1652. gads Latvijā

gada notikumi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1652. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas kultūrvēsturiskie novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Inflantijas vaivadija.

Pasaulē: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Latvijā: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Laikapstākļi: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Sportā: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Kino: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze).

Valdnieki labot šo sadaļu

Notikumi labot šo sadaļu

Nezināms laiks vai visa gada laikā labot šo sadaļu

Marts labot šo sadaļu

  • marts (mēneša vidus) — Denigers un Mollins ar kuģi "Der Walfisch" atstāja Gambijas krastus.
  • marts (mēneša pēdējās dienas) — No Gambijas uz Ventspili izbrauca Kurzemes kuģis "Das Crocodill".

Jūnijs labot šo sadaļu

Jūlijs labot šo sadaļu

  • 21. jūlijs — Denigers un Mollins no Gambijas kolonijas laimīgi atgriezās Ventspilī.
  • 27. jūlijs — Tika atjaunots hercoga Jēkaba 1650. gadā Jelgavā izdotais līgums par uzpirkšanu, cenu nosišanu, muitu, tiltu naudām visām Kurzemes un Zemgales draudzēm.

Augusts labot šo sadaļu

  • augusts (mēneša sākums) — Ventspili sasniedz no Gambijas nākošais kuģis "Das Crocodill".

Septembris labot šo sadaļu

  • 6. septembris — hercogs Jēkabs par Gambijas kolonijas direktoru kara un politikas lietās ("Direkteur sowohl militiae als politique") iecēla holandieti Jēkabu di Mulēnu. Mulēna uzdevums bija iztiesāt civilās un krimināllietas pret katru ierēdni vai karavīru, ik gadus pārsūtot tiesas protokolus hercogam. Viņam bija jākontrolē visas preču noliktavas kā arī visus tirdzniecības darījumus. Direktors bija padots vienīgi hercogam un saņēma ik mēnesi 300 florēnus algā, un klāt vēl 60 florēnus uzturam.
  • septembris — Kurzemes hercogistes kuģis "Das Wappen von Churlandt" atrodoties Kopenhāgenā saņēma hercoga pavēli pārvest majoru Denigeru ar dažām kājnieku rotām no Dānijas uz Poliju.
  • septembris (mēneša beigas) — Ekspedīcija ar 3 kuģiem ("Das Crocodill", "Patientia", "Die grosse Chur") devās uz Gambiju. Kuģi bija piekrauti ar precēm, un un uzņēma uz borta 40 kurzemnieku kareivju.


Oktobris labot šo sadaļu

Novembris labot šo sadaļu

  • 26. novembris — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa Gerharda Šrēdera lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.


Statistiski dati labot šo sadaļu

  • Rīgas labības eksports: 835 lasti kviešu, 13670 lasti rudzu, 1145 lasti miežu, 384 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra labot šo sadaļu

  • G. Šrēdera tipogrāfija iespieda Kurzemes muižnieka Gerharda fon Torka darbu "Shola amicitia" (Draudzības skola).
  • J. Dolmanis publicēja sprediķi, kas tika teikts Ģertrūdes fon Rozenas bērēs. Sprediķis saucās "Evangelisch Marzipan und Zuckerbrot bey der Leichbegängnis" (Evaņģēlisks marcipāns un cukurmaize bērēs).
  • Rīgā nezināms mākslinieks tika uzgleznojis 2 portretus: "Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanis Mihels Baurs" un "Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanis Hanss Bartels" (Tagad atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā).

Zinātne labot šo sadaļu

Dzimuši labot šo sadaļu

Miruši labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu