slānis, tā ir epiderma.
Aukstasiņu mugurkaulniekiem ir 2 ādas slāņi; siltasiņu mugurkaulniekiem ir arī mezoderma. No epidermas veidojas ādas dziedzeri, rāpuļu ragvielas zvīņas un vairogi, putnu spalvas, zīdītāju mati, ragi un nagi. No ektodermas rodas zivju kaulu zvīņas un pārkaulojumi rāpuļu ādā.
Ādas funkcijas
labot šo sadaļu- Aizsargfunkcija - pret fizikālajiem (piemēram, UV starojumu), ķīmiskajiem, bioloģiskajiem faktoriem (baktērijas, vīrusi, sēnītes u.c.).
- Vielu sintēze - D vitamīna, keratīna, epidermas augšanas faktora sintēze.
- Imunoloģiska funkcija - IL-1 un T limfocītu nobriešanas faktora sintēze. Ādā atrodamas arī Langerhansa šūnas, kas pēc funkcijas un morfoloģijas ir līdzīgas makrofāgiem.[1]
- Ķermeņa temperatūras regulēšana.
- Vielmaiņas produktu izdalīšanas, piemēram, urīnviela ar sviedriem.
- Sensorā recepcija - taustes recepcija epidermā, dermā, dziļā spiediena recepcija, sāpju un temperatūras receptori, dermas mehanorecepcija.
Ādas imūnfunkcijas
labot šo sadaļuĀda ir pirmā aizsargbarjera, kādā veidā cilvēks pasargājas no citiem ārējiem, bīstamiem faktoriem. Ādā esošā blīvā keratīna dēļ baktērijām un sēnītēm ir grūti izkļūt caur to. Epidermas šūnas nepārtraukti zvīņojas un atjaunojas no zemāk esošajiem slāņiem, tāpēc mikroorganismi, kas iekļuvuši starp ādas slāņiem, atdalās kopā ar mirušo ādu.
Ādā ir imūnās šūnas (Langerhansa šūnas, tuklās šūnas u.c.), kas cīnās ar mikroorganismiem, tos noārdot vai piesaistot vēl citas iekaisuma šūnas un veicinot to migrāciju uz ādu. No ārējo faktoru iedarbības pasargā arī dziedzeru sekrēti, piemēram, sviedros atrodams antibakteriāls peptīds - dermcidīns.[2]
Daļai indivīdu, kuriem ādas barjera ir bojāta, tā var būt viegli pārvarams šķērslis alergēniem, kairinātājiem un ādas patogēniem un izraisīt vairākas dermatoloģiskas saslimšanas, piemēram, atopisko dermatītu.
Uzbūve
labot šo sadaļuEpiderma
labot šo sadaļuEpiderma ir ādas ārējā kārta, kuru veido daudzkārtains plakans epitēlijs. Tās bazālā (pamata) virsma ir krokota. Šis krokojums palīdz saturēt kopā dermu un epidermu. Visa epidermas slāņa reģenerācija noris 30 dienās. Epidermas derivāti ir mati, nagi, tauku un sviedru dziedzeri.
Epidermas slāņi
labot šo sadaļuEpidermai izšķir 5 slāņus (virzienā no dziļākajiem slāņiem uz virsējiem):[3]
- bazālais slānis (stratum basale/germinativum) - to veido viena cilindrisku šūnu – keratoblastu kārta. Bazālajā slānī atrodas arī melanocīti, kas ražo ādas pigmentu - melanīnu, tādējādi pasargājot ādu no UV starojuma.
- dzeloņainais slānis (stratum spinosum) - to veido keratinocīti, kuri rodas, daloties keratoblastiem. Šīs jaunās šunas attīstās, pieaug un noveco un pāriet nākamajā slānī.
- graudainais slānis (stratum granulosum) - tajā atrodas keratinocīti, Langerhansa šūnas, keratohialīna graudiņi, kas nepieciešami mīkstā keratīna sintēzei. Keratīns ir ūdenī nešķīstoša, elastīga, cieta olbaltumviela, kas veido barjeru pret fizikālajiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem faktoriem. Virzienā no ādas pamatnes uz virsmu pakāpeniski veidojas dažādi keratīna priekšteči, līdz raga slānī keratīnocīti piepildās ar keratīnu un aiziet bojā.
- spīdošais slānis (stratum lucidum) - to veido plakaniski keratinocīti, kas satur keratīna priekšteci - eleidīnu.
- raga slānis (stratum corneum) - veido pārragotas, bezkodolainas šūnas, kas pildītas ar keratīnu.
Derma
labot šo sadaļuDerma ir ādas vidējais slānis jeb ādas saistaudi, kurā atrodas saistaudu kūlīši, dažādas epidermas derivāti (mati, nagi, dziedzeri), asinsvadi un nervi. Dermas biezums ir 0,5-5 mm.
Dermas slāņi
labot šo sadaļuTai izšķir:
- kārpiņu slāni (stratum papillare) - atrodas tieši zem epidermas. To veido irdenie nenoformēti saistaudi. Kārpiņu daudzums un lielums ir atšķirīgs dažādās ķermeņa vietā – sejas ādā vāji izteiktas, plaukstu un pēdu ādā ir stipri izteiktas kārpiņas.
- tīklainais slānis (stratum reticulare) - sastāv no blīviem nenoformētiem saistaudiem. Ir kolagēno šķiedru kūlīšu un elastīgās šķiedras. Kolagēno šķiedru virziens iet paralēli ādas virsmai un slīpi. Tādējādi rodas tīkls, kas piemērojas konkrētā ādas rajona funkcionālai slodzei. Šeit izvietojas arī matu saknes, sviedru un tauku dziedzeri.
Dermas galvenās šūnas ir fibroblasti (sintezē kolagēnās un elastīgās šķiedras), makrofāgi (piedalās imunoloģiskajās reakcijās), tuklās šūnas (sintezē bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, heparīnu un histamīnu, kas piedalās iekaisuma procesā).
Hipoderma
labot šo sadaļuHipoderma nav daļa no ādas. Tas ir zemādas tauku slānis, kas atrodas starp dermu un saistaudiem. Galvenās šūnas ir fibroblasti, makrofāgi, tauku šūnas. Tā piešķir ādai zināmu kustību un ir arī organisma tauku depo (50% organisma tauku atrodas zemādā).
Ādas slimības
labot šo sadaļuZemāk minētas dažas no raksturīgākājām izpausmes uz ādas dažādu slimību gadījumā
Kuņģa - zarnu trakta slimības
labot šo sadaļuSlimība | Izpausmes uz ādas un mutes dobuma gļotādas. |
Akūts pankreatīts | Greja-Tērnera simptoms: norobežoti cianotiski plankumi uz vēdera sienas malām
Grotta simptoms : taukaudu slāņa nekroze virs aizkunģa dziedzera lokalizācijas vietas |
Krona slimība | Gangrenozā piodermija – alerģisks pustulozs čūlains dermatīts; mezglaina eritēma; plaukstu eritēma; |
Čūlainais kolīts | Mutes dobuma aftas |
Celiakija | Herpētiskais dermatīts, mezglaina eritēma, lokālas hiperpigmentācijas |
Ļaundabīgie audzēji | Metastāzes ādā, herpētiskais dermatīts; mezglaina eritēma |
Aknu patoloģija un āda.
labot šo sadaļuAknu ciroze | Padusēs izzūd mati, sarkana, aveņu krāsas mēle, vēdera paplašinātas virspusējas vēnas pie portālas hipertensijas. |
Hronisks vīrusu hepatīts | Nieze, var būt psoriāze, mezglaina eritēma; vitiligo |
Hipovitaminoze un āda
labot šo sadaļuCa, P deficīts | Hemorāģisks plankumi, pigmentācijas traucējumi |
B12 vit. deficīts | t.s. Vaska lelles seja, vitiligo, aveņu mēle |
A vit. deficīts | sausa āda, kas pastiprināti zvīņojas, konjuktivīti. |
B2 vit. deficīts | Gļotādas iekaisums, dziedzeru hipersekrēcija ; sāpes mutes kaktiņos un apakšējā lūpā, sausa mēle, dermatīts, konjuktivīts |
B6 vit. deficīts | Dermatīti, diatēzes, matu izkrišana |
Endokrīnā sistēma, hormonālā patoloģija un āda
labot šo sadaļuCukura diabēts | Trofiskās čūlas, acantosis nigricans |
Kušinga slimība | Pusmēness seja, strijas, ādas trauslums, ekhimozes |
Adisona slimība | Hiperpigmentoze, vitiligo, gļotādu pigmentācija |
Akromegālija | Acantosis nigrans, hirsūtisms, prognastisms |
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Barbara Young, John W. Heath. Wheater's Functional Histology (4th izd.). Churchill Livingstone, 2000. 162. lpp. ISBN 0-443-05612-9.
- ↑ Schittek B, Hipfel R, Sauer B, Bauer J, Kalbacher H, Stevanovic S, Schirle M, Schroeder K, Blin N, Meier F, Rassner G, Garbe C (Nov 2001). "Dermicidin: a novel human antibiotic peptide secreted by sweat glands". Nat Immunol 2 (12): 1133–7. doi:10.1038/ni732. PMID 11694882.
- ↑ Michael Ross, Wojciech Pawlina (2006). Histology a text and atlas (5. izd.). Lippincott Williams & Wilkins. ISBN 0-7817-6790-3.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Populārā medicīnas enciklopēdija (latviski)
Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |