Zīda ceļš

Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Senās Ķīnas uz Centrālāziju, tālāk uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm.

Viduslaiku tirdzniecības ceļi, ko 9.–11. gadsimtā izmantoja radhanīti, vikingi un citi tirgotāji

Vēsture labot šo sadaļu

Uzskata, ka Zīda ceļš izveidots jau 114. gadā p.m.ē., kad Senajā Ķīnā valdīja Haņu dinastijas imperators Vudi, kurš vēlējās izveidot stabilus tirdzniecības sakarus, lai iegūtu slavenos persiešu zirgus. Ar 70 000 vīru lielu jātnieku armiju viņš nodrošināja mieru Ķīnas rietumos, no kurienes arī aizsākās tirdzniecības apmetņu būvniecība maršrutā no Ķīnas līdz Kaspijas jūrai. Sunu dinastijas laikā (960–1279) sakarā ar arābu iekarojumiem un jūras tirdzniecības attīstību Zīda ceļa nozīme samazinājās. Tā vietā Vikingu laikos izveidojās tirdzniecības ceļi pa lielajām Austrumeiropas upēm starp Centrālāziju un Ziemeļeiropu.

Zīda ceļa nozīme atjaunojās pēc Mongoļu impērijas izveidošanās 13. gadsimtā, pa to uz Ķīnu ceļoja Marko Polo un citi eiropieši. Azovas jūras krastos un Krimā izveidojās dženoviešu kolonijas tirdzniecībai pa Zelta Ordas tirdzniecības ceļiem, kas tika izmantoti līdz pat 16. gadsimtam.^[1]

Savu nosaukumu šis senais tirdzniecības ceļš ieguva 1877. gadā, kad pirmo reizi ceļu par Zīda ceļu nodēvēja vācu ceļotājs un ģeogrāfs Ferdinands fon Rihthofens.

Ceļa ģeogrāfija labot šo sadaļu

Zīda ceļš ir vesels sauszemes un jūras ceļu tīkls, kura garums bija vairāk nekā 8000 km. Tirdzniecības ceļa sākums bija Ķīnā, un tas savienoja senatnes lielās impērijas — Ķīnu, Indiju, Persiju, Divupi, Ēģipti un Romas impēriju.

Zīda ceļa nozīmība labot šo sadaļu

Ar Zīda ceļa starpniecību Rietumos nonāca tādi ķīniešu izgudrojumi kā zīds, šaujampulveris, papīrs, kompass. Uzskata, ka budisms ienāca Ķīnā pa Zīda ceļu.^[2]

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zīda ceļš

↑ Vadime Elisseeff. The Silk Roads: Highways of Culture and Commerce. UNESCO Publishing / Berghahn Books, 2001. 332 pages. lpp. ISBN 978-92-3-103652-1.
↑ Richard Folz, Religions of the Silk Road (37-58 lpp.), ISBN 978-0-230-62125-1