Drevļani
Drevļani (senkrievu: Древлѧне[1] vai Дєрєвлѧнє,[2] ukraiņu: Деревляни) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža),[3] galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos. 946. gadā viņi kļuva par Kijivas Krievzemes sastāvdaļu.
Etimoloģija labot šo sadaļu
Nosaukums ''Drevļani'' (Дєрєвлѧнє) senkrievu valodā nozīmē "meža ļaudis".
Vēsture labot šo sadaļu
Drevļani nodarbojās ar lauksaimniecību, lopkopību un amatniecību. Pats nosaukums norāda, ka viņu amatniecība bija cieši saistīta ar kokapstrādi un koka izstrādājumiem.
Sākotnēji drevļani pretojās Kijivas Krievzemei. Novgorodas kņazs Oļegs 883. gadā lika drevļaniem maksāt Kijivai meslus. 907. gadā drevļani piedalījās Kijivas militārajā kampaņā pret Austrumromas impēriju.
Pēc Oļega nāves 912. gadā drevļani pārtrauca maksāt nodevas. Kad Kijivas kņazs Igors mēģināja saņemt nodevu vēlreiz, tie sacēlās un 945. gadā viņi nogalināja viņu. Atraitne Olga nodedzināja viņu galvaspilsētu Iskorosteņu un nolīdzināja līdz pamatiem citas pilsētas.
Pēdējo reizi drevļani pieminēti 1136. gadā.
Neatkarības periods labot šo sadaļu
Pirms pakļaušanas Kijivai drevļaniem bija labi attīstīta cilšu organizācija. Drevlļanu politiskais centrs bija Iskorostenas pilsēta, vēlāk — Ovruča. Drevļanu kņazs bija Malks (iespējams, no vārda ''malka'').
Antropoloģija labot šo sadaļu
Drevļaniem bija raksturīga tumša vai jaukta matu un acu pigmentācija.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Іпатіївський літопис. До лЂта 6414 [906].». litopys.org.ua. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-06. Skatīts: 2023-04-09.
- ↑ Maxmaster. «Древляне». Киевская Русь (ru-RU), 2022-11-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-09. Skatīts: 2023-04-09.
- ↑ «drevļani | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-04-05.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Drevļani.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)