Aizlauces draudzes novads
Aizlauces draudzes novads (vācu: Kirchspiel Überlauz) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Daugavpils komtureja tika sadalīta. Vecā viduslaiku Daugavpils (tagad Naujenē) palika Livonijas Pārdaugavas hercogistei, bet Kurzemes un Zemgales hercogistē nokļuva tās daļa Daugavas kreisajā krastā, kas saglabāja savu vēsturisko — Daugavpils draudzes novada nosaukumu. Vēlāk no tā atdalīja Aizlauces draudzes novadu.
Tagad agrākā Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada teritorijā atrodas Augšdaugavas novada un Krāslavas novada Sēlijas daļā Daugavas kreisajā krastā.
-
Aizlauces draudzes novads kā Daugavpils draudzes novada (Dünaburgische Kirschpiel) austrumu daļa 1770. gada kartē.
-
Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte (1820).
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuAizlauces novada iedzīvotāju etniskais sastāvs un reliģiskā piederība bija ļoti dažāda. Vācbaltiešu muižnieku un luterāņu mācītāju ietekmē te kopš 16. gadsimta baznīcas reformācijas pakāpeniski izplatījās luterāņu ticība, bet pēc 17. gadsimta poļvalodīgo muižnieku un garīdznieku ietekmē daļa vietējo iedzīvotāju pārpoļojās un pārgāja katoļu ticībā. 17. gadsimta lielo karu un juku laikos šeit no Krievijas caristes ieceļoja vajātie vecticībnieki, bet no Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja ebreji, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 19. gadsimtā ieceļoja arī pareizticīgie krievi. Visi šie etniskie elementi novadā bija sajaukušies raibā juceklī un gandrīz visur nevienai grupai nebija absolūta vairākuma.[1]
Baznīcas un mācītājmuižas Aizlauces draudzes novadā (1841)[2]
labot šo sadaļu- Bornes luterāņu baznīca, kuras pamati likti 1537. gadā. Vecā koka Bornes baznīca 1937. gadā pārvesta uz Brīvdabas muzeju
- Aizlauces draudzes novada luterāņu mācītājmuižas (pastorāti) atradās pie Muravkas slobodas, tagadējā Sīķelē (Siekeln) un Turģelē jeb Taršekā, tagadējā Demenē (Demmen-Pastorat)
- Elernes (Ellern) katoļu baznīca, kas 1650. gadā celta kā luterāņu baznīca ar lūgšanu namu Matulišķos (Matulischek)
- Laucesas (Lauzen) katoļu baznīca
- Smeļinas (Smelina) katoļu baznīca
- Varnaviču (Warnowiz) katoļu kapella
- Ortodoksās baznīcas atradās Fabianovā, Salienā (Sallonay) ar filiāli Tartakā, Kaplavā, Ščevā un Skrudalienā ar filiāli Ezervonkā.
Muižas Aizlauces draudzes novadā (1841)[2]
labot šo sadaļu
Privātās muižaslabot šo sadaļu
|
|
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VII. sējuma 12574-12581 slejas, Rīga, 1931.-1932. gads
- ↑ 2,0 2,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten. G. A. Reyher, 1841 (Google e-grāmata)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte no [1] (bijušā Aizlauces draudzes novada rietumdaļas muižu nosaukumi latviski)
- Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte no [2] (bijušā Aizlauces draudzes novada austrumdaļas muižu nosaukumi latviski)
- Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte no [3] (bijušā Aizlauces draudzes novada dienviddaļas muižu nosaukumi latviski)