Hibrīds (bioloģija)

divu dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs

Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.[1] Parasti tas nozīmē, ka katrai indivīda šūnai ir ģenētiskais materiāls no diviem dažādiem (vecāku) organismiem, savukārt indivīdu, kuram tikai dažas šūnas ir iegūtas no cita organisma, sauc par himēru. Hibrīdiem parasti ir abu vecāku iezīmes, taču tie bieži vien ir sterili.[2]

Mūlis ir sterils ēzeļu tēviņa un zirgu mātītes (ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai

Cilvēku rīcības rezultātā pasaulē ir palielinājusies reģionālo sugu krustošanās, kā arī sugu izplatīšana ārpus to dabiskā areāla ir novedusi pie hibridizācijas pieauguma.[3]

Dzīvnieku sugas no hibridizācijas attur vairākas ģenētiskas un morfoloģiskas atšķirības, tostarp, atšķirīgi auglības periodi un riesta laiki, pārošanās uzvedības, kā arī spermas šūnu vai embrija atgrūšana. Līdzīgi šķēršļi pastāv augiem — atšķirīgi ziedēšanas laiki, atšķirības ziedputekšņu vektoros, somatoplastiskajā sterilitātē, hromosomu struktūras ziņā, u.c. atšķirības. Tomēr dažas dzīvnieku sugas un daudzas augu sugas ir radušās hibridizācijas rezultātā, tostarp tādi svarīgi kultūraugikvieši.[4]

Ir pierādījumi tam, ka senās cilvēku sabiedrības dzīvoja un krustojās ar neandertāliešiem, Deņisova cilvēkiem un vismaz vienu citu izmirušu Homo sugu,[5] kā arī ir pierādījumi hibridizācijai. 2010. gadā veiktas neandertāliešu genoma projekts parādīja, ka visiem mūsdienās dzīvojošajiem cilvēkiem, izņemot lielāko daļu Subsahāras afrikāņu, 1–4% no DNS ir mantota no neandertāliešiem.[6]

Hibrīdi ir sastopami arī cilvēku kultūrā un mitoloģijā, piemēram, Mīnotaurs, kentauri un Sfinksa,[7][8] kā arī Bībeles apokrifu nefilimi, kas aprakstīti kā kritušo eņģeļu un cilvēku sieviešu ļaunie dēli.

  1. «hibridizācija | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-04-01.
  2. William T. Keeton. Biological science (3rd ed izd.). New York : Norton, 1980. 800. lpp. ISBN 0-393-95021-2. OCLC 5706969.
  3. M. J. Sirks. General Genetics. Springer Science & Business Media, 2013-06-29. 408. lpp. ISBN 978-94-015-7587-4.
  4. James F. Hancock. Plant evolution and the origin of crop species (2nd ed izd.). Wallingford, Oxon, UK : CABI Pub, 2004. ISBN 0-85199-874-7. OCLC 55630125.
  5. Green, Richard E.; Krause, Johannes; Briggs, Adrian W.; Maricic, Tomislav; Stenzel, Udo; Kircher, Martin; Patterson, Nick; Li, Heng et al. (2010-05-01). "A Draft Sequence of the Neandertal Genome". Science 328: 710. doi:10.1126/science.1188021. ISSN 0036-8075.
  6. Vernot, Benjamin; Akey, Joshua M. (2014-02-28). "Resurrecting Surviving Neandertal Lineages from Modern Human Genomes" (en). Science 343 (6174): 1017–1021. doi:10.1126/science.1245938. ISSN 0036-8075.
  7. «MINOTAUR (Minotauros) - Bull-Headed Man of Greek Mythology». www.theoi.com. Skatīts: 2023-04-01.
  8. «Bestiary | Theoi Greek Mythology». www.theoi.com. Skatīts: 2023-04-01.

Ārējās saites

labot šo sadaļu