Centrālukraina
Centrālukraina (ukraiņu: Центральна Україна) ir kultūrvēsturisks novads, kurā ietilpst mūsdienu Vinnicas, Dņipropetrovskas, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabali.[1]
"Centrālukrainas" jēdziens
labot šo sadaļuNo ekonomiskā viedokļa Centrālukraina sastāv tikai no Čerkasu un Kirovohradas apgabaliem.
Vēsturiskajā kontekstā Centrālukraina ietver zemes, kas bija Kijivas Krievzemes centrs. 17. un 18. gadsimtā šeit izveidojās kazaku valsts — Hetmanāts. Dņepras upe sadala Ukrainu labajā un kreisajā krastā.
20. gadsimtā Centrālukraina kļuva par Ukrainas valstiskuma, kā arī ukraiņu tautas veidošanās kodolu.
Reliģija
labot šo sadaļu2016. gadā aptuveni 73,5 % centrālās Ukrainas iedzīvotāju atzina sevi par ticīgiem, 4,8 % par neticīgiem, bet 2,6 % par ateistiem. No kopējā iedzīvotāju skaita 86,5 % bija kristieši (76,7 % — pareizticīgie, 6,5 % — vienkārši kristieši, 1,9 % — katoļi, 1,0 % — protestanti un 0,4 % — grieķu katoļi), 0,3 % — ebreji un 0,1 % — musulmaņi. Nereliģiozi un citi ticīgie, kas neidentificējas ne ar vienu no lielākajām reliģijām, veidoja aptuveni 12,8 % iedzīvotāju.
Nozīmīgākās pilsētas
labot šo sadaļuCentrālukrainas pilsētas ir vienas no vecākajām Ukrainā. Atšķirībā no valsts dienvidaustrumu daļas šajā novads nozīmīgāka ir lauksaimniecība, tostarp saulespuķu audzēšana.
- Kijiva — Ukrainas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, liels saimniecības un kultūras centrs.
- Vinnica — lielākā pilsēta vēsturiskajā Podolijas novadā. Ģeogrāfiskā izvietojuma, vēsturisko un kultūras saišu ziņā pilsēta ieņem starpposmu starp Ukrainas rietumu un centrālo makroreģionu, kas nodrošina Vinnicas strauju attīstību.
- Kropivnicka — nozīmīgs vieglās rūpniecības un lauksaimniecības mašīnbūves centrs.
- Žitomira — nozīmīgs transporta mezgls.
- Poltava — viena no senākajā Kijivas Krievzemes pilsētām, ko 9. gadsimtā dibinājuši severieši.
- Kremenčuka — Kremenčukas aglomerācija ir viena no desmit lielākajām valstī.
- Krivijriha — liels saimniecības centrs. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dzimtā pilsēta.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Інститут історії України». history.org.ua. Skatīts: 2023-04-11.