Vikipēdija

Artūrs Toms Plešs

Latvijas uzņēmējs, politiķis

Artūrs Toms Plešs (dzimis 1992. gada 4. janvārī Bauskā) ir Latvijas inženieris, uzņēmējs un politiķis. Bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā, pārstāvot partiju apvienību "Attīstībai/Par!", kā arī 13. Saeimas deputāts. Ir partijas "Latvijas attīstībai" biedrs.

Artūrs Toms Plešs
Artūrs Toms Plešs 2018. gadā
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Amatā
2020. gada 17. decembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Juris Pūce
Pēctecis Māris Sprindžuks
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2020. gada 18. decembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Dzimšanas dati 1992. gada 4. janvārī (32 gadi)
Valsts karogs: Latvija Bauska, Latvija
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas attīstībai (kopš 2013)
Partiju apvienība Attīstībai/Par!
Profesija inženieris
Augstskola RTU

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Bauskā. Vidējo izglītību ieguvis Bauskas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē, kur 2016. gadā absolvējis bakalaura studiju programmu “Transportbūves”. Bakalaura studiju laikā piedalījies “Erasmus” programmā Dānijas Tehniskajā universitātē. 2019. gadā ieguvis maģistra grādu studiju programmā “Pilsētu un reģionu inženierekonomika” Rīgas Tehniskajā universitātē.

Darba gaitas sācis kā būvtehniķis AS "Ceļuprojekts". Darbojies uzņēmējdarbībā, bijis "Digital Media Solutions" valdes loceklis.[1]

2023. gadā kļuvis par izpilddirektoru Dānijas uzņēmumā "Eurowind Energy".[2]

Politiskā darbība labot šo sadaļu

Būdams students Rīgas Tehniskajā universitātē, aktualizējis jautājumu par Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) piešķirto līdzekļu godprātīgu tērēšanu Vanšu tilta apsaimniekošanai. 2013. gadā veiktais pētījums par tilta margu vienreizējai krāsošanai atvēlēto summu piesaistījis plašāku sabiedrības uzmanību; tā rezultātā Rīgas dome izplatījusi paziņojumu, kurā tiek skaidrots, kas sadārdzinājis Vanšu tilta margu krāsošanu.[3]

A. T. Plešs ir viens no partijas “Latvijas attīstībai” dibinātājiem; partija dibināta 2013. gada 15. decembrī. Pirmo reizi kandidēja Saeimas vēlēšanās 2014. gadā no partijas "Latvijas attīstībai" saraksta, kas neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. 2017. gadā A. T. Plešs tika ievēlēts Bauskas novada domē. Gan pirms ievēlēšanas deputāta amatā, gan pilnvaru laikā aktīvi iestājies par dzelzceļa “Rail Baltica” staciju Bauskā.[4] Kā viens no būtiskākajiem Pleša virzītajiem un Bauskas domes īstenotajiem projektiem ir Bauskas novada pašvaldības policijas izveide.[5]

2018. gadā no Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" saraksta. 2019. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts. No 2019. gada 23. janvāra ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

13. Saeimā A. T. Plešs strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Šobrīd ir Administratīvi teritoriālās reformas komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs.[6] Būdams Administratīvi teritoriālās reformas ziņotājs, viņa vadībā izstrādātas minētās novadu reformas iestrādes un tās tālākvirzība; Saeima 2020. gada 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.[7] Strādā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Pieprasījumu komisijā. Būdams Tautsaimniecības komisijas loceklis, Plešs vadījis Depozīta sistēmas ieviešanas procesu, lai līdz 2022. gada 1. februārim sistēma uzsāktu pilnvērtīgu funkcionēšanu.[8] Viņš uzskata, ka “depozīta sistēma ir viens no risinājuma elementiem, kas var tieši ietekmēt cilvēku paradumus, veicinot iesaisti atkritumu šķirošanā, tādējādi mazinot apkārtējās vides piesārņojumu.”[9]

A. T. Plešs vairākkārt uzsvēris klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanas nepieciešamību, aktīvi iestājies par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību un Dzīvesbiedru likuma nepieciešamību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs labot šo sadaļu

Dažas nedēļas pēc ministra Jura Pūces demisijas 2020. gada 17. decembrī A. T. Plešs tika apstirpināts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. Viņš kļuvis par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 2022. gadā A. T. Plešs kļuva par apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāju.

2022. gadā notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru.

Rīgas teritorijas plānojuma apturēšana labot šo sadaļu

2022. gada 23. martā VARAM apturēja Rīgas teritoriālā plānojuma noteikumus, kas paredzēja arī azartspēļu zāļu aizliegšanu pilsētā.[10] Pēc šī A.T. Pleša lēmuma Rīgas mērs Mārtiņš Staķis izstājās no partijas "Kustība Par!" un apvienības "Attīstībai/Par!". Partija "Progresīvie" pieprasīja Pleša demisiju, saskatot šajā lēmumā azartspēļu lobija ietekmi.[11]

Arī politologs Filips Rajevskis atzina, ka VARAM Jura Pūces un A. T. Pleša vadībā "ir raksturīgi apturēt pašvaldību attīstības plānus, kas paredz azartspēļu ierobežošanu vietvarā".[12]

2022. gada 30. jūnijā Satversmes tiesa ierosināja lietu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša rīkojumu apturēt Rīgas domes saistošos noteikumus, ar kuriem tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums.[13] 2023. gada janvārī arī Tieslietu ministrija atzina tobrīd jau bijušā reģionālās attīstības ministra lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu par nesamērīgu,[14] savukārt 15. februārī A. T. Pleša pēctecis ministra amatā Māris Sprindžuks šo lēmumu anulēja.[15] 2023. gada 20. aprīlī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu Ķekavas lietā par Artūra Toma Pleša lēmumu apturēt saistošos noteikumus azartspēļu aizliegšanai novada teritorijā,[16] atzīstot, ka ministra rīkojums apturēt azartspēļu aizliegumu bija pamatots, bet pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi ir prettiesiski.[17]

Atzinības un apbalvojumi labot šo sadaļu

2019. gadā Artūrs Toms Plešs iekļauts žurnāla "Forbes Latvija" ikgadējā reitinga "30 līdz 30" Latvijas jauno līderu sarakstā,[18] kurā "[..] iekļauti cilvēki līdz 30 gadu vecumam, kas guvuši panākumus dažādās nozarēs"[18] 2020. gada marta numurā, pārstāvot Latviju, iekļauts žurnāla starptautiskā izdevuma vispasaules reitinga "30 under 30" sarakstā.[19][20]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Artūrs Toms Plešs Arhivēts 2020. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē. Attīstībai Par!
  2. ↑ Delfi. «Pabijis bezdarbniekos, eksministrs Plešs tagad ir izpilddirektors energokompānijā». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-18.
  3. ↑ «Rīgas dome skaidro Vanšu tilta margu krāsošanas dārdzību». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2020-11-17.
  4. ↑ «Vēlas vilciena staciju Bauskā». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2020-11-17.
  5. ↑ «Artūrs Toms Plešs: Pašvaldības policija – drošības un kārtības garants». www.attistibai.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-25. Skatīts: 2020-11-17.
  6. ↑ «Artūrs Toms Plešs - Latvijas Republikas 13.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-17.
  7. ↑ «Saeima nobalso par novadu reformu: būs 42 vietvaras, valstspilsētas un nulles līmeņa pašvaldības». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-11-17.
  8. ↑ «Depozīta sistēmu plāno ieviest 2022. gadā; atmaksa būs skaidrā naudā un veikalu čekos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-11-17.
  9. ↑ «Attīstībai Par | Artūrs Toms Plešs: “Depozīta sistēma ir par mūsdienīgu Latviju”». Attīstībai Par. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-29. Skatīts: 2020-11-17.
  10. ↑ «VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-20.
  11. ↑ «Rīgas domes koalīcijas partija «Progresīvie» prasa ministra Pleša demisiju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-20.
  12. ↑ «Politologs Rajevskis: VARAM ir raksturīgi apturēt vietvaru attīstības plānus azartspēļu liegumu dēļ». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-20.
  13. ↑ «Satversmes tiesa ierosina lietu saistībā ar pašvaldību ministra apturēto Rīgas attīstības plānu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-20.
  14. ↑ «Tieslietu ministrija: Pleša lēmums apturēt Rīgas attīstības plānu bija nesamērīgs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-20.
  15. ↑ «Pašvaldību ministrs atceļ sava priekšgājēja lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-20.
  16. ↑ «Ķekava azartspēļu aizlieguma apturēšanu apstrīdēs Satversmes tiesā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-02.
  17. ↑ «Ķekavas novada dome zaudē Satversmes tiesas lietā par azartspēļu aizlieguma apturēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-02.
  18. ↑ 18,0 18,1 «30 līdz 30: Valsts pārvalde un jurisprudence». forbesbaltics.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-14. Skatīts: 2020-12-10.
  19. ↑ «Forbes, 2020, March edition, p.31». Issuu (angļu). Skatīts: 2020-12-10.
  20. ↑ «30 līdz 30: Tehnoloģijas un finanses». forbesbaltics.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-14. Skatīts: 2020-12-10.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Juris Pūce 		Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
2020. gada 17. decembris — 2022. gada 14. decembris 		Pēctecis:
Māris Sprindžuks


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Artūrs_Toms_Plešs&oldid=4021156"