Atvērt galveno izvēlni

Klements Gotvalds (čehu: Klement Gottwald; dzimis 1896. gada 23. novembrī, miris 1953. gada 14. martā) bija Čehoslovākijas politiskais līderis no 1948. līdz 1953. gadam.

Klements Gotvalds
Klement Gottwald
K Gottwald.jpg
Čehoslovākijas prezidents
Amatā
1948. gada 14. jūnijs — 1953. gada 14. marts
Priekštecis Edvards Benešs
Pēctecis Antonīns Zāpotockis

Dzimšanas dati 1896. gada 23. novembrī
Viškova, Austroungārija
(Karogs: Čehija Čehija)
Miršanas dati 1953. gada 14. martā (56 gadu vecumā)
Prāga, Čehoslovākija
(Karogs: Čehija Čehija)
Tautība vācietis
Politiskā partija Čehoslovakijas Komunistiskā partija

BiogrāfijaLabot

1912. gadā iestājās Čehijas Sociāldemokrātiskajā partijā. Pirmā pasaules kara laikā bija gūstā Krievijā. 1921. gadā Čehoslovākijā bija viens no Čehoslovakijas Komunistiskās partijas dibinātājiem. 1927. gadā kļuva par partijas ģenerālsekretāru. No 1938. gada Minhenes vienošanās līdz Čehoslovākijas atjaunošanai - Maskavā.

Tūlīt pēc kara par Čehoslovākijas prezidentu atkal kļuva Edvards Benešs. 1946. gada vēlēšanās Komunistiskā partija ieguva 38% balsu, kas vēlāk izrādījās vēsturiski lielākais jebkuras komunistiskās partijas rezultāts brīvās vēlēšanās. No 1946. līdz 1948. gadam Gotvalds bija valsts premjerministrs un vadīja koalīcijas valdību. 1948. gada februārī relatīvi mierīgā ceļā valstī varu sagrāba komunisti. Protestējot pret tīrīšanām policijā (iekšlietu ministrs bija komunists), demisionēja 12 no 26 valdības ministriem, rēķinādamies ar jaunām vēlēšanām. Tā vietā valdībā tika iekļauti ministri-komunisti un 9. maijā tika pieņemta jauna konstitūcija. Benešs atteicās to parakstīt un demisionēja, bet par valsts prezidentu ievēlēja Gotvaldu.

Gotvalda vadībā valstī tika veikta nacionalizācija un kolektivizācija. Sekoja tīrīšanas valsts aparātā, kurās cieta arī komunisti. 1952. gada novembrī Prāgā notika paraugtiesa (Slanska process), kurā ar nāvessodu tika sodīti 11 komunisti - "trockistu - titoistu - cionistu līdzskrējēji". Gotvalds miris 1953. gada 14. martā dažas dienas pēc Josifa Staļina bērēm.

Gotvalda ķermenis tika balzamēts un ievietots mauzolejā Prāgā pie Jana Žižkas pieminekļa. 1962. gadā ķermenis tika kremēts. Pēc komunisma kraha pelni tika apbedīti. No 1949. līdz 1990. gadam Zlīnas pilsētas nosaukums bija Gotvaldova, bet no 1976. līdz 1990. gadam par Gotvaldi bija nosaukta Zmijiva Ukrainā.

Ārējās saitesLabot