1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654. gada notikumi Latvijas teritorijā. Kurzemes, Sēlijas un Zemgales vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš ietilpa Kurzemes hercogistē ar autonomijas tiesībām. Vidzemes vēsturiskā zeme bija daļa no Zviedru Vidzemes, bet Latgales vēsturiskā zeme (Poļu Vidzeme jeb Inflantija) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vaivadija.

Valdnieki labot šo sadaļu

Notika Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava vizīte Rīgā. Par godu šai vizītei tika izkaltas piecu dukātu monētas ar Rīgas panorāmu un Daugavas kuģotājiem reversā. Tās ir pieskaitāmas tā sauktajiem donatīviem jeb dāvinājuma monētām, ko varētu uzskatīt par jubilejas un piemiņas monētu pirmsākumiem Latvijā.
Tika uzsākta Vānes baznīcas celtniecība. Latvijā šī baznīca pazīstama ar samērā nesen atklātajiem krāšņajiem 17. gadsimta baroka sienu gleznojumiem. Tie ir unikāli priekš Latvijas mākslas vēstures, jo samērā labi saglabājušies un ir redzami diezgan lielā platībā.
Klauss Kampe Rīgā pie Bāreņu patversmes dibināja skolu.
(pavasarī) Kurzemes herciogistē tika dibināts Vecmuižas Riežu dzelzs ceplis. Ceplis atradās pie Zvirgzdes upītes (Pelšu māju robežās). Netālu tika izvietotas lielgabalu un zvanu lietuves, kā arī naglu kaltuve.
Burtnieku baznīcā izcēlās ugunsgrēks, kura rezultātā pilnībā izdega baznīcas iekšpuse un palika tikai mūri.

20. maijs — pirmais hercoga Jēkaba nosūtītais kuģis ("La Duchesse de Courlande", apbruņots ar 40 lielgabaliem) ar 120 kareivjiem un 80 kolonistu ģimenēm sasniedza Tobago salu Centrālamerikā. Ekspedīcijas vadītājs kapteinis Vilhelms Mollens hercoga Jēkaba vārdā svinīgi pasludināja salu par hercoga koloniju, Jēkaba līča piekrastē salas ziemeļrietumu galā tika uzbūvēts forts un apkārtējā zeme tika izdalīta atbraukušajiem kolonistiem (katrs kolonists saņēma 61 pūrvietu zemes). Fortu nosauca par Jēkaba fortu (Fort Jacobus) un turpat tika nodibināts arī ciemats. Vietējo draudzi apkalpoja mācītājs Engelbrehts. Līdz ar to sākās Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par "Jauno Kurzemi".

30. jūlijs — hercogs Jēkabs pievienojās Vestminsteres līgumam, kas izbeidza Anglijas-Nīderlandes karu (1652–1654).

24. augusts — Jelgavā Piltenes bīskapam Jēkabam Goreckim tika iedots, lai nodotu tālāk Romas pāvestam, hercoga Jēkaba projekts par sadarbību ar pāvestu. Projektā hercogs piedāvāja pāvestam katoļu baznīcas interesēs uzsākt neapgūtu zemju meklēšanu dienvidu puslodē. Visas atklātās zemes tiktu atstātas hercoga īpašumā un pāvesta pārziņā, kā arī ienākumi tiktu dalīti starp hercogu un pāvestu. Pagānu kristīšana tiktu atstāta katoļu baznīcas pārziņā. Hercogs no savas puses apsolīja piedalīties šinīs ekspedīcijās ar 40 jūras kuģiem un 24000 kareivjiem, apgādājot tos ar Kurzemē ražotu pārtiku, ieročiem un precēm. Visu šo vērtību kopsumma ir apm. 9 mlj. florēnu. Savukārt, pāvests piedalītos ar 12 mlj. florēnu skaidrā naudā un ar savu pāvesta svētību.

septembris — slepus no kurzemniekiem, pie Tobago salas dienvidaustrumu gala piestāja holandiešu Adriāna un Kornelija kuģi Pītera Bekāra vadībā. Šeit viņi uzcēla savu pilsētiņu Jaunflīsingu (Nieuw-Vliessingen) ar nelielu fortu.

22. decembris — Krievu-poļu kara darbības rezultātā krievu cara Alekseja Mihailoviča karaspēks vojevodas Ļeva Saltikova un Stepana Jelagina vadībā aplenca Ludzas pili. Aplenkuma laikā tika rakts zem pils mūriem un uzspridzināts viens no pils torņiem, kā rezultātā pils garnizons padevās.

Rīgas labības eksports: 213 lasti kviešu, 3348 lasti rudzu, 504 lasti miežu, 308 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).

G. Šrēdera tipogrāfijā Rīgā tika izdots apjomīgais (1200 lpp.) Georga Manceļa "Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums" ("Langgewuenschete lettische Postil..." ). Šī populārākā sprediķu grāmata vēlāk piedzīvoja 5 atkārtotus izdevumus (pēdējais 1823. gadā, Jelgavā).
Mūziķis Kaspars Špringers G. Šrēdera tipogrāfijā izdeva paša sacerēto kompozīciju "Hochzeitlicher Braut Tanz" (Līgavas kāzu deja), kas liecina par laicīgās mūzikas iesakņošanos Rīgā.
Rīgas zeltkaļu meistars Gerts Vinkelmanis darināja kausu ar devīzi "Draudzība" (Amicitia) (atradās Melngalvju namā).

Tērbatā tika publicēta rīdzinieka Jāņa Reitera aizstāvētā disertācija "Positiones philosophicae de mansuetudinae".

Johans Grote, Lielās ģildes vecākais, rātskungs un birģermeistars. (miris 1732).

17. marts — Georgs Mancelis, vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks. Tērbatas universitātes profesors, rektors, Kurzemes un Zemgales hercogistes galma mācītājs. (dzimis 1593).