Keirins
Keirins (japāņu: ケイリン; latviski saukts arī kērings[1]) ir treka riteņbraukšanas sacensību veids, kur dalībnieki cīnās par uzvaru sprinta distancē. Keirins radies Japānā 1948. gadā un tika iekļauts 2000. gada Olimpisko spēļu programmā.
Keirina sacensības sākas ar masu startu ar 6—10 dalībniekiem. Starts tiek dots gaitā. Dalībnieki starta pozīcijas izlozē un kustību uzsāk pēc motocikla vai tandēma. Dalībniekiem ir jāpaliek aiz šī vadītāja, kurš sākumā brauc samērā lēni (ap 25 km/h), pakāpeniski palielinot ātrumu un pamet treku aptuveni 600—700 metrus pirms sacensību finiša aptuveni 50 km/h ātrumā. Pirmais riteņbraucējs, kurš šķērso finiša līniju, kļūst par uzvarētāju, finiša ātrumam sasniedzot pat 70 km/h. Keirina sacensības parasti ir 2 kilometrus garas (astoņi apļi 250 metru trekā, seši apļi 333 metru trekā vai pieci apļi 400 metru trekā).
Sacensībās keirins parasti tiek rīkots vairākas kārtās, lai samazinātu dalībnieku skaitu fināla kārtai līdz 6–9 braucējiem. Izslēgtajiem braucējiem var būt iespēja mēģināt vēlreiz gandarījuma braucienā.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Keirins.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Šis ar riteņbraukšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |