Frederiks Mistrāls (oksitāņu: Frederic Mistral, franču: Frédéric Mistral, dzimis 1830. gada 8. septembrī, miris 1914. gada 25. martā) bija provansiešu dzejnieks un rakstnieks, kura vadībā 19. gadsimtā atdzima oksitāņu valoda un tās literatūra. Viņš 1904. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā par "darbu oriģinalitāti un patieso iedvesmu, atspoguļojot dzimtenes ainavas un savas tautas garu".[2]

Frederiks Mistrāls
Frédéric Mistral
Frederiks Mistrāls
Personīgā informācija
Dzimis 1830. gada 8. septembrī
Miris 1914. gada 25. martā (83 gadi)
Literārā darbība
Valoda oksitāņu valoda[1]
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā 1904. gadā

Frederika Mistrāla pirmais ievērojamais darbs bija 1859. gadā uzrakstītais Miréio, kurā ir aprakstīta Provansas daba. 1861. gadā Franču akadēmija par šo darbu piešķīra Mistrālam apbalvojumu. Vēl starp Frederika Mistrāla ievērojamākajiem darbiem ir Calendau (1867), Lis Isclo d’or (1875), Nerto (1884), La Rèino Jano (1890), Lou Pouèmo dóu Rose (1897) un Lis óulivado (1912). Visi šie darbi ir saistīti ar provansiešu folkloru. Viņš ir izstrādājis arī oksitāņufranču vārdnīcu (Lou Tresor dóu Felibrige ou Dictionnaire provençal-français embrassant les divers dialectes de la langue d'oc moderne, 1878–1886), kā arī uzrakstījis autobiogrāfisku darbu Mes Origines; Mémoires Et Récits De Frédéric Mistral (1906).

  1. (angliski) «Biography of Frédéric Mistral». The Nobel Foundation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-20. Skatīts: 2011-02-02.
  2. Alfa & Omega. Rīga : Izdevniecība Aplis. 355. lpp. ISBN 9984-10-185-1.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Bjērnstjerne Bjērnsons
Nobela prēmija literatūrā
kopā ar Hosē Ečegaraju

1904
Pēctecis:
Henriks Senkevičs