Atvērt galveno izvēlni

Smoļenskas kņazi

Wikimedia projekta saraksts
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā.

Smoļenskas kņazs (krievu: князь Смоленский) bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010. līdz 1405. gadam. Smoļenskas kņazi ir cēlušies no varjagiem, kas 9.-10. gadsimtā valdīja pilskalnos, kas bija izvietoti gar svarīgākajiem upju ceļiem no "varjagiem uz grieķiem" (Ceļš no varjagiem uz grieķiem). 11. gadsimtā Smoļenskā valdīja Kijevas lielkņazu Rurikoviču dzimtas vietvalži. 12. gadsimtā Smoļenskas kņazu tronī nonāca Kijevas kņaza Rostislava Mstislaviča pēcnācēji ("Rostislaviči"), kas valdīja Smoļenskā un Kijevā. 13. gadsimta sākumā Rostislaviči iesaistījās Livonijas krusta karos. 1212. un 1214. gadā viņu vadītās karadraudzes uzbruka ugauņiem, 1217. un 1219. gadā viņi piedalījās cīņās ar Zobenbrāļu ordeni un to sabiedrotajiem letiem un līviem (Kauja pie Otepē (1217). 1229. gadā tika noslēgts miera līgums ar Rīgu (sk. zemāk).

Smoļenskas kņazi saglabāja neatkarību līdz 1274. gadam, kad bija spiesti pakļauties Zelta Ordas haniem. 1386. gadā Lietuvas dižkungs Vītauts Dižais sakāva Smoļenskas karaspēku un 1404. gadā pievienoja saviem valdījumiem. Pēc tam Smoļenskā valdīja Lietuvas vietvalži ar kņaza titulu, viņu vārdi ir tikai daļēji zināmi, pēc 1488. gada tika lietots Smoļenskas stārasta, no 1508. gada vaivada tituls (lietuviešu: Smolensko seniūnas, Smolensko vaivada). 1514. gadā Smoļensku iekaroja Maskavijas lielkņaziste, 1611.-1654. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts atguva pārvaldību pār Smoļenskas vaivadiju, pēc tam to pievienoja Krievijas caristei.

Kijevas Rurikoviču vietvalži (1010-1125)Labot

Rostislaviču dinastija (1125-1405)Labot

Suverenitātes periodsLabot

Zelta Ordas atkarībāLabot

Lietuvas atkarībāLabot

Lietuvas dižkunigaitijas vietvalži (1405-1514)Labot

Skatīt arīLabot