Vikipēdija

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām. Pazīstamākie putni fazānu dzimtā ir fazāni, vistas, paipalas, pāvi, irbes un rubeņi. Tā ir viena no lielākajām putnu dzimtām, tajā ir 184 sugas, kas iedalītas 52 ģintīs un 4 apakšdzimtās.[1]

Fazānu dzimta
Phasianidae (Horsfield, 1821)
Satīra tragopāns (Tragopan satyra)
Satīra tragopāns (Tragopan satyra)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
VirsdzimtaFazānu virsdzimta (Phasianoidea)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
Iedalījums
Fazānu dzimta Vikikrātuvē

Lielākā daļa fazānu dzimtas putnu pieder Vecās Pasaules putnu sugām un mājo lielākajā daļā Eiropas un Āzijas (izņemot mūžīgā sasaluma reģionus), Āfrikā, izņemot tuksnešus, Austrālijā, un Jaunzēlandē. Dažas sugas mājo Ziemeļamerikā (tītaru apakšdzimtas (Meleagridinae) un rubeņu apakšdzimtas (Tetraoninae) sugas). Vislielākā sugu daudzveidība sastopama Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Fazānu dzimtas lielākā daļa putnu ir nometnieki, lai gan dažas paipalu sugas migrē tālus ceļus. Dažas sugas ir introducētas visā pasaulē, īpaši populāri ir fazāni, vistas un pāvi.[2] Visbiežāk sastopamais putns pasaulē ir mājas vista (Gallus gallus domesticus). To skaits 2003. gadā bija apmēram 24 miljardi.[3]

Fazānu dzimta Latvijā

labot šo sadaļu

Latvijā sastopamas 6 fazānu dzimtas savvaļas sugas: laukirbe (Perdix perdix lucida), paipala (Coturnix coturnix), mednis (Tetrao urogallus), rubenis (Lyrurus tetrix), mežirbe (Bonasa bonasia) un baltirbe (Lagopus lagopus).[4][5] Baltirbe pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama.[6]

Izskats

labot šo sadaļu
 
Āzijas zilā paipala (Excalfactoria chinensis) ir mazākais putns fazānu dzimtā

Fazānu dzimtas putni var būt gan ļoti lieli, gan vidēji lieli, gan nelieli putni. Mazākā fazānu dzimtā ir Āzijas zilā paipala (Excalfactoria chinensis),[7] kuras ķermeņa garums ir apmēram 15 cm, svars 31—41 g.[8] Lielākais un garākais ir zaļais pāvs (Pavo muticus), kura garums, asti ieskaitot, ir 3 metri.[9] Toties smagākais no savvaļas putniem ir meža tītars, kura svars var sasniegt 10 kg, bet mājas tītars 20 kg.[10] Salīdzinoši zaļais pāvs sver 5 kg.

Gandrīz visām sugām piemīt dzimumu dimorfisms; tēviņi ir lielāki un krāsaināki kā mātītes, parasti tie ir ļoti krāšņi un dekoratīvi, tiem mēdz būt sekstes, ādas bārdas un cekuli. Kopumā fazānu dzimtas putnu formas ir apaļīgas, to spārni ir plati un salīdzinoši īsi. Kājas spēcīgas un garas, uz pirkstiem trūkst ragveida zvīņas. Ātri skrienot, lai labāk noturētu līdzsvaru, aste un galva atrodas vienā līnijā.[11] Daudziem uz kājām ir pieši. Pieši vistveidīgo kārtā ir tikai vēl pērļvistām. Knābis parasti ir īss, spēcīgs, piemērots zemes rakšanai. To sejas daļa nav apspalvota.

Uzvedība

labot šo sadaļu
 
Kamēr Šrilankas savvaļas vistas dominantais gailis sargā vistu, pārējie bara gaiļi sargā ligzdošanas teritoriju
 
Lielais arguss (Argusianus argus)

Fazānu dzimtas putni galvenokārt uzturas uz zemes. Tie ir gan visēdāji, gan veģetārieši, gan gaļēdāji, kas pārtiek tikai no dzīvnieku izcelsmes barības. Tie barojas ar dažādām sēklām, lapām, augļiem, saknēm un sīpoliem, maziem rāpuļiem, kukaiņiem, dažādiem bezmugurkaulniekiem.[2]

Dažādām sugām ir dažāda sociālā struktūra. Dažas sugas veido monogāmus pārus, bet lielākā daļa veido harēmus. Šrilankas savvaļas vistas (Gallus lafayetii) veido nelielus barus, kuros ir viena dominantā vista un vairāki gaiļi. Ligzdošana parasti notiek uz zemes. Tikai tragopāni (Tragopan) ligzdu būvē krūmos, paceltu virs zemes. Ligzdas parasti ir izkašātas iedobes vai sabradāts augu paklājs. Dējumā var būt līdz 18 olām, lai gan visbiežāk ir 7—12 olas. Tropu sugām olas ir mazāk kā pārējām. Inkubācijas periods ilgst 14—30 dienas, atkarībā kādai sugai pieder putns.[2]

Attiecības ar cilvēkiem

labot šo sadaļu

Dažas fazānu un irbju sugas ir īpaši piesaistījušas cilvēku uzmanību. To sugas ir introducētas daudzās pasaules valstīs, kļūstot par populāriem medību putniem. Pieradinot sarkano savvaļas vistu (Gallus gallus), tika selekcionēta mājas vista (Gallus gallus domesticus), kas kļuvusi par visiecienītāko un biežāk audzēto mājdzīvnieku. Dažas no sugām ir cilvēku un to saimnieciskās darbības apdraudētas, jo zaudē dzīves telpu, vai tās mākslīgi tiek hibridizētas, tādējādi zaudējot izcelsmes ģenētisko materiālu.

Klasifikācija

labot šo sadaļu
 
Fazāns (Phasianus colchicus)
 
Zeltfazāns (Chrysolophus pictus)
 
Javas pakalnu irbītes (Arborophila javanica)
 
Arābijas smilširbe (Ammoperdix heyi)
 
Rubenis (Lyrurus tetrix)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Pheasants, partridges, francolins, 2020
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
  3. ↑ Firefly Encyclopedia of Birds, Ed. Perrins, Christopher. Buffalo, N.Y.: Firefly Books, Ltd., 2003.
  4. ↑ Latvijas Daba: Rubeņu dzimta
  5. ↑ Latvijas Daba: Fazānu dzimta
  6. ↑ «Baltirbe». Latvijas putni. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. martā.
  7. ↑ Complete Nucleotide Sequence of the Coturnix chinensis (Blue-Breasted Quail)[novecojusi saite]
  8. ↑ Excalfactoria chinensis - Caille peinte
  9. ↑ Green Peafowl[novecojusi saite]
  10. ↑ «Chickens and Turkeys». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2018. gada 2. februārī.
  11. ↑ «Fazāni». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 29. novembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fazānu_dzimta&oldid=3757626"