1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Turpinājās poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Pasaulē:	1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Latvijā:	1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Laikapstākļi:	1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Sportā:	1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629
Kino:	1623 1624 1625 - 1626 - 1627 1628 1629

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Cēsis atkal nonāca zviedru karaļa Gustava Ādolfa varā. Šajā laikā pilsēta daļēji tika atjaunota. Zviedrijas karalis pilsētu atdāvināja savam kancleram Akselam Uksenšērnam.

• Zviedru karaspēks atstāja iepriekšējā gadā ieņemto Rēzeknes pili.

• Mālpilī tika nopostīta bijusī ordeņa pils (Schlos Lemburg).

• Zviedri atstāja arī Tukumu.

• Pēc Zviedrijas administratīvā iedalījuma parauga Vidzemē un Dienvidigaunijā tika izveidota ģenerālgubernatūra. Tā tika sadalīta trīs lēņos: Rīgas, Kokneses un Tērbatas. Tērbatas lēnī no latviešu novadiem ietilpa Alūksne, Gulbene, Gaujiena un Ērģeme.

• Rīgā tika ieviesta jauna muita – licence, bet kontribūcija un Rīgas parādi tika atcelti. Rīgas maksātās licences bija regulārākais un viens no prāvākajiem Zviedrijas valsts kases ieņēmumiem.

• Zviedru vadībā Rīgas priekšpilsētas tika norobežotas ar palisādēm, kuras veidoja Rīgas ārējo nocietinājumu joslu. Vaļņos un palisādēs iekļautās teritorijas platība bija 226 ha.

• Pirmās liecības par Rīgas frizieru amatu.

• Pēc Vidzemes superintendenta H. Samsona rīkojuma, Cēsīs sākās rekatolizācijas seku likvidēšana, luterticības atjaunošana un cīņa pret vietējo iedzīvotāju pagānismu.

• Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Liepājas pilsētas tiesību dokumentu.

• Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs atkārtoti apstiprināja Valkas pilsētas tiesības.

• Tika uzcelta Daugavpils jezuītu klostera baznīcas pirmā ēka (nākamā Daugavpils cietokšņa baznīca).

• Daugavpils vaivads Aleksandrs Gonsjevskis pēc uzvaras pār zviedriem nodeva Aulejas muižiņu jezuītu pastāvīgā īpašumā. Jezuīti par Gonsjevska līdzekļiem uzcēla Aulejā jaunu koka baznīcu.

• Krāslavu nopirka Līdinghauzenu — Volfu dzimta.

• Lielīvandes (Edzes) baznīca sāka darboties kā pastāvīga draudze.

• Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs parakstīja privilēģiju, liekot Jurģu muižas ienākumus izmantot skolas uzturēšanai (pašlaik Cēsu 1. pamatskola).

• Rīgas tipogrāfs Gerhards Šrēders kļuva par pilntiesīgu Rīgas pilsoni un tāpat, kā iepriekšējais tipogrāfs N. Mollīns, tika atbrīvots no pilsētas nodokļiem un klaušām. Tajā pat laikā sākās G. Šrēdera pirmie strīdi ar Rīgas grāmatsējējiem Kristianu Rītavu un Dītrihu Vitmani par grāmatu izplatīšanu Rīgā.

Janvāris

• 17. janvāris — Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs ar priekšpulkiem - aptuveni 1000 musketieriem un 2100 jātniekiem - sasniedza Valles muižu. Kaujā pie Valles Zviedrijas karaspēks sakāva poļu spēkus. Līdz ar to Polijas-Lietuvas mēģinājums atgūt zviedru iekaroto Vidzemi bija cietis sakāvi.

Maijs

• 30. maijs — Rīgā plosījās spēcīga vētra.

Oktobris

• Zviedru iekarotajā Sēlpils pilī notika pamiera sarunas starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu, taču beidzās nesekmīgi.

• 20. oktobris — Zviedru ierēdnis Honors Verdelecs (Werdeletz) vēstulē pateicās Kurzemes hercogam Frīdriham par viņam doto atļauju pārvadāt pastu Kurzemes teritorijā. Verdelecam savā darbā ir jāievēro zviedru armijas virspavēlnieka rīkojumi un norādījumi, kas ietekmēs arī hercoga korespondences transportu.

Kultūra

• G. Šrēdera tipogrāfijā Rīgā tika izdots H. Samsona darbs “Neun Außerlesen und Wolgegründete Hexen Predigt” (Deviņi izraudzīti un pamatoti raganu sprediķi). Šajā darbā, vēršoties pret burvjiem un raganām, Samsons kritizē arī astrologus un to sastādītos horoskopus. Viņš apšauba kalendāru sastādītāju spēju noteikt laiku nākamajam gadam.

Zinātne

• Nobeidzot Melngalvju nama rekonstrukcijas darbus, nama fasādes augšdaļā tika uzstādīts Rīgas pulksteņmeistara Matīsa izgatavotais astronomiskais pulkstenis ar mūžīgo kalendāru (Calendarium perpetuum). (Pulkstenis gāja bojā 1941. gadā).

Dzimuši

• 18. decembris — Kristīna Vāsa, Zviedrijas lielvalsts karaliene, Zviedru Vidzemes teritorijas valdniece. (mirusi 1689.)
• Hermanis Hermelings, Rīgā dzimušais teoloģijas maģistrs, Zviedrijas galma mācītājs un sprediķotājs Rīgā. (miris 1685.)