Vikipēdija

Atis Lejiņš

Latvijas politiķis
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Lejiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Atis Lejiņš (dzimis 1942. gada 28. septembrī Jelgavā) ir Latvijas politiķis, bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs. Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. No 2020. gada nogales Īrijas Kultūras centra valdes priekšsēdētājs.[1]

Atis Lejiņš
Atis Lejiņš 2019. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati 1942. gada 28. septembrī (81 gads)
Valsts karogs: Ostlande Jelgava, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP (līdz 2011)
Vienotība (?-joprojām)
Profesija vēsturnieks
Augstskola Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Jelgavā skolotāju Eduarda Lejiņa (1894 Krievijā — 1989 Kalifornijā, ASV) un Annas Emilijas (dzimušas Irbes) Lejiņas (1904 Plāņu pagastā — 1984 Kalifornijā, ASV) ģimenē. Vecākais brālis Aivars Lejiņš dzimis 1939. gadā, bet māsa Aija Lejiņa — jurista un Bergu dzimtas mantinieka Justa Nikolaja Karlsona sieva[2] — 1944. gadā.[3] 1944. gada rudenī ģimene devās kara bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara, 1950. gadā kopā ar ģimeni kā bēgļi izbrauca uz Austrāliju. Šeit A. Lejiņš uzsāka skolas gaitas, iegūstot pamatizglītību. 1960. gadā ģimene pārcēlās uz ASV, kur apmetās Kalifornijas štatā. 1968. gadā A. Lejiņš ieguva maģistra grādu vēsturē Kalifornijas Universitātē Losandželosā. No 1979. līdz 1990. gadam bija direktora asistents Zviedrijas Ārpolitikas institūtā. Stokholmas Universitātē ieguvis doktora grādu vēsturē.

Divas reizes pabijis Afganistānā Afganistānas kara laikā, kur meklējis baltiešu karavīrus starp padomju gūstekņiem, viņa pieredze izmantota režisora Askolda Saulīša dokumentālajā filmā "Parāds Afganistānai" (2008).[4] Arī pats A. Lejiņš par šo periodu iepriekš izveidojis dokumentālu filmu-reportāžu "Ar partizāniem Afganistānā" (1988, producents Ilgars Linde). Kā norāda autors, filma ir "veltījums traģiskā nāvē kritušajiem latviešu zēniem un afgāņu draugiem, kas prata aizstāvēt savas zemes brīvību."[5]

Precējies, ģimenē ir trīs bērni.[6]

Sabiedriskā un politiskā darbība labot šo sadaļu

1989. gadā A. Lejiņš nodibināja Latvijas Tautas frontes Zviedrijas nodaļu, kuru vadīja līdz 1991. gadam, kad atgriezās uz dzīvi Latvijā. Tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē, kur bija Ārlietu komitejas vadītājs. 1992. gadā nodibināja Latvijas Ārpolitikas institūtu (LĀI). 1997. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1999. gadā bija Pasaules bankas īstermiņa konsultants Eiropas Savienībā un Baltijas reģionā. 2004. gadā uzņemts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru. 2008. gadā dibinājis Brīvības un Solidaritātes fondu un kļuvis par tā vadītāju (amatā bijis līdz 2013. gadam). 2009. gadā beidza vadīt LĀI un šobrīd ir tā goda direktors.

7. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009. gadā kandidēja no LSDSP saraksta, kā saraksta pirmais numurs, bet netika ievēlēts. Šai pašā gadā pretendēja uz LSDSP ģenerālsekretāra amatu, tomēr zaudēja ilggadējam partijas līderim Jānim Dinevičam. Partijā A. Lejiņš bija viens no ievērojamākajiem iekšējās opozīcijas pārstāvjiem.

2010. gadā viņš kļuva par politiskās apvienības "Vienotība" kandidātu Saeimas vēlēšanās (nebūdams apvienībā ietilpstošo partiju biedrs) un tika ievēlēts 10. Saeimā. Darbojās Ārlietu komisijā, Eiropas lietu komisijā, Baltijas lietu apakškomisijā, Korupcijas novēršanas apakškomisijā.

2011. gada janvārī partijas valde panāca A. Lejiņa izslēgšanu no LSDSP. J. Dinevičs medijiem to skaidroja ar partijas nespēju uzņemties atbildību par A. Lejiņa darbību Saeimā, kur viņš bija atbalstījis partijai nepieņemamo valdības ierosināto budžeta projektu.[7] Tā paša gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Lejiņš tika ievēlēts 11. Saeimā kā "Vienotības" saraksta kadidāts. 2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā.

No apvienības "Jaunā Vienotība" kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gada rudenī, taču netika ievēlēts. 2019. gada sākumā kļuva par Saeimas deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra Jāņa Reira vietā. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

2020. gada 16. jūnijā organizējis literātu konferenci "Bloomsday Latvia 2020" LU Zinātņu mājā,[8] kuras mērķis — debates par jaunu īru rakstnieka Džeimsa Džoisa romāna "Uliss" tulkojumu latviešu valodā. Pēc tās ievēlēts par Īrijas Kultūras centra valdes priekšsēdētāju.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «2020. gada bilance – Bloomsday Latvia» (en-US). Skatīts: 2021-01-11.
  2. ↑ Ir dārziņš ar apelsīnu koku
  3. ↑ Dzīvot dzīvu dzīvi : Annas Lejin̦as stāsts. Stokholma, 1988.
  4. ↑ «Parāds Afganistānai (2008)». Filmas.lv (lv-LV). Skatīts: 2021-01-22.
  5. ↑ Ar partizāniem Afganistānā 1986-1987. Atjaunināts: 2021-01-22
  6. ↑ Atis Lejiņš. Par mani
  7. ↑ «LSDSP izslēdz no partijas Ati Lejiņu / Diena». new.diena.lv. Skatīts: 2021-01-20.
  8. ↑ «Priekšvēsture – Bloomsday Latvia» (en-US). Skatīts: 2021-01-11.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Atis Lejiņš
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Atis_Lejiņš&oldid=3870938"