Aizlauces draudzes novads

Aizlauces draudzes novads (vācu: Kirchspiel Überlauz) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859).

Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Vēsture

Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas bijusī Daugavpils komtureja tika sadalīta. Vecā viduslaiku Daugavpils (tagad Naujenē) palika Livonijas Pārdaugavas hercogistei, bet Kurzemes un Zemgales hercogistē nokļuva tās daļa Daugavas kreisajā krastā, kas saglabāja savu vēsturisko — Daugavpils draudzes novada nosaukumu. Vēlāk no tā atdalīja Aizlauces draudzes novadu.

Tagad agrākā Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada teritorijā atrodas Augšdaugavas novada un Krāslavas novada Sēlijas daļā Daugavas kreisajā krastā.

• 
  Aizlauces draudzes novads kā Daugavpils draudzes novada (Dünaburgische Kirschpiel) austrumu daļa 1770. gada kartē.
• 
  Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte (1820).

Iedzīvotāji

Aizlauces novada iedzīvotāju etniskais sastāvs un reliģiskā piederība bija ļoti dažāda. Vācbaltiešu muižnieku un luterāņu mācītāju ietekmē te kopš 16. gadsimta baznīcas reformācijas pakāpeniski izplatījās luterāņu ticība, bet pēc 17. gadsimta poļvalodīgo muižnieku un garīdznieku ietekmē daļa vietējo iedzīvotāju pārpoļojās un pārgāja katoļu ticībā. 17. gadsimta lielo karu un juku laikos šeit no Krievijas caristes ieceļoja vajātie vecticībnieki, bet no Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja ebreji, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 19. gadsimtā ieceļoja arī pareizticīgie krievi. Visi šie etniskie elementi novadā bija sajaukušies raibā juceklī un gandrīz visur nevienai grupai nebija absolūta vairākuma.

Baznīcas un mācītājmuižas Aizlauces draudzes novadā (1841)

Elernes katoļu baznīca, kas celta 1650. gadā kā luterāņu baznīca.

• Bornes luterāņu baznīca, kuras pamati likti 1537. gadā. Vecā koka Bornes baznīca 1937. gadā pārvesta uz Brīvdabas muzeju
• Aizlauces draudzes novada luterāņu mācītājmuižas (pastorāti) atradās pie Muravkas slobodas, tagadējā Sīķelē (Siekeln) un Turģelē jeb Taršekā, tagadējā Demenē (Demmen-Pastorat)
• Elernes (Ellern) katoļu baznīca, kas 1650. gadā celta kā luterāņu baznīca ar lūgšanu namu Matulišķos (Matulischek)
• Laucesas (Lauzen) katoļu baznīca
• Smeļinas (Smelina) katoļu baznīca
• Varnaviču (Warnowiz) katoļu kapella
• Ortodoksās baznīcas atradās Fabianovā, Salienā (Sallonay) ar filiāli Tartakā, Kaplavā, Ščevā un Skrudalienā ar filiāli Ezervonkā.

Muižas Aizlauces draudzes novadā (1841)

Privātās muižas Vārnovicas vai Varnaviču muiža (Warnowiz) ar Sarosla pusmuižu Vec-Koplavas muiža, vēlākā Vec-Bornes muiža (Alt-Born) ar Lizetovas (Lisettenhof) pusmuižu. Uz tās zemes atrodas Koplavas sloboda. Jaun-Koplavas muiža jeb Brinkovčika, vēlākā Jaunbornes muiža (Neu-Born) Lielbornes muiža (Groß-Born) Maz-Koplavas muiža jeb Aņisima, vēlākā Mazbornes muiža (Klein-Born) Sīķeles un Salonejas (Salienas) muiža (Siekeln un Sallonay) ar četrām pusmuižām — Johannina, Hieronimow, Opacznocz, Ezerwonka. Ezervonka kādreiz bija ciems ar uniātu baznīcu. Uz Sīķeles muižas zemes atradās Muraukas sloboda Demenes muiža (Demmen) ar divām pusmuižām — Dārzu muižu jeb Gatiņu muižu (Gartensee) un Grenctāles muižu (Gränzthal). Uz Demenes muižas zemes atradās Turģeles (Turgeln) sloboda Kumbuļu muiža (Kummeln) Ezernes muiža jeb Esernijas muiža (Essern) Tabaras jeb Taboras muiža (Tabor) Bruņas muiža (Brunnen) ar Rethof pusmuižu Salmuiža vai Salienas muiža (Sallensee) uz kuras zemes atradās Skrudalienas (Skrudelina) sloboda or ortodokso baznīcu Elkšņu muiža (Ellern) ar Adamshof pusmuižu

Marijanovas muiža (Marienhof), kas sakotnēji bija Elkšņu muižas pusmuiža Annas muiža (Annenhof jeb Platershof) Karlines muiža (Karolinenhof) Matulišķu muiža (Matulischek) ar Georgenhof pusmuižu Upes muiža (Bächhof) Lauka muiža (Feldhof) Briģes un Fabianovas muiža (Brüggen und Fabianowa) Lauķešes un Kurcmuiža (Lauzen und Kurzum) ar trīs pusmuižām — Krivanišķu (Krivanischek), Lignišķu (Lignischek) un Holländerei muižām. Uz muižas zemes atradās Ščevas vai Rževas (Schtschewa) sloboda ar ortodokso baznīcu un Tartaka sloboda ar vējdzirnavām Fabianišekas muiža (Fabianischeck) Lašupes jeb Lasenbekas muiža (Lassenbäck) ar Dünhof pusmuižu Liel-Lašu muiža (Groß-Lassen) Aronas (Arohnen) muiža Girvišķu muiža (Gierwischeck) Dēnaves jeb Ilgas muiža (Ilgen) Rozališķu muiža (Rosalischek) ar Jaun-Sīķeles pusmuižu (Neu-Siekeln) Šēnheidas muiža (Schönheiden) Belmontu muiža (Belmont) Skaistkalnes muiža (Schönberg)

Ārējās saites

• Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte no [1] (bijušā Aizlauces draudzes novada rietumdaļas muižu nosaukumi latviski)
• Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte no [2] (bijušā Aizlauces draudzes novada austrumdaļas muižu nosaukumi latviski)
• Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte no [3] (bijušā Aizlauces draudzes novada dienviddaļas muižu nosaukumi latviski)