Baruni (Pļusu ciema padome)
Baruni (baltkrievu: Баруны, krievu: Боруны) ir ciems Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajona Pļusu ciema padomē, kas izvietojies starp Belajes, Kamenkas un Zabornes ezeru, 4 km uz austrumiem no Latvijas robežas, 11 km no ciema padomes centra Pļusiem un 15 km no rajona centra Braslavas.
| Baruni | |
|---|---|
| Ciems | |
| Баруны, Боруны | |
  Baruni  Baruni | |
| Koordinātas: 55°44′30″N 26°57′40″E / 55.74167°N 26.96111°EKoordinātas: 55°44′30″N 26°57′40″E / 55.74167°N 26.96111°E | |
| Valsts |
 Baltkrievija |
| Apgabals | Vitebskas apgabals |
| Rajons | Braslavas rajons |
| Ciema padome | Pļusu ciema padome |
| Iedzīvotāji (2009)[1] | |
| • kopā | 141 |
| Laika josla | MSK (UTC+3) |
| • Vasaras laiks (DST) | MSKST (UTC+3) |
| Tālruņu kods | (+375) 2153 |
Vēsture
labot šo sadaļuViduslaiki
labot šo sadaļuSaskaņā ar Livonijas un Lietuvas lielkņazistes pēdējo, 1545. gada, robežlīgumu, teritorija, kurā atrodas mūsdienu Baruni, ietilpa Livonijas ordeņvalsts Daugavpils komturejā.[2][3] Līdz ar Viļņas ūnijas noslēgšanu 1561. gadā arī šī teritorija de jure nonāca Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.[4]
Livonijas karš veicināja vardarbību lielkņazistes pierobežā, kā rezultātā Lietuvas muižniecība patvaļīgi pārbīdīja robežu un piesavinājās daļu Aizlauces draudzes novada zemju. Vairākkārt plānotā robežu pārskatīšanas komisija karadarbības un citu ārēju apstākļu dēļ nekad tā arī nesanāca. Hercogistes dienvidu robeža uz austrumiem no Kurcuma palika nepārskatīta līdz pat Trešajai Polijas dalīšanai 1795. gadā,[4] kad faktiski pastāvošā Kurzemes hercogistes robeža kļuva par oficiālo Kurzemes guberņas robežu Krievijas Impērijas sastāvā, un secīgi kļuva par pamatu mūsdienu Latvijas valsts robežu izveidē.
Pēc 1566. gada teritorija faktiski nonāca Polijas—Lietuvas Viļņas vaivadijas Braslavas apriņķa pārvaldībā.
Jaunie laiki
labot šo sadaļuLīdz ar Trešo Polijas dalīšanu 1795. gadā Baruni nonāca Krievijas Impērijas Viļņas guberņas Braslavas apriņķī, bet 1843. gadā apriņķa centru pārcēla uz Novoaleksandrovsku, un apriņķi pievienoja Kauņas guberņai.[5]
20. gadsimts
labot šo sadaļuPirmā pasaules kara laikā, no 1915. gada beigām līdz 1918. gada februārim frontes līnija atradās ciema tiešā tuvumā. 1918. gada februārī Barunus ieņēma Vācijas Impērijas karaspēks. Pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas Vācijas okupētajās teritorijās 1918. gada 25. martā pasludināja Baltkrievijas Tautas Republiku, kas par savu teritoriju uzskatīja zemes līdz Daugavpilij, ieskaitot, un secīgi arī Barunus. Savukārt pēc Vācijas kapitulācijas teritoriju 1918. gada decembrī atguva Padomju Krievija, kas 1919. gada 1. janvārī pasludināja tās sastāvā ietilpstošas Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidi, taču jau 1919. gada 27. februārī tā apvienojās ar Lietuvas Padomju Republiku, izveidojot Lietuvas—Baltkrievijas PSR.
Poļu—padomju kara laikā 1919. gada augusta beigās teritoriju ieņēma Polijas armija. Kad 1920. gada 4. jūlijā sākās Sarkanās armijas uzbrukums, Polijas armijas apakšgrupa Dzwina 5. jūlijā atkāpās. Okupētajās teritorijās 1920. gada 31. jūlijā no jauna izveidoja Baltkrievijas SPR. Pēc Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 18. martā Baruni galīgi nonāca Polijas Republikas sastāvā, kur tie ietilpa Navahrudakas vaivadijas,[6] bet no 1926. gada Viļņas vaivadijas Braslavas apriņķa Slabodkas gminā.[7][8][9] 1921. gadā Barunos 39 sētās dzīvoja 181 iedzīvotājs, no kuriem 92 bija Romas katoļi, 74 vecticīgie un 15 pareizticīgie. Pēc etniskā sastāva 95 no tiem poļi un 86 — baltkrievi.[8] 1931. gadā 27 sētās dzīvoja 139 iedzīvotāji.[9] Ticīgie bija piederīgi Pļusu Romas katoļu draudzei.[10] Pastāvēja mežsarga postenis, kur mita 4 iedzīvotāji.[9]
Otrā pasaules kara Polijas kampaņas gaitā 1939. gada septembrī Baruni nonāca Padomju Savienības Baltkrievijas PSR sastāvā. 1940. gada 12. oktobrī to iekļāva jaunizveidotajā Viļejkas apgabala Braslavas rajona Pļusu ciema padomē. No 1941. gada jūnija līdz 1944. gadam Baruni atradās Trešā reiha okupācijā un ietilpa Ostlandes Glubokojes apriņķī, kad to atkal okupēja padomju armija un iekļāva Baltkrievijas PSR sastāvā.
1945. gada 31. decembrī Padomju Savienības ieceltā Polijas marionešu valdība ratificēja līgumu par Polijas un Padomju Savienības republiku robežu grozīšanu, ar ko Polija atteicās no savām teritorijām uz austrumiem no Kerzona līnijas, tai skaitā Baruniem.[11]
Kopš 1991. gada Baruni ir daļa no neatkarīgās Baltkrievijas.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu| Gads | Iedz. | ±% g.p. |
|---|---|---|
| 1921 | 181 | — |
| 1931 | 181 | +0.00% |
| 1999 | 215 | +0.25% |
| 2009 | 141 | −4.13% |
| [1][8][9] | ||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Liczby ludności miejscowości obwodu witebskiego na podstawie spisu ludności wg stanu na dzień 14 października 2009 roku» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 27. jūnijā.
- ↑ «The Border of the Grand Duchy of Lithuania with Livonia in the Area of Drisviaty and Braslav (1426)» (krievu). 2023-06-13. Skatīts: 2024. gada 27. jūnijā.
- ↑ «Čelkis T., Antanavičius D. 1545 metų Livonijos ir Lietuvos Didžiosios Kunigaikštystės sienos patikrinimas (Livonijos pareigūnų ataskaita)» (lietuviešu, latīņu). 2011. Skatīts: 2024. gada 27. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 Jakovļeva, M. Kurzemes Hercogistes pārvalde, teritorija, robežas un metālieguves manufaktūras (1561—1795) Rīga, 1999. 221.
- ↑ Boruny, wieś, pow. nowoaleksandrowski, gm. Krasnogórka, [iekš:] Słownik geograficzny Królestwa Polskiego, t. XV, cz. 1: Abablewo — Januszowo, Varšava 1900, 217. lpp.
- ↑ «Ustawa z dnia 4 lutego 1921 r. o unormowaniu stanu prawno-politycznego na ziemiach, przyłączonych do obszaru Rzeczypospolitej na podstawie umowy o preliminaryjnym pokoju i rozejmie podpisanej w Rydze dnia 12 października 1920 r.» (poļu). 1921-92-94. Skatīts: 2024. gada 27. jūnijā.
- ↑ «Ustawa z dnia 22 grudnia 1925 r. w sprawie utworzenia województwa wileńskiego.» (poļu). 1925-12-22. Skatīts: 2024. gada 27. jūnijā.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Skorowidz miejscowości Rzeczypospolitej Polskiej: opracowany na podstawie wyników pierwszego powszechnego spisu ludności z dn. 30 września 1921 r. i innych źródeł urzędowych., t. 7, część 2, 1924, 10. lpp.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 Wykaz miejscowości Rzeczypospolitej Polskiej, t. 1, Varšava 1938, 10. lpp.
- ↑ Skorowidz miejscowości Rzeczypospolitej Polskiej z oznaczeniem terytorjalnie im właściwych władz i urzędów oraz urządzeń komunikacyjnych, Przemyśl, Varšava 1933, 148. lpp.
- ↑ «Ustawa z dnia 31 grudnia 1945 r. o ratyfikacji podpisanej w Moskwie dnia 16 sierpnia 1945 r. umowy między Rzecząpospolitą Polską a Związkiem Socjalistycznych Republik Radzieckich o polsko-radzieckiej granicy państwowej. (1945. gada 31. decembra līgums par 1945. gada 16. augustā Maskavā panāktās vienošanās par Polijas Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības robežu ratifikāciju)» (poļu). Skatīts: 2024. gada 3. martā.