Amudarja
Amudarja (tadžiku: Омударё vai дарёи Ому — Omudaryo vai daryoi Omu; persiešu: آمودریا — Āmudaryā; uzbeku: Amudaryo, kur darya nozīmē ‘jūra’ vai ‘ļoti liela upe’) ir garākā upe Centrālāzijā.
Amudarja | |
---|---|
tadžiku: Омударё | |
persiešu: آمودریا | |
uzbeku: Omudaryo | |
turkmēņu: Amyderýa | |
Satekupes | Vahša, Pandža 37°6′30″N 68°18′52″E / 37.10833°N 68.31444°E |
Ieteka | Arāla jūra 44°4′23″N 59°35′51″E / 44.07306°N 59.59750°EKoordinātas: 44°4′23″N 59°35′51″E / 44.07306°N 59.59750°E |
Caurteces valstis | Tadžikistāna Afganistāna Uzbekistāna Turkmenistāna |
Garums | 2400 km |
Vidējā caurtece | 2525 m³/s |
Gada notece | 55 km³ |
Baseina platība | 534 739 km² |
Amudarja Vikikrātuvē |
Amu, iespējams, ir nācis no Āmulas pilsētas nosaukuma, kas tagad zināma kā Turkmenabata. Tā veidojas satekot divām upēm — Vahšai un Pandžai. Daudzi vietējie sauc upi par Džajhunu (جيحون), kas varētu būt atvasinājums no Gihonas, kas ir bībeliskais nosaukums vienai no četrām Ēdenes dārza vai paradīzes upēm.[1] Šādi upi sauc arī vairums viduslaiku islama rakstnieku.
Upe ir kuģojama 1450 km garumā. Tās kopējais garums ir 2400 km un baseina platība 534 739 km2, sniedzot 55 km2 lielu gada noteci, kas visa plūst no augstkalnes dienvidos, kur gada nokrišņu daudzums var būt virs 1000 mm. Pat pirms plaša apjoma irigācijas ieviešanas vasaras karstuma dēļ ne viss ūdens daudzums sasniedza Arāla jūru. Ir pierādījumi, ka lielie Pamira ledāji sniedza pietiekamu daudzumu ūdens, lai Arāla jūra pārplūstu trīspadsmitajā un četrpadsmitajā gadsimtā.
Amudarjas ūdeņu izmantošana irigācijai ir bijis galvenais faktors, kas ir ietekmējis Arāla jūras sarukšanu kopš 1950. gadu beigām.
Vēstures pieraksti apgalvo, ka dažādos periodos upe ir ieplūdusi Arāla jūrā (no dienvidiem), Kaspijas jūrā (no austrumiem) vai abās, tāpat kā Sirdarja.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ (angliski) William C. Brice. 1981. Vēsturiskais islama atlants. ISBN 90-04-06116-9.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amudarja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)