Elektrovilciens

Elektrovilciens ir motorvagonu ritošā sastāva paveids, kas kā dzinējspēku izmanto elektrību.

Elektrovilciens ER2 Rīgas Pasažieru stacijā, 2008. gadā

Elektrovilcieni tiek plaši pielietoti piepilsētu un netālo starppilsētu dzelzceļa pārvadājumos. Atšķirībā no līdzīgiem transporta veidiem, elektrovilcieni spēj ātri uzņemt ātrumu un apstāties īsajos starpposmos starp stacijām, tie ir salīdzinoši klusi un nepiesārņo apkārtējo vidi, kas ir ļoti svarīgi blīvi apdzīvotos rajonos. Vēl elektrovilcienus izmanto ātrgaitas pasažieru pārvadājumiem.

Elektrovilcienus izmanto ne vien tradicionālajā dzelzceļa satiksmē, bet arī metro, kā arī viensliedes dzelzceļa transportam.

Vēsture

Elektrovilcienu vēsture aizsākās 19. gadsimtā, kad 1837. gadā Roberts Deividsons Lielbritānijā izveidoja vienu no pirmajiem eksperimentālajiem elektrovilcieniem, kas darbojās ar baterijām. 1879. gadā vācu inženieris Verneris fon Zīmenss Berlīnes rūpniecības izstādē prezentēja pirmo praktisko elektrovilcienu, kas izmantoja 500 V līdzstrāvu un sasniedza 13 km/h. 1890. gadā Londonas metro tika izveidota pirmā pilnībā elektrificētā dzelzceļa līnija, iezīmējot elektrifikācijas sākumu dzelzceļa transportā.

20. gadsimtā elektrovilcienu attīstība paātrinājās, īpaši starp 1910. un 1930. gadiem, kad Eiropā un ASV tika plaši ieviestas elektrifikācijas sistēmas, izmantojot gan līdzstrāvas, gan maiņstrāvas risinājumus. 1933. gadā Vācijā ieviesti pirmie aerodinamiskie elektrovilcieni Fliegender Hamburger, kas sasniedza 160 km/h. Lielu pavērsienu elektrovilcienu attīstībā radīja Japāna, 1964. gadā atklājot pirmo ātrgaitas dzelzceļa līniju Shinkansen, kur elektrovilcieni sasniedza 210 km/h.

21. gadsimtā elektrovilcienu tehnoloģijas turpināja attīstīties, ieviešot augstsprieguma maiņstrāvas sistēmas (25 kV 50 Hz), kas kļuva par globālo standartu ātrgaitas dzelzceļam. 2007. gadā Francijas ātrgaitas vilciens TGV sasniedza pasaules rekordu 574,8 km/h. Mūsdienās elektrovilcieni kļuvuši par dominējošo transportlīdzekli attīstītajās valstīs, nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu dzelzceļa transportu, un turpmākās inovācijas ietver akumulatoru un ūdeņraža elektrovilcienus, kas samazina atkarību no tradicionālās elektrifikācijas infrastruktūras.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elektrovilciens.