Palisāde

Palisāde (no franču valodas palissade, kas cēlies no latīņu valodas palus - miets) - dažāda augstuma stāvkoku sēta vai siena, kas tiek izmantota kā aizsardzības būve.

Palisādu konstrukcijai tiek izmantoti maza un vidēja lieluma koka stumbri (diametrā 15 - 25 cm), kas tiek iedzīti zemē, vai vertikāli nostiprināti grāvjos, neatstājot atstarpes starp tiem. To gali nosmailināti. Palisādes var tikt pastiprināti ar citām konstrukcijām vai atstāti esošā stāvoklī. Augstums var būt no 1 - 2 m, kā žogam, līdz 3 m un vairāk. Kā aizsardzības būve palisāde tika papildināta ar zemes ierakumiem un uzbērumiem.

Palisādes bija lieliski piemērotas maziem fortiem un citiem ātri uzbūvējamiem nocietinājumiem. Palisādes ir viegli konstruējamas, jo materiāli (koki) ir viegli pieejami.

Palisādes bija labi piemērotas aizsardzībai īstermiņa konfliktos un nelielu spēku iebaidīšanai, tomēr tās bija diezgan neizturīgas pret uguni un aplenkuma ieročiem. Akmens sienas bija izturīgākas par koka palisādēm.

Vēsture

Jau neolīta palisādes cēla apmetņu nocietināšanai, vēlāk pilsētu un pilskalnu nocietināšanai tās apvienoja ar zemes vaļņiem. Bieži palisādes tika uzbūvētas apkārt pilīm kā pagaidu siena, līdz kamēr tiks uzbūvēta pastāvīga akmens siena. Latvijā senāko palisādu vietas konstatētas Mūkukalnā, 1.gadu tūkstot. p.m.ē.