Marija Golubeva

Latvijas politiķe

Marija Golubeva (dzimusi 1973. gada 28. jūnijā) ir Latvijas krievu politiķe, augstskolu pasniedzēja, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste. Kā politikas pētniece specializējusies izglītības un integrācijas politikas jomā.[2]

Marija Golubeva
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781418991).jpg
Marija Golubeva 2018. gadā
13. Saeimas deputāte
Amatā
2022. gada 19. maijs — 2022. gada 1. novembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2021. gada 7. jūnijs
Prezidents Raimonds Vējonis
Egils Levits
Premjerministrs Māris Kučinskis
Arturs Krišjānis Kariņš
Latvijas Republikas iekšlietu ministre
Amatā
2021. gada 3. jūnijs — 2022. gada 16. maijs
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Sandis Ģirģens
Pēctecis Kristaps Eklons
13. Saeimas sekretāra biedre
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2021. gada 8. jūnijs
Prezidents Raimonds Vējonis
Egils Levits
Premjerministrs Māris Kučinskis
Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Gunārs Kūtris
Pēctecis Inese Voika

Dzimšanas dati 1973. gada 28. jūnijā (49 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krieviete[1]
Politiskā partija Kustība Par!
Partiju apvienība Attīstībai/Par!
Dzīvesbiedrs(-e) Diāna Ieleja (kopš 1991)
Profesija politoloģe, politikas analītiķe
Augstskola Kembridžas Universitāte 2000
Centrāleiropas Universitāte 1995
Latvijas Universitāte 1994

Pārstāvot partiju "Kustība Par!" bija 13. Saeimas deputāte un Latvijas Republikas iekšlietu ministre, partiju apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītāja, kā arī Saeimas sekretāra biedre.[3]

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1973. gadā. Mācījās Rīgas 40. vidusskolā. Studēja angļu filoloģiju Latvijas Universitātē un 1994. gadā ieguva bakalaura grādu, 1995. gadā ieguva maģistra grādu vēsturē Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā, 1999. gadā ieguva zinātņu doktora grādu Kembridžas Universitātē.[4]

1999. gadā Golubeva sāka mācīt kultūras vēsturi Latvijas Kultūras akadēmijā, bija Vidzemes augstskolas Pētniecības centra vadītāja (2002–2003), strādāja par konsultanti Valsts kancelejā, docēja politikas zinātnes kursu Rīgas Stradiņa universitātē.[2] No 2004. līdz 2012. gadam strādāja Providus sabiedriskās politikas centrā, vēlāk par vecāko konsultanti ICF GHK Briselē (2013–2014), kur analizēja Eiropas Savienības politiku, bija Providus attīstības direktore (2014–2016), tad SIA RHC Consulting valdes locekle (2016–2018), nodarbojās ar uzņēmumu un iestāžu konsultēšanu.[2]

Politiskā darbībaLabot

2017. gadā piedalījās liberāli centriskās partijas "Kustība Par!" dibināšanas kongresā un tika ievēlēta tās valdē.[5]

2018. gada rudenī ievēlēta 13. Saeimā no "Attīstībai/Par" saraksta.[6] Pirmajā Saeimas sēdē tika ievēlēta Saeimas prezidijā par sekretāra biedri.[3]

2019. gada maijā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta. 2021. gada sākumā, pēc tam, kad Daniels Pavļuts kļuva par veselības ministru, M. Golubeva viņa vietā ieņēma "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas amatu (iepriekš bija priekšsēdētāja vietniece).

2021. gadā 3. jūnijā, pēc ministru amatu pārdales Krišjāņa Kariņa valdībā partijas KPV LV izstāšanās no valdības dēļ, tika ievēlēta par Latvijas Republikas iekšlietu ministri.[7] Uz pilnvaru laiku nolika Saeimas deputāta mandātu.[8] 2022. gada 16. maijā M. Golubeva atkāpās no iekšlietu ministres amata pēc koalīcijas partneru Nacionālās apvienības izteiktās neuzticības par tiesībsargājošo iestāžu darbību 9. un 10. maijā notikušās ziedu nolikšanas laikā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā.[9] 19. maijā M. Golubeva atjaunoja Saeimas deputātes mandātu.

2022. gada 14. Saeimas vēlēšanās kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja 5% barjeru.

Privātā dzīveLabot

Marija Golubeva pēc Edgara Rinkēviča ir otrā atklātā LGBT kopienas Saeimas deputāte[10] un Latvijas ministre.

Precējusies ar izglītības konsultanti Diānu Ieleju.[11] M. Golubevai patīk opera, dzīvnieki un daba.[2]

AtsaucesLabot

  1. «Dialogi.lv: Diskusija – Krievu izcelsmes latvieši». delfi.lv. 2004. gada 26. augustā. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Marija Golubeva». kustibapar.lv. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
  3. 3,0 3,1 Ella Semjonova. «13.Saeimas pirmajā sēdē sadalītas vietas Prezidijā – bez amatiem paliek «KPV LV» un ZZS» (latviešu). lsm.lv, 2018-11-06. Skatīts: 2018-11-07.
  4. lv.linkedin.com
  5. «Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi» (latviešu). Skatīts: 2018-06-12.
  6. «Ievēlēto deputātu alfabētiskais saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
  7. lvportals.lv. «Iekšlietu ministres amatā šodien stājas Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2021-06-04.
  8. «Jaunā iekšlietu ministre Golubeva uz laiku noliek Saeimas deputātes mandātu». TVNET (latviešu). 2021-06-07. Skatīts: 2021-06-09.
  9. «Iekšlietu ministre Golubeva paziņo par atkāpšanos no amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-05-16.
  10. Peter Dunne. «Latvia Makes History By Electing Openly LGBT+ Politicians». gcn.ie, 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 9. novembrī.
  11. «Marija Golubeva un Diāna Ieleja – viņas ir kopā 30 gadus un noslēgušas laulību Briselē». www.santa.lv. Skatīts: 2021-06-06.

Ārējās saitesLabot


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Sandis Ģirģens
Latvijas iekšlietu ministre
2021. gada 3. jūnijs2022. gada 16. maijs
Pēctecis:
Kristaps Eklons