Berta fon Zutnere

austriešu rakstniece un pacifisma kustības aktīviste, Nobela miera prēmijas laureāte

Baronese Berta Felicita Sofija fon Zutnere (vācu: Bertha Felicitas Sophie Baronin von Suttner, dzimusi grāfiene Kinska fon Vhīnica un Tetava (vācu: Kinsky von Wchinitz und Tettau) 1843. gada 9. jūnijā, mirusi 1914. gada 21. jūnijā) bija austriešu rakstniece un pacifisma kustības aktīviste. Saņēmusi 1905. gada Nobela miera prēmiju.[1]

Berta fon Zutnere
Bertha von Suttner
Berta fon Zutnere 1906. gadā
Berta fon Zutnere 1906. gadā
Personīgā informācija
Dzimusi 1843. gada 9. jūnijā
Prāga, Bohēmija, Austrijas impērija
Mirusi 1914. gada 21. jūnijā (71 gads)
Vīne, Austroungārija
Vecāki grāfs Francis de Paula Jozefs Kinskis fon Vhīnics un Tetavs (Franz de Paula Josef Graf Kinsky von Wchinitz und Tettau)
Sofija fon Kernere (Sophie von Körner)
Brāļi grāfs Artūrs Francis Kinskis fon Vhīnics un Tetavs (Arthur Franz Graf Kinsky von Wchinitz und Tettau)
Dzīvesbiedrs Artūrs fon Zutners (Arthur Gundaccar Freiherr von Suttner)
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, pacifisma kustības aktīviste
Slavenākie darbi romāns "Nost ar ieročiem!" (Die Waffen nieder!, 1889)
Apbalvojumi Nobela miera prēmija (1905)

Dzīves agrīnais posms

labot šo sadaļu

Dzimusi Prāgā, kas tolaik bija Austrijas impērijas sastāvā. Viņas tēvs bija trūkumā nonācis Austrijas feldmaršalleitnants no Kinsku (Kinsky) grāfu dzimtas. Tēvs nomira vēl pirms meitas piedzimšanas. Kopš bērnības Berta apguva vairākas valodas, interesējās par mūziku, daudz ceļoja. 1873. gadā viņa sāka strādāt par audzinātāju bagātā ģimenē. Pēc dažiem gadiem viņa saderinājās ar baronu Artūru fon Zutneru (1850-1902), kas piederēja šai ģimenei. Viņš bija 7 gadus jaunāks par Bertu. Viņa ģimene iebilda pret šīm laulībām.[2]

Draudzība ar Alfrēdu Nobelu

labot šo sadaļu

Berta bija spiesta meklēt citas darba iespējas. 1876. gadā viņa atsaucās uz Alfrēda Nobela sludinājumu, kurš meklēja sekretāri un savas Parīzes rezidences saimnieci. Berta gan tur pavadīja tikai nedēļu, un tad devās atpakaļ uz Vīni, kur slepeni apprecējās ar Artūru fon Zutneru. Tomēr turpmākos 20 gadus, līdz pat Nobela nāvei 1896. gadā, Zutnere un Nobels uzturēja draudzīgas attiecības un sarakstījās, lai gan personīgi tikās tikai vēl divas reizes. Pastāv uzskats, ka Zutneres darbība miera atbalstam un vēstulēs paustie uzskati ir ietekmējuši Nobelu savā testamentā novēlēt savus līdzekļus ne tikai Nobela prēmijām zinātnē un literatūrā, bet arī nodibināt Nobela miera prēmiju.[2]

Darbība miera veicināšanā

labot šo sadaļu

1889. gadā Zutnere publicēja romānu "Nost ar ieročiem!" (Die Waffen nieder!). Romāns guva plašu ievērību un Zutnere kļuva par vienu no vadošajām pacifistu kustības pārstāvēm. 1891. gadā Zutnere nodibināja Austrijas pacifistu organizāciju. Viņa kļuva starptautiski pazīstama ar savu darbu žurnālā (1892-1899), kam bija dots tāds pats nosaukums kā viņas romānam.

Par savu darbību miera veicināšanā Zutnere 1905. gadā tika apbalvota ar Nobela miera prēmiju. Viņa bija pirmā sieviete, kam pasniegta tieši Nobela miera prēmija, un kopumā otrā sieviete, kam pasniegta kāda no Nobela prēmijām.

Zutnere piedalījās daudzu starptautisku miera kongresu rīkošanā, devās turnejās ar lekcijās. 1911. gadā Zutnere kļuva par Karnegi miera fonda Konsultatīvās padomes locekli. 1913. gadā Starptautiskajā miera kongresā Hāgā viņu godināja kā miera kustības ģeneralisimusu.

Zutnere nomira no vēža 1914. gada 21. jūnijā, neilgi pirms Pirmā pasaules kara, par kuru viņa bija centusies brīdināt.

Zutneres piemiņa godināta, viņu attēlojot uz Austrijas 1000 šiliņu banknotēm, bet mūsdienās viņas portrets ir uz Austrijas 2 eiro monētām.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Starptautisko tiesību institūts
Nobela miera prēmija
1905. gads
Pēctecis:
Teodors Rūzvelts