- 2. maijs — Latvijas Banka laida apgrozībā 50 un 100 latu naudas zīmes.
- 9. maijs:
- Latvija ieguva Rietumeiropas savienības asociētās valsts statusu.[5]
- Latvijas delegācija premjerministra Valda Birkava vadībā viesojās Francijā.
- 13. maijs:
- Jūrmalā sākās Baltijas Asamblejas 4. sesija.
- Rīgā viesojās Nobela prēmijas laureāte rakstniece Dorisa Lesinga.
- 17. maijs — Latvijas valdība paziņo par "Bankas Baltija" pārņemšanu, solot noguldītājiem, ka viņu naudai nekas nedraud.[1]
- 19. maijs — Saeima pieņēma likumu "Par pašvaldībām". Tas paredzēja, ka Latvijā ir pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldības, kuras realizē savas funkcijas ar pilsoņu vēlētu pārstāvju palīdzību. Šajā pašā dienā Saeima pieņēma likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".
- 20. maijs — valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienotās Valstis.
- 30. maijs — amerikāņu mecenāts Džordžs Soross pasniedza Sorosa fonda iedibināto Sabiedriskās saskaņas balvu žurnālistei Tatjanai Zandersonei un dzejniekam Uldim Bērziņam.
- 31. maijs — Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja Pasta likumu, sakarā ar kuru Latvijas Pasts tika pārdēvēts par valsts iestādi.
- 11. jūnijs:
- Rīgas kanālā notika pirmā Kanāla regate.
- Atjaunoja 1920. gada martā dibinātās Latvijas Universitātes Studentu padomes darbību, kura savu darbību pārtrauca padomju okupācijas laikā.
- 21. jūlijs — Saeima pieņēma Pilsonības likumu ar tajā iekļautajām normām par naturalizācijas kārtību un kvotām. Valsts prezidents Guntis Ulmanis 28. jūnijā pieprasīja to caurlūkot otrreiz (tas vairākkārtīgi tika labots).[6]
- 11. augusts — galīgajā variantā pieņemts un izsludināts Pilsonības likums.[6]
- 31. augusts — Latvijas teritoriju pameta pēdējās Krievijas armijas daļas.[8] Krievijas Federācija pabeidza sava karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, izņemot no Skrundas lokatora — Krievijas kosmiskās pretgaisa aizsardzības karabāzes.[1]
- 3. oktobris — darbu uzsāka Cēsu radiostacija "Radio Trīs".[2]
- 18. oktobris — ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 463 tika dibināta Naturalizācijas pārvalde. Par tās priekšnieci apstiprināja Eiženiju Aldermani, tika apstiprināts arī iestādes nolikums un štatu saraksts. Pirmos mēnešus NP darbojās tiešā Ministru kabineta pakļautībā, bet no 1995. gada 1. janvāra kļuva par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību.
- 20. oktobris — Saeima pieņēma likumu par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Tas tika dibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. Ordeņa devīze — Per aspera ad astra.
- 22. oktobris — notika savienības "Latvijas Ceļš" 1. kongress.
- 27. oktobris — Saeima pieņēma Latvijas Republikas valsts robežas likumu. Spēku zaudēja Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru Kabineta noteikumi Par Latvijas Republikas valsts robežu.
- 7. novembris — Triju Zvaigžņu ordeņa dome paziņoja pirmo atjaunotā ordeņa kavalieru vārdus: ar ordeņa IV šķiru tika apbalvoti dzejniece Vizma Belševica, dzejnieks Andrejs Eglītis, dāņu kultūras darbiniece Rike Marianna Helmsa, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, dzejniece Broņislava Martuževa, diriģents Haralds Mednis, tēlnieks Indulis Ranka, teologs Juris Rubenis, rakstniece Melānija Vanaga, diriģents Leonīds Vīgners un ar ordeņa V šķiru — literatūrzinātnieks Valdemārs Ancītis, cilvēktiesību aktīviste Lidija Doroņina-Lasmane, grāmatizdevējs Jānis Elksnis, rakstniece Marina Kosteņecka, skolotāja Adīna Ķirškalne, aktieris Harijs Liepiņš, matemātikas pedagogs, profesors Jānis Mencis vecākais, aktieris Eduards Pāvuls, rakstnieks Aleksandrs Pelēcis.
- 11. novembris — LR Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Eiropas integrācijas biroja izveidošanu.[5]
- 18. novembris — Joahims Zīgerists nodibināja savulaik populāro "Tautas kustību Latvijai".
- 24. novembris:
- Saeima pieņēma likumu "Par valsts karogu".
- Apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi, tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki.[10]
- 12. janvāris — Nora Bumbiere, dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
- 20. janvāris — Vitālijs Rubenis, politiķis (dzimis 1914. gadā)
- 10. februāris — Augusts Voss, padomju politiķis, LKP CK pirmais sekretārs (dzimis 1919. gadā)
- 21. marts — Aleksandrs Laime, ceļotājs un pētnieks (dzimis 1911. gadā)
- 26. aprīlis — Andrejs Aizderdzis, Latvijā dzimis Krievijas politiķis (dzimis 1958. gadā)
- 21. augusts — Egons Maisaks, aktieris (dzimis 1948. gadā)
- 26. septembris — Ēvalds Valters, aktieris, latviešu strēlnieks (dzimis 1894. gadā)
- 7. oktobris — Viktors Hatuļevs, hokejists (dzimis 1955. gadā)
- 29. decembris — Herberts Kuške, hokejists (dzimis 1913. gadā)
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu...., latvija20gadsimts.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata Arhivēts 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ Senie Fakti[novecojusi saite]
- ↑ Pirmā starptautiskā ciparu centrāle Arhivēts 2012. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ 6,0 6,1 Pilsonības likums Arhivēts 2009. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē., likumi.lv
- ↑ «RIXC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. novembrī. Skatīts: 2009. gada 14. aprīlī.
- ↑ Laikraksts Diena, 1994. gada 1. septembris, Nr. 993
- ↑ Aprit 10 gadi kopš prāmja 'Estonia' katastrofas
- ↑ Latvijas armija no 1991. gada līdz mūsdienām Arhivēts 2010. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē., mil.lv
- ↑ Oktobris[novecojusi saite]
- ↑ McDonald's svinēs 15 gadus Latvijā Arhivēts 2010. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē., mcdonalds.lv
