Tatāru šaurums
Tatāru šaurums (krievu: Татарский пролив) ir jūras šaurums, kas atdala Sahalīnas salu no Āzijas kontinenta un savieno Japāņu jūru caur Amūras limānu un Sahalīnas līci ar Ohotskas jūru.[1] Šaurums ir 663 km garš, tā platums ir no 320 km dienviddaļā līdz 40 km ziemeļdaļā un 7,3 km tā šaurākajā vietā — Ņeveļskoja šaurumā. Šauruma nosaukums cēlies no etnonīma tatāri, ar ko eiropieši līdz pat 18. gadsimtam apzīmēja lielāko daļu Ziemeļāzijas tautu. Pirmais no eiropiešiem šaurumu 1849. gadā šķērsoja krievu admirālis Genādijs Ņeveļskojs (Невельской), kurš pierādīja, ka Sahalīna ir sala un Amūras grīva ir pieejama kuģiem no Japāņu jūras puses. Krastos vairākas ostas, lielākās no kurām ir Šahtjorska austrumu krastā un Sovetskaja Gavaņa rietumu krastā.
| Tatāru šaurums | |
|---|---|
 | |
  Tatāru šaurums |
|
| Atrodas |  Krievija
|
| Savieno | Ohotskas jūra Japāņu jūra |
| Atdala | Sahalīna Āzija |
| Koordinātas | 49°19′0″N 141°13′0″E / 49.31667°N 141.21667°EKoordinātas: 49°19′0″N 141°13′0″E / 49.31667°N 141.21667°E |
| Garums | 663 km |
| Platums | 7,3—324 km |
| Apdz. vietas krastos | Sovetskaja Gavaņa |
 Tatāru šaurums Vikikrātuvē
| |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 692. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tatāru šaurums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)