1994. gads Latvijā

gada notikumi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1994. gada notikumi Latvijā.

Pasaulē: 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997
Latvijā: 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997
Laikapstākļi: 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997
Sportā: 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997
Kino: 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997

Valsts amatpersonasLabot

Amats Persona Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis
5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs
Ministru prezidents Valdis Birkavs (līdz 19. septembrim) Birkava Ministru kabinets
Māris Gailis (no 19. septembra) Gaiļa Ministru kabinets

NotikumiLabot

JanvārisLabot

FebruārisLabot

MartsLabot

AprīlisLabot

  • 11. aprīlis — sākās rūpīga Baltijas jūras dibena izpēte, lai precizētu jūras kabeļa VentspilsStokholma ieguldīšanas trasi. Optiskā stikla šķiedras kabeļa ieguldīšanu sāka 1994. gada jūnijā.[3]
  • 19. aprīlis — oficiāli tika atklāta Motorola pārstāvniecība Latvijā.
  • 22. aprīlis — Lattelekom izpilddirektors Martins Bartolomjū un Latvenergo pārstāvis parakstīja līgumu par 1300 km garas optiskā stikla šķiedras kabeļa trases izveidošanu, izmantojot augstsprieguma līniju balstus un speciālas konstrukcijas kabeļus (izgatavoti somu firmā Nokia). Bija paredzēts izbūvēt divus lokus: Rietumu (Rīga—Ventspils—LiepājaJelgava—Rīga) un Austrumu (Rīga—DaugavpilsBalviValmiera—Rīga). Tas vēlāk arī tika sekmīgi realizēts.
  • 26. aprīlis — Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas ielā 187, sāka montēt pirmo Latvijas starptautisko ciparsignālu telefona centrāli Alcatel S-12.[4] Centrāle tika atklāta 11. augustā.
  • 30. aprīlis — Latvijas un Krievijas prezidenti un premjerministri Maskavā parakstīja dokumentus par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.

MaijsLabot

  • 2. maijs — Latvijas Banka laida apgrozībā 50 un 100 latu naudas zīmes.
  • 9. maijs:
    • Latvija ieguva Rietumeiropas savienības asociētās valsts statusu.[5]
    • Latvijas delegācija premjerministra Valda Birkava vadībā viesojās Francijā.
  • 13. maijs:
    • Jūrmalā sākās Baltijas Asamblejas 4. sesija.
    • Rīgā viesojās Nobela prēmijas laureāte rakstniece Dorisa Lesinga.
  • 17. maijs — Latvijas valdība paziņo par "Bankas Baltija" pārņemšanu, solot noguldītājiem, ka viņu naudai nekas nedraud.[1]
  • 19. maijs — Saeima pieņēma likumu "Par pašvaldībām". Tas paredzēja, ka Latvijā ir pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldības, kuras realizē savas funkcijas ar pilsoņu vēlētu pārstāvju palīdzību. Šajā pašā dienā Saeima pieņēma likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".
  • 20. maijs — valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienotās Valstis.
  • 30. maijs — amerikāņu mecenāts Džordžs Soross pasniedza Sorosa fonda iedibināto Sabiedriskās saskaņas balvu žurnālistei Tatjanai Zandersonei un dzejniekam Uldim Bērziņam.
  • 31. maijs — Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja Pasta likumu, sakarā ar kuru Latvijas Pasts tika pārdēvēts par valsts iestādi.

JūnijsLabot

  • 11. jūnijs:
    • Rīgas kanālā notika pirmā Kanāla regate.
    • Atjaunoja 1920. gada martā dibinātās Latvijas Universitātes Studentu padomes darbību, kura savu darbību pārtrauca padomju okupācijas laikā.
  • 21. jūlijs — Saeima pieņēma Pilsonības likumu ar tajā iekļautajām normām par naturalizācijas kārtību un kvotām. Valsts prezidents Guntis Ulmanis 28. jūnijā pieprasīja to caurlūkot otrreiz (tas vairākkārtīgi tika labots).[6]

JūlijsLabot

AugustsLabot

  • 11. augusts — galīgajā variantā pieņemts un izsludināts Pilsonības likums.[6]
  • 31. augusts — Latvijas teritoriju pameta pēdējās Krievijas armijas daļas.[8] Krievijas Federācija pabeidza sava karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, izņemot no Skrundas lokatora — Krievijas kosmiskās pretgaisa aizsardzības karabāzes.[1]

SeptembrisLabot

OktobrisLabot

  • 3. oktobris — darbu uzsāka Cēsu radiostacija "Radio Trīs".[2]
  • 18. oktobris — ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 463 tika dibināta Naturalizācijas pārvalde. Par tās priekšnieci apstiprināja Eiženiju Aldermani, tika apstiprināts arī iestādes nolikums un štatu saraksts. Pirmos mēnešus NP darbojās tiešā Ministru kabineta pakļautībā, bet no 1995. gada 1. janvāra kļuva par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību.
  • 20. oktobris — Saeima pieņēma likumu par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Tas tika dibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. Ordeņa devīze — Per aspera ad astra.
  • 22. oktobris — notika savienības "Latvijas Ceļš" 1. kongress.
  • 27. oktobris — Saeima pieņēma Latvijas Republikas valsts robežas likumu. Spēku zaudēja Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru Kabineta noteikumi Par Latvijas Republikas valsts robežu.

NovembrisLabot

DecembrisLabot

KultūraLabot

  • 25. aprīlis — sākās ceturtā "Nepieradinātās modes asambleja", kurā piedalījās vairāk nekā 80 avangarda modes dizaineri. Tika demonstrētas Pako Rabanes un Valentīna Judaškina kolekcijas.

DzimušiLabot

MirušiLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu...., latvija20gadsimts.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata Archived 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
  3. Senie Fakti[novecojusi saite]
  4. Pirmā starptautiskā ciparu centrāle Archived 2012. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
  5. 5,0 5,1 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
  6. 6,0 6,1 Pilsonības likums Archived 2009. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē., likumi.lv
  7. «RIXC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. novembrī. Skatīts: 2009. gada 14. aprīlī.
  8. Laikraksts Diena, 1994. gada 1. septembris, Nr. 993
  9. Aprit 10 gadi kopš prāmja 'Estonia' katastrofas
  10. Latvijas armija no 1991.gada līdz mūsdienām Archived 2010. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē., mil.lv
  11. Oktobris[novecojusi saite]
  12. McDonald's svinēs 15 gadus Latvijā Archived 2010. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē., mcdonalds.lv

Ārējās saitesLabot

VideoLabot