Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no 6. līdz 21. martam. Kopā tika iesniegti 16 saraksti ar 246 kandidātu vārdiem. Tiesības piedalīties vēlēšanās ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Vēlētāju uzskaitei izmantos vēlētāju reģistru, kur katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.
Iepriekšējā balsošanā savu balsi varēja nodot no trešdienas līdz piektdienai, kad iecirkņi strādāja dažas stundas dienā. Šajās dienās varēja balsot arī citos iecirkņos, tomēr ceturtdien[1] un piektdien pa dienu[2] informācijas sistēmas traucējumu dēļ tas nebija iespējams, traucējumi tika novērsti tikai piektdienas vakarā.[3] Piektdien par četrām stundām tika pagarināts iecirkņu darba laiks.[2]
Iepriekšējā nobalsošanā piedalījās 11,16% balsstiesīgo.[4]
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 474 390 vēlētāji jeb 33,6% balsstiesīgo,[24] kas nedaudz pārsniedza 2014. gada vēlēšanu balsošanas aktivitāti, kad tajās piedalījās 445 225 vēlētāji jeb 30% no balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem.
Pēc aptuveni 90% balsu saskaitīšanas tika paziņots, ka lielāko vēlētāju atbalstu saņēma partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (ap 26% balsu), tālāk sekoja partija "Saskaņa" (ap 18%), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (ap 16,2%), apvienība "Attīstībai/Par!" (ap 12,2%), partija "Latvijas Krievu savienība" (ap 6,5%), Zaļo un Zemnieku savienība (ap 5,4%), Latvijas Reģionu apvienība (ap 4,9%) un Jaunā konservatīvā partija (ap 4,3%).[25]
.jpg)
.jpg)
