Šķēpa mešana Latvijā

Šķēpa mešana ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām. Latvijā pirmais fiksētais rezultāts šķēpa mešanā bija 28,35 metri, ko 1901. gada 2. septembrī sasniedzis A. Šnē no Rīgas sacensībās Sanktpēterburgā.[1] Pirmās šķēpa mešanas sacensības Latvijas teritorijā notikušas 1905. gada 22. maijā.[1] Latvijas šķēpa metēji vairākkārt ir izcīnījuši medaļas augstākā līmeņa sacensībās, tai skaitā Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos. Jānis Lūsis, Inese Jaunzeme, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla Olimpisko spēļu šķēpa mešanas sacensībās ir izcīnījuši zelta medaļu, J. Lūsis ir izcīnījis arī Olimpisko spēļu sudraba un bronzas medaļas (vienīgais latvietis, kas izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu). J. Lūsis tāpat ir divas reizes labojis Pasaules rekordu (ar vecās konstrukcijas šķēpu), savukārt Zigismunds Sirmais ir pašreizējais Pasaules rekordists junioriem. J. Lūsis ir arī vienīgais latvietis, kas ticis uzņemts IAAF Slavas zālē.

Visu trīs kaluma Olimpisko spēļu medaļu laureāts Jānis Lūsis

Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.

Latvijas visu laiku labākie šķēpa metējiLabot

VīriešiLabot

Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas[2]
Vieta Rezultāts Sportists Gads
1. 93,80 Jānis Lūsis 1972
2. 92,06 Dainis Kūla 1980
3. 89,48 Jānis Zirnis 1981
4. 89,33 Jānis Doniņš 1971
5. 87,10 Juris Smirnovs 1984
6. 85,34 Vilnis Feldmanis 1974
7. 84,62 Uldis Doniņš 1977
8. 84,44 Andris Keišs 1985
9. 79,82 Mārcis Štrobinders 1985
10. 79,10 Imants Muižnieks 1980
Ar pašreizējo 1986. gada modeli
Vieta Rezultāts Sportists Vieta Datums
1. 90,73 Vadims Vasiļevskis   Tallina, Igaunija 22.07.2007.
2. 87,57 Gatis Čakšs   Eizenštate, Austrija 09.06.2021.[3]
3. 86,66 Zigismunds Sirmais   Amsterdama, Nīderlande 07.07.2016.
4. 86,64 Ainārs Kovals   Pekina, Ķīna (OS) 23.08.2008.
5. 86,47 Ēriks Rags   Londona, Lielbritānija 22.07.2001.
6. 85,07 Rolands Štrobinders   Bādkēstrica, Vācija 25.08.2017.[4]
7. 84,19 Voldemārs Lūsis   Rīga, Latvija 12.06.2003.
8. 83,65 Patriks Gailums   Kalamata, Grieķija 21.05.2022.[5]
9. 81,92 Normunds Pildavs   Rīga, Latvijas PSR, PSRS 03.09.1988.
10. 81,80 Andis Anškins   Rīga, Latvija 27.05.2005.

SievietesLabot

Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas[6]
Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Datums
1. 64,90 Leolita Bļodniece   Donecka, Ukrainas PSR, PSRS 07.09.1980.
2. 64,38 Sandra Leiškalne   Koblenca, Vācija 26.08.1981.
3. 63,96 Elvīra Ozoliņa   Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS 23.07.1973.
4. 63,22 Tatjana Žigalova   Rīga, Latvijas PSR, PSRS 28.06.1975.
5. 59,30 Marina Kočņeva   Brianska, Krievijas PFSR, PSRS 01.07.1987.
6. 58,80 Ieva Skrastiņa   Rīga, Latvijas PSR, PSRS 17.09.1989.
7. 58,52 Ināra Ošiņa Adlera 26.03.1971.
8. 57,28 Māra Saulīte   Viļņa, Lietuvas PSR, PSRS 23.05.1971.
9. 57,10 Iveta Ločmele   Murjāņi, Latvijas PSR, PSRS 12.05.1990.
10. 56,98 Ieva Krūze   Klaipēda, Lietuvas PSR, PSRS 26.05.1984.
Ar pašreizējo 1999. gada modeli
Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Datums
1. 66,18 Madara Palameika Brisele 09.09.2016.
2. 64,87 Līna Mūze Ķīna 18.05.2019.
3. 64,38 Sinta Ozoliņa Rīga 30.05.2013.
4. 59,97 Inga Kožarenoka Murjāņi 15.06.2005.
5. 59,69 Linda Brīvule Rīga 12.05.2007.
6. 58,74 Ilze Gribule Rīga 14.05.2005.
7. 55,10 Ieva Skrastiņa Valmiera 14.07.2000.
8. 54,58 Kristīne Buša Kauņa 18.07.2009.
9. 52,65 Iluta Veidemane Ventspils 07.06.2009.
10. 51,70 Madara Dzalbe Valmiera 21.05.2005.

Latvijas šķēpa metēju starti sacensībāsLabot

Olimpiskās spēlesLabot

Pasaules čempionātsLabot

Eiropas čempionātsLabot

Gads Vieta Vīrieši Sievietes
Sportists Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Rezultāts
1934   Turīna, Itālija Oto Jurģis 4. vieta 67,60 m
1938   Parīze, Francija Lavīze Pūce 5. vieta 40,20 m
1962   Belgrada, Dienvidslāvija Jānis Lūsis 1. vieta 82,04 m
1966   Budapešta, Ungārija Jānis Lūsis 1. vieta 84,48 m
1969   Atēnas, Grieķija Jānis Lūsis 1. vieta 91,52 m
Jānis Doniņš 6. vieta 79,10 m
1971   Helsinki, Somija Jānis Lūsis 1. vieta 90,68 m Elvīra Ozoliņa
Jānis Doniņš 2. vieta 85,30 m
1974   Roma, Itālija Jānis Lūsis 6. vieta 83,06 m Tatjana Žigalova 7. vieta 56,64 m
1982   Atēnas, Grieķija Dainis Kūla 4. vieta 87,84 m
1994   Helsinki, Somija Mārcis Štrobinders
1998   Budapešta, Ungārija Voldemārs Lūsis 20. vieta 75,14 m
Ēriks Rags 21. vieta 74,27 m
2002   Minhene, Vācija Ēriks Rags 4. vieta 84,07 m Inga Kožarenoka
Vadims Vasiļevskis 16. vieta 78,20 m
2006   Gēteborga, Zviedrija Vadims Vasiļevskis 4. vieta 83,21 m Inga Kožarenoka 13. vieta 58,25 m
Ainārs Kovals 5. vieta 81,65 m Ilze Gribule 20. vieta 54,48 m
Ēriks Rags 9. vieta 79,51 m
2010   Barselona, Spānija Ainārs Kovals 6. vieta 81,19 m Madara Palameika 8. vieta 60,78 m
Ēriks Rags 11. vieta 76,93 m Sinta Ozoliņa-Kovala 13. vieta 56,11 m
Vadims Vasiļevskis 23. vieta 67,56 m
2012   Helsinki, Somija Ainārs Kovals 15. vieta 76,32 m Sinta Ozoliņa-Kovala 6. vieta 59,34 m
Zigismunds Sirmais 23. vieta 72,42 m Madara Palameika 8. vieta 56,82 m
Vadims Vasiļevskis Nav rezultāta Līna Mūze 10. vieta 55,60 m

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 35. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
  2. Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 184. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
  3. «Čakšs ar 87.57 metriem izpilda olimpisko spēļu normatīvu un uzvar Austrijā». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-06-09. Skatīts: 2022-07-05.
  4. «Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu». Sportacentrs.com (latviešu). 2017-08-26. Skatīts: 2022-07-05.
  5. LETA. «Šķēpmetējs Gailums sacensībās Grieķijā labo personīgo rekordu – 83,65 metri». delfi.lv (latviešu), 2022-05-22. Skatīts: 2022-07-05.
  6. Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 187. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.