Atvērt galveno izvēlni
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte.
Rīgas—Maskavas vilciens uz Aiviekstes tilta (pirms 1940).
Maršruta Rīga - Daugavpils dīzeļvilciens DR1A-172 posmā Jumprava—Dendrārijs.

Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara. [1] Šī līnija ir viena no pirmajām dzelzceļa līnijām Latvijā.

Mūsdienās tā ietver sevī iecirkņus Rīga—Krustpils un Krustpils—Daugavpils. Brauciens no Rīgas līdz Daugavpilij ar dīzeļvilcienu ilgst 3 stundas un 22 līdz 33 minūtes (atkarīgs no konkrēta reisa), bet ar ekspress dīzeļvilcienu – 2 stundas un 46 minūtes.[2] Līnijā Rīga—Krustpils kursē starptautiskie vilcieni Rīga—Maskava un Rīga—Minska, kā arī dīzeļvilcieni maršrutos Rīga—Krustpils, Rīga—Rēzekne, Rīga—Zilupe, bet posmā līdz Pļaviņām — maršrutā Rīga—Pļaviņas, Rīga—Madona, Rīga—Gulbene. Līnijas sākumposms līdz Aizkrauklei ir elektrificēts un tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Ogre, Rīga—Lielvārde, Rīga—Aizkraukle. Līnijā ir intensīva kravas vilcienu kustība (piemēram, saskaņā ar 2015./2016. gada grafiku, iecirknī Pļaviņas—Šķirotava dienā paredzēti 37 kravas vilcieni Rīgas virzienā, 33 - Pļaviņu virzienā, bet iecirknī Daugavpils—Krustpils - 38 kravas vilcieni Krustpils virzienā, 37 - Daugavpils virzienā)[3]. Posmā Rīga—Krustpils ir divi sliežu ceļi, pārējā līnijā ir viens sliežu ceļš.[4]

VēstureLabot

Dzelzceļa līnija tika atklāta 1861. gada 21. septembrī.[5] To uzbūvēja un kā dzelzceļa līnija Rīga—Orla tā piederēja Rīgas—Daugavpils dzelzceļa sabiedrībai līdz 1894. gadam, kad tā pārgāja valsts īpašumā.[1] Līnija visā tās garumā tika uzbūvēta ar diviem sliežu ceļiem. Pirmās dzelzs sliedes piegādāja angļu uzņēmums Weardale Iron Company, kas 1874. gadā tika nomainītas pret Vācijā ražotājām dzelzs sliedēm ar tērauda galu, bet no 1881. gada sāka uzstādīt tērauda sliedes. Stephenson & Newcastle ražotā lokomotīve pirmā sāka kursēt šajā līnijā.[6]

Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija, atrodoties frontes līnijas tiešā tuvumā, cieta lielus zaudējumus. Cieta staciju ēkas, kā arī pārējā dzelzceļa infrastruktūra. Pēc kara pirmā Latvijas brīvvalsts līnijā atjaunoja tikai vienu no diviem sliežu ceļiem. Tikai 1953. gadā tika atjaunots otrais sliežu ceļš līdz Ogrei, vēlāk arī līdz Skrīveriem.[4]

1959. gada 20. jūlijā tika atklāts elektrificētais iecirknis Rīga—Ogre, tā paša gada decembrī elektrifikācija tika pagarināta līdz Pārogrei, 1968. gadā — līdz Jumpravai, bet 1972. gadā — līdz Aizkrauklei.[7]

1990. gadu sākumā posmos Lielvārde—Kaibala, Jumprava—Dendrārijs tika uzbūvēts otrais sliežu ceļš. 1990. gadu vidū posmā Rīga—Krustpils pārgāja uz kilometrāžu, skaitot no Rīgas, līdz tam kilometri tika skaitīti no Maskavas.

2011. gada septembrī uzsākta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils.[8] Projekta gaitā posmā Skrīveri—Krustpils tika rekonstruēta un modernizēta arī esošā infrastruktūra (stacijas un to ēkas, pārbrauktuves, peroni, tilti un caurtekas, signalizācijas, telekomunikāciju un elektroapgādes sistēmas). Būvdarbi pilnībā pabeigti un otrais sliežu ceļš pilnībā nodots ekspluatācijā 2014. gada 18. decembrī[9], bet svinīgā atklāšana notika Aizkraukles stacijā 2015. gada 4. februārī.[4]


Rīga — Daugavpils
 
  uz Torņakalnu 
 
0,0 Rīga
 
Dzirnavu iela
 
Lāčplēša iela
   
  uz Zemitāniem 
 
 
2,2 Vagonu parks
 
   
  uz Zemitāniem 
 
 
Slāvu tilts
 
5,8 Jāņavārti
   
  uz Sauriešiem 
 
7,1 Daugmale
 
8,0 Šķirotava
 
9,7 Gaisma
 
 
Rīgas pilsēta
Stopiņu novads
 
11,6 Rumbula
 
Stopiņu novads
Salaspils novads
 
13,7 Dārziņi
 
16,5 Dole
 
18,3 Salaspils
 
A4
   
  uz Saulkalnes dolomīta rūpnīcu
 
23,6 Saulkalne
 
Salaspils novads
Ikšķiles novads
 
27,9 Ikšķile
 
Ikšķiles novads
Ogres novads
 
33,0 Jaunogre
 
34,4 Ogre
 
Ogres upe
 
35,7 Pārogre
 
Urgas upe
 
39,4 Ciemupe
 
Ķilupe
 
Ogres novads
Ķeguma novads
 
45,7 Ķegums
 
Ķeguma novads
Lielvārdes novads
 
Graužupīte
   
  uz Lielvārdes lidlauku
 
51,4 Lielvārde
 
Rumbiņas upe
 
56,8 Kaibala
 
Kaibalas upe
 
62,4 Jumprava
 
Lielvārdes novads
Skrīveru novads
 
66,9 Dendrārijs
 
Braslas upe
 
Maizītes upe
 
72,7 Skrīveri
 
Skrīveru novads
Aizkraukles novads
 
Pulksteņupīte
 
78,6 Muldakmens
   
 uz Aizkraukles pilsētu
 
82,5 Aizkraukle
 
Aizkraukles novads
Kokneses novads
 
Pērses upe
 
94,1 Koknese
 
Kokneses novads
Pļaviņu novads
 
102,6 Alotene
 
A6
   
  uz dolomīta lauztuvēm
 
112,3 Pļaviņas
   
  uz Gulbeni 
 
116,0 Aiviekste
 
Aiviekstes upe
 
Pļaviņu novads
Krustpils novads
 
121,1 Ozolsala
     
  uz Jelgavu 
   
 
Krustpils novads
Jēkabpils pilsēta
 
129,0 / 301,9 Krustpils
   
  uz Rēzekni 
 
Jēkabpils pilsēta
Krustpils novads
 
311 Asote
 
Neretas upe
 
318,7 Trepe
 
Krustpils novads
Līvānu novads
 
Dubnas upe
 
330,6 Līvāni
 
Iztekas upe
 
341,8 Jersika
 
Līvānu novads
Daugavpils novads
 
351,8 Sergunta
 
Joņupe
 
358,7 Nīcgale
 
364,9 Ruži
 
Joņupe
 
370,6 Vabole
 
375,5 Līksna
 
Līksnas upe
 
380,9 381. kilometrs
   
       
  Daugavpils apvedceļa līnija  
   
 
382,9 383. kilometrs
 
384,9 Mežciems
 
386,0 Nometne
 
387,5 387. kilometrs
   
           
  uz Rēzekni 
       
  uz Eglaini 
     
Daugavpils novads
Daugavpils pilsēta
     
388,5 Cietoksnis
       
     
   
     
 
389,9 Daugavpils
 
 
  uz Indru 


Vēsturisks vilcienu sarakstsLabot

 
Vilcienu saraksts maršrutā Krustpils—Daugavpils—Indra 1940. gada vasarā[10]





















Stacijas, pieturas punkti un ceļa posteņiLabot

Bijušās stacijasLabot

  • Aiviekste — pieturas punkts starp Pļaviņu un Ozolsalas stacijām, pastāvēja no 1928. līdz 1944. gadam.
  • Ruži — pieturas punkts starp Nīcgales un Vaboles stacijām, atvērts 1958. gadā, slēgts 1990. gados, pēc Krustpils—Daugavpils maršruta piepilsētas vilcienu atcelšanas.
  • 381. kilometrs — Daugavpils dzelzceļa mezgla ceļa postenis, no kura atzarojās līnija uz 8. kilometra posteni. Atradās starp Līksnas staciju un 383. kilometra posteni. Postenis kopā ar atzarojumu likvidēts 1990. gadu sākumā.
  • Mežciems — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1938. gadā, slēgts 2011. gadā.
  • Nometne — pieturas punkts starp 383. kilometra un 387. kilometra ceļa posteņiem. Atvērts 1926. gadā armijas vajadzībām, slēgts Otrā pasaules kara laikā.
  • Cietoksnis — pieturas punkts, atvērts 1935. gadā, slēgts Otrā pasaules kara laikā. Atradās starp 387. kilometra ceļa posteni un Daugavpils staciju.


Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot